Kāpēc vajadzīgi aizsargstādījumi

Klimatiskās izmaiņas sagādā mums arvien jaunus pārsteigumus. Laika apstākļus prognozēt kļūst grūtāk. Biežāk parādās noteiktajam gada laikam netipiski laika apstākļi. Ziemā var kļūt neierasti silti, savukārt pavasarī var iestāties ziemai  raksturīgie laika apstākļi – ar sniegu, sniegputeni un nelielu salu. Pāri visiem gadalaikiem ir vēja ietekme.

Gada vidējais vēja ātrums Latvijā (1961. –1990. g.)

Redzams, ka lielā daļā Latvijas vidējais vēja ātrums bija ap 3–4 m/s. Vējaināka tradicionāli bija Kurzemes piekrastes zona.

Gada vidējais vēja ātrums Latvijā (1986.–2015. g.)

Skaidri redzama ir tendence vidējam vēja ātrumam sarukt. Vējaina palikusi tikai Ventspils apkārtne. Pirmajā brīdī šķiet, ka īsti bažām nav pamata, ja vēja plūsmas ātrums sarūk. Ja sākam skatīties dziļāk, tad tomēr ir zināms pamats bažām.

Iemesli, kādēļ vēja ietekme var būt negatīva

Vēja ātruma izmaiņu neprognozējamība

Pēkšņās laika apstākļu izmaiņas gandrīz vienmēr ir saistītas ar vienlaicīgu vēja parādīšanos, un vējš visbiežāk ir brāzmains. Tieši šīs straujās un spēcīgās izmaiņas ir tās, kas dārzos var radīt visdažādākos postījumus. Vēja iedarbība ir salīdzinoši īsu brīdi, bet ietekme var būt ievērojama. Savukārt statistikas datus tas visbiežāk maina ļoti nebūtiski. Īstermiņa vēja ietekme dārzā  var būt ļoti būtiska, bet, analizējot datus par vēja ātrumu ilgtermiņā,  aina veidojas pretēja. Līdz ar to nākas secināt, ka nedrīkst vadīties tikai un vienīgi no uzskaitītās informācijas par vēja ātrumu, bet jāvērtē konkrēti katra situācija.

Lauku palielināšana un apvienošana

Mēs paši lielā mērā vējam dodam lieliskas iespējas izpausties. Arvien vairāk tiek izskausta lauku fragmentācija. Lieljaudas tehnikai vajag plašus un pēc iespējas viengabalainākus laukus. Tas rada arvien lielākas platības, kur vēja plūsma var pārvietoties pilnīgi netraucēti. Mēs nonākam kā burvju aplī. Vasarā sakarstot lielām gaisa masām, tās strauji ceļas augšup, saskaroties ar aukstajām gaisa masām rada lielas turbulences, iespēju veidoties krusai un atkal – brāzmainam vējam. Nekas tik spēcīgi to nevar ietekmēt kā lielas gaisa masas, kas var netraucēti uzņemt siltumu no augsnes, jo lakstaugi (lielākā daļa no lauksaimniecības kultūrām) nespēj pasargāt augsni no sakaršanas.

Mežu kvartālu izciršana

Arvien lielākas ar kokiem apaugušas teritorijas tiek atkailinātas, dodot vējam iespējas ieskrieties. Mežs ir viens no lielākajiem brāzmaina vēja bremzētajiem. Pat ja teritorija tiek nekavējoties apstādīta, tās ietekme uz vēju vēl ilgi būs ļoti nebūtiska. Kopā ar iepriekšējā faktora ietekmi tas ilgtermiņā rada negatīvu efektu. Dabā viss ir saistīts, līdzko cilvēka iedarbība ir stiprāka nekā dabas spēja līdzsvarot procesus, sākas procesi, kas kā bumerangs nāk atpakaļ.

Apauguma un krūmāju iznīcināšana

Patlaban daudzas saimniecības ir iegādājušās jaudīgu tehniku, kas ļauj ātri tikt galā ar krūmājiem un iegūt kārtējos hektārus lauksaimnieciskai ražošanai. Tas rada ne tikai zaudējumus derīgajiem organismiem, bioloģiskajai daudzveidībai, bet ievērojami pasliktina mikroklimatu, padarot to vēl mainīgāku un neprognozējamāku.

Šie minētie faktori kopā rada bīstamu tendenci, arvien lielākas teritorijas tiek atkailinātas, radot iespējas vēja bezgalīgam skrējienam, nesot tam līdzi tādas parādības kā vēja radītu augsnes eroziju, vēja spēka negaidītas izpausmes, postot siltumnīcas, plēves tuneļus, dārza augus. Tādos apstākļos uz laukiem smidzinātie augu aizsardzības līdzekļi tiek pārvietoti krietni ārpus lauka robežām pat pie salīdzinoši neliela vēja, jo vienkārši nav augstāku krūmu un koku, kas šo plūsmu aizturētu.

Ar to tā notikumu ķēdīte nebeidzas. Vējš pastiprināti nes prom no laukiem siltumu un mitrumu. Tie ir divi tik ļoti būtiski faktori augu augšanas nodrošināšanai. Tas ļoti nepatīk siltumu mīlošākiem augiem un rada mitruma deficītu. Arvien vairāk lauksaimnieku sauc, ka ir nepieciešamas investīcijas laistīšanas iekārtu izveidošanai uz laukiem. Tas vēl vairāk iztukšos pazemes ūdens krājumus un faktiski turpinās lielo līdzsvaru dabā izjaukt vēl vairāk, jo dabiskā ūdens aprite, kas veidojas nokrišņu un iztvaikošanas veidā, tiek arvien spēcīgāk ietekmēta. Dabas procesos sīkumu nav, un mums pašiem nākas maksāt par visu.

Lūk, šie ir tie objektīvie apstākļi, kas liecina, ka noteiktu kultūru audzētāji, lai veicinātu labvēlīga klimata veidošanos, ir spiesti domāt arvien biežāk par aizsargstādījumu veidošanu.

Augu aizsargstādījumu funkcijas

Prasmīgi un pareizi stādot augus aizsargstādījumā, jūs varat  izveidot daudzfunkcionālu augu kopu, kas palīdzēs ne tikai vēja savaldīšanā. Starp citu, ir vienkāršs paņēmiens saprast, cik labi apstākļi ir jūsu augiem. Aizejiet uz dārzu vieglā apģērbā tad, kad tur pūš vējš. Ieklausieties savās emocijās un sajūtās, kādas tās būs. Visbiežāk tās nebūs ar plus zīmi. Aizdomājieties par to, ka tādos apstākļos dārza augiem jums jāspēj dot laba raža. Esmu redzējis augus, kas ir auguši vēju appūstā laukā, un tādi paši – aizsargātās platībās. Tā ir diena pret nakti.

Fiziska barjera – tāds augu stādījums ar laiku kļūs arī par fizisku barjeru dzīvnieku iekļūšanai dārzā.

Barības bāze putniem – viens no ļoti svarīgiem elementiem, veidojot aizsargstādījumus ir augu sabiedrības izveidot tādas, lai tās dod barību arī putniem. Jaunās paaudzes audzināšanas laikā  tie var ievērojami samazināt kaitēkļu daudzumu dārzā. Tas nozīmē, ka tādi augi noteikti ir jāiekļauj stādījumā.

Ietekmē klimatisko apstākļu izpausmes – jebkurā gadījumā  meteoroloģisko apstākļu ietekme tiek mazināta. Ar laiku, augot augiem aizsargstādījumā, šī ietekme tikai un vienīgi pieaugs. Tiek samazināts vēja ātrums, tas tiek bremzēts, mazāk no platības spēj aiznest mitrumu un siltumu, jo sevišķi auksto un spēcīgo vēja pūšanas un brāzmu rezultātā. Salnu ietekme samazināta. Tiek mazināta kailsala ietekme.

Uzlabo augšanas apstākļus kultūrām, kuras aug aiz stādījuma – to var pateikt pavisam īsi, tiek būtiski uzlabots dārza augu augšanai nepieciešamais mikroklimats. Tā ir tiešā aizsargstādījuma ietekme uz augiem. Par to rūpējos es arī savā dārzā.

Papildus pārtikas iegūšanas iespēja – prasmīgi izvēloties augus aizsargjoslai, vēl ir iespējams papildināt savus pārtikas krājumus ar ogām, augļiem un riekstiem no aizsargjoslas. Tas ir arī mans mērķis – šajā stādījumā stādīt ogas, augļus un riekstus, kas dod ražu. Vēlāk, arī inokulējot meža sēņu micēliju, vēlos tikt pie sēnēm. Tas vairs nešķiet nemaz tik nenopietni, jo, izcērtot mežus, cita pēc iecienītās sēņu vietas iznīkst.

Palīdz samazināt ziemas apkures izmaksas un iespējamos zaudējumus jūsu mājām, saimniecības ēkām – esmu pārliecināts, ka par šo aspektu neaizdomāsies gandrīz neviens. Protams, tas neattieksies uz tiem dārziem, kas ir tālu no saimnieku mājām. Mikroklimata veidošana neattieksies tikai uz dārza augiem, bet aizsargstādījumi ietekmēs mikroklimatu arī ap dzīvojamo ēku un saimniecības ēkām. Ir taču patīkami, ka ir iespējams iziet dārzā un dzirdēt, kā apkārt vēji pūš, bet dārza iekšpusē ir tikai neliela gaisa kustība, ir mājīgi un patīkami. Tas vēl nav viss, tie cilvēki, kas nav iedziļinājušies siltuma enerģijas zudumu lietās, pat nespēs iedomāties, kas mūsu dzīvē ir lielākais siltuma zaglis? Jā, tieši tā, tas ir vējš. Mēs labi zinām, ka vējainā dienā mājās nemaz nav tik mājīgi un silti, ja mēs papildus nekurinām. Tātad mazāki siltuma zudumi – vairāk naudas maciņā, jo nav tik daudz jātērē par kurināmā iegādi.

Labturība mājlopiem – kādam varbūt šķitīs, nu jau gan par traku. Es taču netaisos audzēt mājdzīvniekus. Atbilde nepareiza, arvien vairāk cilvēku cenšas atsākt audzēt tieši sīklopus – aitas, kazas, mājputnus – vistas, zosis, pīles. Kā jūs domājat, dzīvniekiem patīk vējaini apstākļi? Nebūt nē. Tie labāk jutīsies un dzīvos teritorijā, kura ir aizsargāta. Pat suns un kaķis būs  laimīgāki no vējiem aizsargātā teritorijā.

Citas aizsargstādījumu funkcijas – mēs jau esam noskaidrojuši tik daudz, bet arī tas vēl nav viss. Kam ir trūcīgi ar mežiem, ar laiku var no aizsargstādījumiem iegūt zaru malku – lieliski noder kā kurināmais raķeškrāsnīm. Tur var iegūt klūgas pīšanai. Drogas – veselību stiprinošām tējām. Tie var sniegt vizuālu baudījumu ziedēšanas un augļu un ogu ienākšanās laikā, priecēt ar neaizmirstamiem skatiem krāsaino lapu laikā.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils