Kompostējamo materiālu sagatavošana un uzglabāšana

Kompostēšanai ir jābūt vienai no pamatvērtībām bioloģiskajās saimniecībās. Vēl daudzviet komposts tiek uztverts kā mēslošanas līdzeklis, kas tiek gatavots tikai mazdārziņos un ka tas nav vajadzīgs lielāka mēroga saimniecībās.  Skaidrs, ka komposta gatavošana ir nopietns ieguldījums gan no materiālā (resursu), gan laika patēriņa viedokļa. Lielai daļai saimnieku ir jāmaina attieksme pret to, ka komposts ir kā nasta, kas tikai prasa, bet gala rezultātā iegūtais mēslojums nav nopietni vērā ņemams. Vērtība, ko mēs piešķiram noteiktām lietām un procesiem, ir atkarīga no mums pašiem. Tātad ir pilnīgi normāli, ja mēs saprotam, ka, bioloģiski saimniekojot,  mums veidosies organiskas izcelsmes gan produkcijas blakusprodukti, gan atkritumi un atlikumi no kopējās saimnieciskās darbības.

Lai saimniecība spētu gatavot labu un kvalitatīvu mēslojumu, ko sauc par kompostu,  ir jāsaprot vairākas lietas.

Situācijas analīze

Lai arī vārds “analīze”, piešķir procesam tādu kā grāmatvedisku pieeju, tomēr tas noteikti ir svarīgi. Organisko materiālu pieejamība katrā saimniecībā ir atšķirīga. Mēģināšu skaidrot no nosacītas saimniecības piemēra, neieslīgstot konkrētu ciparu džungļos, bet tā, lai saprastu principus.

Saimniecība ir ar dārzkopības novirzienu, bet audzē nedaudz graudaugus, tajā ir sīkie mājlopi – putni un aitas. Ir augļu dārzs un dārzeņu lauks. Ieskicējam nedaudz tos procesus, kas noteikti radīs mums materiālu kompostēšanas procesam.

Kūts – kūtsmēsli tiks saražoti lielākoties tikai ziemošanas periodā, jo pārējā laikā šiem mājlopiem vajadzētu būt ganībās, mēslojot ganības, tajā skaitā augļu dārzu. Ir salīdzinoši vienkārši sarēķināt, cik tad liels daudzums tiks saražots šajā periodā. Lai mazinātu amonjaka zudumus, ir svarīgi izmantot salmus, vislabāk tādus, kas saista amonjaku. Kūtsmēslu izmantošanu tad var plānot pavasara perioda komposta gatavošanai.

Apkārtnē esošie koki. Tā ir liela vērtība daudzveidības nodrošināšanā. Reizi gadā koki nodrošina izcila sastāva lapas, kas rudenī nokrīt. Lapas ir vērtīgas tāpēc, ka visa veģetācijas perioda laikā tās akumulē visas tās barības vielas, kas ar sakņu sistēmu tiek uzņemtas no augsnes dziļākajiem slāņiem. Daļa tiek patērēta jaunas koksnes un zaru veidošanai, bet daļa nonāk tieši lapās. Zinu, ka daļa saimnieku lapas uzskata par slogu kārtības uzturēšanai, bieži tās dedzina. Taču tās ir lielisks avots komposta gatavošanai. Tāpēc ir svarīgi saprast, cik daudz ir tādu koku saimniecības un tai piegulošajā teritorijā. Lielie koki spēj izveidot lapu masu daudzu kubikmetru apjomā.  

Zaļā zāle veģetācijas periodā. Tā ir zaļās zāles masa, kas veidojas, nopļaujot dekoratīvajiem nolūkiem paredzēto teritoriju. Kāda nu kurā vietā ir šīs teritorijas platība, bet nopļautā zaļā zāle ir lieliski izmantojama kompostam.

Siens – no daudzgadīgajiem zālājiem un pļavām nopļautā zāle ir izmantojama vispirms lopbarībai, bet, ja tās ir par daudz, tad viena daļa tiek sagatavota par sienu, ko bieži mēdz pārdot un nopelnīt naudu. Tas nav labs risinājums. Organiskās izcelsmes resurss, kas rodas saimniecībā, ir jāpatur turpat, jo ar to var sekmīgi uzlabot organiskās vielas bilanci saimniecībā kopumā. Tātad siens noteiktos apstākļos arī ir izmantojams kompostēšanai.

Salmi – viena no efektīvākajiem organiskās izcelsmes izejvielām. Graudaugus audzējot,  pareizākais veids ir salmus izmantot kūtī, kur tie sastrādājas kopā ar kūtsmēsliem. Ja tur salmu tik daudz nevajag,  tos droši var iekļaut kompostēšanas procesos. Salmu ruļļi var būt iekrājušies no citiem gadiem, tad tie arī jāliek lietā.

Nestandarta dārzeņu un augļu produkcija. Ne vienmēr ir lietderīgi visu produkciju pārstrādāt, bet izmantot kā mēslojumu gan ir vērts. Pārpalikumi veidojas šķirošanas procesā, kad tiek izlasīti mazi, kropli, līki un šķībi . Vai šeit drīkstētu iekļaut arī bojāto produkciju? Jā, drīkst, tikai gan ar zināmiem nosacījumiem.

Pārstrādes procesu blakusprodukti. Parasti tās ir dažādas izspiedas, mizas un augu daļas vai rīvēšanas paliekas. Tie ir blakus produkti, kas parasti vienkārši nonāk atkritumu kaudzē, bet var kļūt par vērtīgu komposta sastāvdaļu.

Šķelda pieejama visiem, kam ir savi meži un krūmāji. Noteikti apsekojiet, kādi tie ir un vai ir izmantojami. Mazvērtīgo koksni noteikti var izmantot šķeldošanai. Īpašs stāsts ir par krūmājiem. Krūmājus pārvērst tīrumos nav prātīgi, jo krūmiem piemīt   īpašība ataug atkal un atkal.

Koksnes atlikumi. Pie tiem pieder zaru un koksnes daļas, mizas, lapaini zari. Vārdu sakot, viss, kas paliek pāri, kad paņemta ir koksne – lietas kokiem, malkai un šķeldai.

Citi organiskas izcelsmes materiāli. Pie tiem varam pieskaitīt tos, kas, iespējams,  neveidosies pašā saimniecībā, bet ir pieejami dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, kaimiņš sūdzas, ka viņam siena ruļļi pūst uz lauka, netiek izmantoti. Kāds saka: es ieviesu kārtību savā kokmateriālu novietnē, sastūmu tur veselu kaudzi koksnes atlikumu, vai tev nevajag. Kādam ir augļu dārzs un viņš daudz spiež sulu, bet nezin, kur likt ābolu izspaidas. Citā gadījumā kāds izcērt mežu un saka, man nav laika ar tiem zariem šķeldai ņemties. Tā šādu sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Cits būs priecīgs, ka viņa teritoriju atbrīvos no lapām rudenī. Vienmēr, painteresējoties tuvākajā apkārtnē,  izrādīsies, ka īpašnieki būs priecīgi, ka no kādas organiskās izcelsmes materiāla kaudzes varēs atbrīvoties.

Plānošana – ja mēs vēlamies nopietni pievērsties komposta gatavošanai, tad noteikti ir jāplāno, cik un kad jūs varētu izmantot organiskos materiālus komposta gatavošanai.

Pirms pārejam pie plānošanas detaļām, ir jāsaprot, lūk, kas. Ir kompostējamās organiskās izcelsmes sastāvdaļas, kuras ir bagātas ar oglekli un tiek sauktas par “brūnajām” sastāvdaļām. Tās satur maz slāpekļa un daudz oglekļa. To C:N attiecība ir 60-80:1 un lielāka, kas šķeldai (svaigai) sastāda 600:1. Otra grupa ir bagāta ar slāpekli, bet mazu oglekļa daudzumu. Tādām sastāvdaļām C:N attiecība ir 20-30:1. Tādi ir visi  kūtsmēsli, zaļā zāle, nestandarta dārzeņi un augļi, to atliekas, izspiedas pēc sulu izspiešanas, kafijas biezumi, Augļu un dārzeņu daļas, kas rodas pēc mizošanas un citām fasētas dārzkopības produkcijas sagatavošanas.

No plānošanas viedokļa pats svarīgākais ir sekojošais. “Brūnās” sastāvdaļas  noteiktos  apstākļos ir uzglabājamas.  Savukārt “zaļās” sastāvdaļas nav uzglabājamas un ātrāk vai lēnāk bojājas. Attiecībā uz komposta gatavošanas plānošanu jāatceras, ka komposta kopējais gatavošanas plāns būs tieši saistīts ar “zaļo” sastāvdaļu veidošanos saimniecībā ar maksimālo novirzi 1-3 dienu garumā.

Komposta sastāvdaļu uzglabāšana

Siens un salmi ir ļoti labi uzglabājami, pat vairākus gadus. Vienīgais nosacījums, lai ruļļiem, ķīpām, vaļējam materiālam nepiekļūtu mitrums. Tātad vajag novietot zem jumta, šķūņos, nojumēs vai zem neaustā polipropilēna  segumiem, iespējama arī polietilēna plēves izmantošana. Vienkāršākais veids, kā saprast, cik daudz vajag “brūnās” un “zaļās” sastāvdaļas, ir tās attiecināt pēc tilpuma. Uz vienu tonnu kūtsmēslu ir vajadzīgas apmēram 3 tonnas salmu vai siena.

Par koku lapām stāsts ir līdzīgs. Parasti rudenī ir periods, kad lapas izžūst un ir sausas (čabošas), tad tās var droši savākt un uzglabāt. Mitras lapas vākt var, bet izmantot nekavējoties, jo to uzglabāšana ir bīstama, tās var sakarst un aizdegties.

Mitru šķeldu arī uzglabāt ir bīstami, tā var pašsakarst un aizdegties. Izdevīgāk ir uzglabāt kaudzē pārsegtus zarus nevis sasmalcinātu šķeldu.

Koksnes skaidas izžāvējot arī kļūst uzglabājamas. Tās var uzglabāt maza un liela tilpuma (big-bag) tipa maisos. Tieši tāpat ir ar ēveļskaidām.

Rezumējot kopējo situāciju, ar “brūnajām” sastāvdaļām ir tā, ka svarīgākais ir attiecīgo materiālu izžāvēšana līdz tam, kad tās ir iespējams uzglabāt, un vienīgais, kas ir jānodrošina, lai tām uzglabāšanas periodā nepiekļūtu mitrums. Tas nozīmē, ka šīs sastāvdaļas mēs varam uzkrāt pat vienu vai divas sezonas uz priekšu.

Savukārt “zaļās” sastāvdaļas noteiks jūs komposta gatavošanas kalendāru.

Tagad tikai paliek pēdējais, izveidot komposta gatavošanas kalendāru. Ar “brūnajām” sastāvdaļām notiek sekojoši. Izžāvētas tās ienāk saimniecības izejvielu bilancē. Galvenais ir fiksēt, cik un kur kubikmetru izejvielu ir. Savukārt to papildināšana arī jāplāno – kuros no gada mēnešiem tās izmantot. Piemēram, siens – jūnijā, jūlijā, salmi – augustā, koku lapas – oktobrī, šķelda – vasaras otrajā pusē. Ēveļskaidas un zāģskaidas – nedaudz ziemas mēnešos.

“Zaļās” sastāvdaļas, stādām kalendāru, kad tās mums veidojas. Zaļā zāle, nopļauts mauriņš – no aprīļa beigām līdz oktobra vidum. Ābolu izspiedas – septembris, oktobris. Kūtsmēsli pavasarī, tīrot kūti. Simts kubikmetru komposta sagatavošanai vajadzēs 75 m³ koku lapas un 25 m³ kūtsmēslu.

Māris Narvils,
LLKC vecākais dārzkopības speciālists