Kartupeļu audzēšanas riski šogad

Kā jau zemniekiem katra sezona, šī kārtējo reizi ir pārsteigusi, radot savas īpatnības arī kartupeļu audzētājiem. Lai gan līdz kartupeļu bumbuļu masveida novākšanai ir vēl krietns mēnesis, tomēr jau uz daļu no sezonas vērtējot varam atskatīties.

Starta pozīcija – kartupeļu stādīšana – visiem ir viena, tomēr šogad mainīgo klimatisko apstākļu dēļ bija zemnieki, kuri kartupeļus iestādīja ierasti aprīļa otrajā pusē, taču lielākoties – tā beigās Zemgales un Kurzemes pusē, savukārt  nokrišņi krietni traucēja šos darbus Vidzemē un Latgalē, stādīšanai ievelkoties pat līdz maija otrajai dekādei. Šogad, kad pavasarīgs laiks ilga turpat vai trīs mēnešus – nesot vēsumu un turpinājumā arī nokrišņus, kuri nebija pietiekami, tas ļoti ievērojami apgrūtināja sadīgšanu. Šādos apstākļos salīdzinoši vislabāk jutās diedzētie kartupeļi, taču ar piebildi, ka tikai tie, kuri tika diedzēti gaismā, bet pie zemām gaisa temperatūrām, tā dodot īsus, druknus un dzīvotspējīgus asnus. Diemžēl šāds variants pa plecam ir retam kartupeļu audzētājam, jo prasa gan laiku, gan aprīkojumu. Lielākā daļa sadiedzēja, vienkārši izmantoja gaismu un siltumu. Šādi diedzēti kartupeļi, nonākuši augsnē, piedzīvoja aukstuma šoku, un aizritēja pat vairākas reizes ilgāks laiks, līdz tie spēja adaptēties un uzsākt dīgšanu. Visilgāk dīga tie kartupeļi, kas tieši no aukstas noliktavas vai pagraba nonāca uz lauka vagā. Tā tie tur „nosēdēja” vairāk nekā mēnesi, līdz sākās dīgšana. Pats redzēju laukus, kas tika stādīti aprīļa beigās un sāka dīgt tikai jūnija otrajā pusē. Līdz ar to kartupeļu veģetācija iekavējās par 2–3 nedēļām. Un tie saimnieki, kuri paspēja iestādīt tikai maija vidū, bija vēl lielāki zaudētāji, jo lielākajā Latvijas teritorijas daļā turpinājās ne tikai vēsuma periods, bet pievienojās vēl sausums. Šādos apstākļos priekšrocības parādīja vagu uzfrēzēšanas metode un vēlāk nezāļu apstrāde ar herbicīdiem, jo tobrīd augsnē vēl saglabājās mitrums, kas palīdzēja saturēt augsni uzfrēzētajā vagas profilā. Toties, ja tika izmantota nezāļu apkarošana, stādījumus rušinot, vagu virskārta vairāk tika pakļauta saputekļošanai, sevišķi vieglāka mehāniskā sastāva augsnēs, tā radot papildu riskus tālākai kartupeļu attīstībai.

Sadīgšana bija ilgs process

Šādos klimatiskajos apstākļos arī kartupeļu sadīgšana bija ilgs process. Tādējādi, ja parasti uz Jāņiem čaklākajiem kartupeļu audzētājiem agrākās šķirnes jau ziedēja, šogad tās bija tikai 15–20 cm garumā un „sauca” pēc papildu nokrišņiem. Lai arī tradicionāli Latviju šajā laikā šķērsoja nokrišņu zona, tomēr tie nebija pietiekami, lai pilnībā nodrošinātu kartupeļu vajadzības, tāpēc attīstība joprojām notika palēnināti.

Kā tas ir ietekmējis kaitēkļu un slimību attīstību? Šajā ziņā šai sezonai arī ir savas īpatnības. Kartupeļu lapgrauža aktivitātes ļoti atšķīrās ne tikai  reģionos, bet arī konkrētos laukos. Laukos, kuri ir tiešā tuvumā  pagājušā gada platībām, lapgrauzis jau parādījās jūnija otrajā nedēļā, kad kartupeļi bija tikai 12.–18. (divas līdz astoņas lapas uz galvenā stublāja) attīstības stadijā pēc BBCH skalas. Notika aktīva vaboļu darbība – oliņu dēšana un vairošanās. Tādos laukos bez aktīvas iejaukšanās nebija iespējams iztikt, un atkarībā no veiktajiem pasākumiem to darbība bija izbeigta apkarojot, vai tā turpinājās līdz pat šim brīdim. Citu kaitēkļu izplatība saimnieciskajās platībās ir praktiski nenozīmīga. Cita lieta, – sēklas lauki, kur laputu ierobežošana ir tehnoloģisks un sēklas kvalitātes nodrošināšanas jautājums.

Klimatiskie apstākļi veicinājuši slimību izplatību

Vislielākās korekcijas klimatiskie apstākļi ir veikuši tieši slimību izplatības ziņā. Šis nav pirmais gads, kad kartupeļos pirmā parādījās tieši kartupeļu sausplankumainība  Alternaria solani. Lai arī tā netiek uzskatīta par kartupeļu slimību Nr. 1, tomēr, atstāta bez ievērības, var nodarīt pietiekami lielu kaitējumu un radīt ražas zudumus. Kā var konstatēt šo slimību? Tā vienmēr attīstās uz kartupeļu lakstu vecākajām lapām. Plankumi vienmēr ir brūnganos dažādas intensitātes toņos. Vērīgāk paskatoties plankumā, var redzēt arī nedaudz koncentrisku riņķu. Pats plankumus ne vienmēr būs apļveida formas, tas varbūt arī stūrains, sākties no lapas malas, no galvenās lapas galotnes. Audi ap plankumu pamazām nodzeltē, un ar laiku lapa atmirst. Kādas ir vēl šis slimības īpatnības? Tā sekmīgi spēj attīstīties no +10 līdz +35 ^oC gaisa temperatūras amplitūdā, kas ir gana plašs diapazons, lai sagādātu problēmas,  jo sevišķi, nepietiekama nokrišņu daudzuma gadījumā, kā tas bija līdz jūlija vidum. Pēc savas attīstības bioloģijas sausplankumainība un lakstu puve ir slimības antagoni, kas savā starpā nesadzīvo, – attīstīsies viena  vai otra.  Ļoti atšķirīga ir šīs slimības izplatība dažādās šķirnēs. Redzēju šķirnes ‘Laura” stādījumus, kuros tās izplatība bija vairāk nekā 80%, sākot no viena plankuma uz auga līdz vairāk nekā padsmitos plankumu. Tajā pašā laikā bija šķirnes, kurām tās praktiski nebija, piemēram, šķirne ‘Verdi’. Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka stādījumu augu aizsardzība ir rūpīgi jāplāno katram saimniekam individuāli, un vispārējai informācijai var būt tikai ieteikuma raksturs.

Par fungicīdu lietošanu ieteicams konsultēties

Tādējādi šosezon, izmantojot fungicīdus, nācās sākt ar tiem sistēmas fungicīdiem, kas nodrošina aizsardzību pret abām kartupeļu slimībām – sausplankumainību un lakstu puvi. Tā kā strauji augošiem kartupeļu lakstiem bija vajadzīga sistēmiska aizsardzība, pirmajos smidzinājumos varēja izmantot tikai Ridomils Gold MC 68 WG 2,5 kg/ha vai Gloria 2,0 kg/ka. Lai arī piedāvājumā kartupeļiem fungicīdu klāsts ir kļuvis gana plašs, konkrētam gadījumam nemaz iespēju  nav tik daudz. Latvijā tikai uz sausplankumainību ir reģistrēts viens fungicīds Signum 0,25 kg/ha. Tā kā šis fungicīds nav no lētākajiem, tad par tā izmantošanas nepieciešamību noteikti būtu jākonsultējas ar speciālistiem. Agrākajos kartupeļu stādījumos šīs slimības apkarošana šogad bija jāsāk jau pirms Jāņiem, kad līdz lakstu sakļaušanās brīdim vēl bija vairākas nedēļas. Šīs slimības attīstībai  labvēlīgi apstākļi saglabājās līdz pat jūlija vidum, kad pakāpeniski, bet būtiski, nokrišņu daudzums sāka palielināties. Tā kā ilgtermiņā mēs nekad nevaram paredzēt notikumu attīstību, bija jāturpina lietot fungicīdi, kas ir efektīvi pret abām slimībām.

Bez ievērības nevar atstāt kartupeļu lakstu puves Phytophthora infestans stublāju formu. Tā ir kā priekšvēstnesis slimības lapu formai, parādot, ka tepat vien jau tā ir.  Uz stublāja parādās gareni plankumi, kas ātri saplūst. Stublāji burtiski melnē. Krāsa garenajiem plankumiem var variēt no tumši pelēkas, brūnas, līdz melnai. Visbiežāk stublāja inficētajā posmā audi sabrūk, laksts vienkārši tajā daļā nokrīt, radot tālākas inficēšanās risku. Mitros apstākļos uz tā parādīsies micēlijs. Kādēļ tieši stublāju forma spēja parādīties? Tādēļ, ka laika posmā, kad attīstījās sausplankumainība, lapas nožuva pietiekami strauji, lai lakstu puve neattīstītos, bet uz stublāja mitrums saglabājās gana ilgi, tādēļ tur bija paaugstināta riska vieta slimības attīstībai.

Puves apkarošanas fungicīdu laiks būs augusts

Lai arī šīs formas apkarošanai izmantojamie fungicīdi ir tie paši, kas lapu formai, tā ir sarežģītāk apkarojama, jo vairāk atkarīga no smidzinātāja kvalitātes, izmantotajām sprauslām un braukšanas ātruma. Šo lakstu puves formu tādā šķirnē kā ‘Verdi’ atradu jau jūnija beigās. Atkal varu teikt, ka atšķirība starp šķirnēm un izmantoto sēklas materiāla kvalitāti ir milzīga. Pagaidām izskatās, ka specifisko lakstu puves apkarošanai izmantojamo fungicīdu laiks būs augusts. Līdz tam tikai lakstu puves apkarošanai domāto fungicīdu izmantošana būtu kļūda apkarošanas stratēģijā.

Visbeidzot, šī gada īpatnība ir arī tā, ka salīdzinoši daudz izplatās kartupeļu bakteriālā melnkāja vai slapjā puve – Erwinia spp., ko ierosina  dažas citas baktēriju sugas. Sakņu kakla un stublāja pamata audi melnē, iegrimst un pūst, izdalās arī nepatīkama, saldena smaka. Lakstiem lapas ieritinās uz iekšu, pamazām nodzeltē un nokalst. Savukārt stublāji pie pamatnes bieži nopūst vai mazākas infekcijas gadījumā – nolūzt. Bumbuļos infekcija nonāk caur stublāja stiprinājuma vietu – mēlītes veidā veidojas nomelnējuši audi, tiem strauji mainās krāsa no gaišas uz sārtu, vēlāk sarkanbrūnu un visbeidzot  – melnu. Tālākajā attīstības gaitā attīstās bumbuļu slapjā puve, un no attiecīgā cera zaudējumi ir praktiski 100%.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils