Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

Lai saņemtu tiešos maksājumus, lauksaimniekam obligāti jāievēro laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti, saīsinajumā – LLVS. Kopskaitā ir 10 nosacījumi, no tiem 3 ir jauni, 3 – papildināti.

LLVS 1. nosacījums. Ilggadīgo zālāju saglabāšana. To īpatsvaru valsts līmenī kārtējā gadā nedrīkst samazināt vairāk kā par 5% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Ja 5% slieksnis pārkāpts, tad zālājs jāatjauno tiem lauksaimniekiem, kuri iepriekšējo 5 gadu laikā pārveidojuši ilggadīgo zālāju par cita lietojuma zemi. Atjaunošanu veic brīvi izvēlētā vietā.

LLVS 2. nosacījums. Jaunums. Mitrāju un kūdrāju augsnes aizsardzība. Spēkā no 2025. gada, kad kūdras augsnes būs norādītas kartogrāfiskā materiālā.

Lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju platībās, kuras izmanto lauksaimnieciskajai darbībai, zemes aršanu veic ne biežāk kā vienu reizi 5 gados vai to aparšana ir aizliegta, ja to paredz citi normatīvie akti, tostarp par ekoloģiski jutīgajiem ilggadīgajiem zālājiem.

Nav atļauta meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija, izņemot atsevišķus gadījumus.

LLVS 3. nosacījums. Rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka, izņēmuma gadījumos saskaņojot ar valsts institūcijām.

LLVS 4. nosacījums. Stingrāka prasība. Nelietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus 10 m joslā gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm un 3 m gar novadgrāvjiem. Ierobežojums attiecas uz ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru (ŪSIK) un ūdenstilpju klasifikatoru un ūdensnotekām, kas iekļautas meliorācijas kadastrā.

Objekti, uz kuriem attiecas prasība, ir kartogrāfiski identificēti LAD lauku bloku kartē.

LLVS 5. nosacījums. Stingrāka prasība. Augsnes apstrāde, lai ierobežotu augsnes degradācijas un erozijas risku.

Lauksaimniecības zemes daļu, kas nogāzes garumā ir vismaz 20 m, platums vismaz 20 m un slīpums līdz 6 grādiem vai 10,5%, kuras kartogrāfiski identificētas lauku bloku kartē:

1) no 1. oktobra līdz 15. martam nodrošina ar augu veģetāciju, saglabā rugaini vai atstāj neapstrādātu pēc kultūrauga novākšanas;

2) ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot tiešā sējā vai joslās.

Lauksaimniecības zemes daļu, kas nogāzes garumā ir vismaz 20 m, platums vismaz 20 m un slīpums līdz 10 grādiem vai 17%, kuras kartogrāfiski identificētas lauku bloku kartē, no 2023. gada 1. janvāra līdz 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai atstāj neapstrādātu pēc kultūrauga novākšanas.

LLVS 6. nosacījums. Jaunums. Minimāls augsnes pārklājums, lai izvairītos no kailas zemes visjutīgākajā periodā. Rudens un ziemas periodā nodrošina augsnes pārklājumu (sēti vai stādīti kultūraugi, zālaugi, vai augu atliekas):

• īpaši jutīgās teritorijās – vismaz 65%;
• Vidzemē un Latgalē – vismaz 55%;
• pārējā Latvijas teritorijā – vismaz 60% no saimniecības aramzemes un ilggadīgo stādījumu platības.

Platībā, kurā noteikta augu seguma prasība, netiek ieskaitītas to dārzeņu, kartupeļu un biešu platības, ko novāc pēc 1. septembra.

LLVS 7. nosacījums. Jaunums. Augu maiņa aramzemē. Viengadīgo kultūraugu maiņu nodrošina 35% no aramzemes, kurā audzēts viengadīgais kultūraugs kārtējā vai iepriekšējā gadā. 35% no viengadīgo kultūraugu aramzemes platības, kurās veicama augu maiņa, iekļauj kviešu, rudzu, auzu, griķu, miežu, dārzeņu vai kartupeļu platības. 35% nosacījumu neattiecina uz saimniecību, kur vairāk kā 50% aizņem ziemāju kultūraugi no viengadīgiem kultūraugiem.

Aramzemes platībā viengadīgus vai ziemāju kultūraugus nedrīkst audzēt laukā vairāk nekā 3 gadus pēc kārtas.

Atbrīvojumi saimniecībām tādi paši kā iepriekš zaļināšanā kultūraugu dažādošanā.

LLVS 8. nosacījums. Papildināts. Ar ražošanu nesaistīti elementi.

8.1. 4% no aramzemes atvēl ar ražošanu nesaistītiem elementiem. Attiecas uz saimniecībām, kurās ir vairāk nekā 10 ha aramzemes, zālājs mazāk kā 75%, neatrodas “mežaino” pagastu teritorijā. Elementi: akmeņu kaudzes, grāvji, laukmales, buferjoslas, koku vai krūmu puduri, koku rindas, atsevišķi augoši koki, dižkoki, alejas, melnā un zaļmēslojuma augu aizņemta papuve, biodaudzveidības salas (piem., mitraines), dižakmeņi, dīķi (0,01–0,5 ha). Katram elementam noteikts aprēķina svēruma un pārrēķina koeficients, kā arī atbilstošā platība.

8.2. Dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju saglabāšana. Lauksaimnieks nepieļauj dabas pieminekļu iznīcināšanu vai bojāšanu.

8.3. Aizliegums griezt dzīvžogus, cirst kokus (putnu vairošanās, ligzdošanas laikā). Īpaši aizsargājamās teritorijās no 15. marta līdz 31. jūlijam neveic dzīvžogu un koku ciršanu, izņemot ilggadīgos stādījumus. Pārējās teritorijās – no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

8.4. Invazīvu augu (latvāņu) izplatības novēršana. Nodrošina, ka lauksaimniecības zemē latvāņi ir nopļauti līdz brīdim, kad veidojas ziedkopas.

LLVS 9. nosacījums. Nepārveido vai neapar platības, kas ir atzītas par ekoloģiski jutīgiem ilggadīgajiem zālājiem un atrodas Natura 2000 teritorijās vai ārpus tām. Platības kartogrāfiski identificējamas lauku bloku kartē.

LLVS 10. nosacījums. Meliorācijas sistēmas kopšana. Lauksaimnieks kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu.

Ilze Skudra LLKC augkopības konsuktante

Ilze Tomsone LLKC Apgāda vadītāja