Kādas augļu un ogu kultūras redzēsim nākotnē? 2. daļa

Kādas augļu un ogu kultūras redzēsim nākotnē? 2. daļa

Jaunais gads atkal ir klāt ar jaunām cerībām un izaicinājumiem. Cilvēkiem, kuriem nav vienaldzīga sava dārza nākotne un kuri meklē jaunas iespējas, šī informācija noteikti būs noderīga.

Klimats mainās pasaulē kopumā un arī Latvijā. Vieni šajā apstāklī saskatīs problēmas, jo parādīsies jauni kaitēkļi un slimības dārzos, bet citi savukārt domās: “Mēs taču varēsim audzēt jaunas kultūras”. Visbeidzot ar jaunām kultūrām mēs varam papildināt savu pārtikas grozu, it īpaši  tāpēc, ka augļu un ogu patēriņš Latvijā varētu kļūt krietni lielāks.

Mums ir kultūras, kuras tiek uzskatītas par netradicionālām, bet jau tiek audzētas vairākus gadu desmitus. Tādas ir krūmcidonijas, krūmmellenes, lielaugļu dzērvenes. Tātad būtībā jau ir kļuvušas Latvijas tirgū tradicionālās, jo tās pazīst ja ne katrs, tad daudzi.

Ir mums kultūras, kas būtībā jau ir sen zināmas, bet plašāku interesi rada tieši pēdējos gados.

Pīlādži (Sorbus spp.)

Interese lēnām, bet pastāvīgi pieaug. Iemesli tam ir vairāki, jo ir cilvēki, kuri meklē jaunas nišas, kā arī Latvijā attīstās vīnu darināšana, un pīlādžus vīndari pieprasa. Man pašam izdevās radīt labu pīlādžu vīnu. Vēl ļoti sarosījušies ir mājražotāji. Viņu  redzeslokā nonākuši arī pīlādži. Tātad veidojas pieprasījums, kā rezultātā katru gadu vairāki cilvēki izvēlas stādīt pīlādžus. Šī ir tā retā kultūra, kam jau ir gana plašs šķirņu piedāvājums un klāsts. Ja vēlaties saprast, ko šī kultūra īsti nozīmē, aizbrauciet pie I. Drudzes uz Pūri, apskatiet šķirņu kolekciju. Pasaulē ir pazīstamas vairāk nekā 250 pīlādžu sugas. Savukārt brīnumus, ko no tā var pagatavot, varat nobaudīt Dobeles dārzkopības institūta rudens lauka dienā un Rāmavas izstādē. Būtībā ir visi priekšnosacījumi, lai mēs varētu šo kultūru audzēt. Augšanas prasības atbilst iespējām, pīlādžus var audzēt visā Latvijas teritorijā. Šķirņu ir patiešām daudz, te mans skatījums uz šķirnēm, ko varētu audzēt, jau sadalīts pa auguma grupām. Lai arī ir zināmas nianses augu aizsardzībā, tomēr ir iespējams audzēt kā integrēti, tā bioloģiski.

Maza auguma šķirnes, 3x4 m: ‘Burka’, ‘Ļikornaja’, ‘Titan’, ‘Vefed’, ‘Desertnaja’ (‘Mičurinskaja desertnaja’), ‘Sorbinka’, ‘Doč Kubovoi’ (‘Solņečnaja’) – 833 stādi/ha. Vidēja auguma šķirnes, 5x6 m: ’Granatnaja’, ‘Alaja Krupnaja’ – 333 stādi/ha. Liela auguma, 6x8 m: ‘Rosina’, ‘Kubovaja’, ‘Krasavica’ – 208 stādi/ha.

Aronijas (Aronia melanocarpa)

Par aronijām varētu teikt, ka notiek to atgriešanās. Padomju laikā tās tika audzētas gana plaši, un daudzi atceras šo kultūru. Tagad atkal aronijas tiek atzītas, un iemesli ir vairāki. Tā ir laba krāsviela, tādēļ tiek plaši piemērota dažādu pārtikas produktu iekrāsošanai un  ir interesanta vīndariem. Vienkāršo tehnoloģiju un pieticības dēļ šī kultūra ir interesanta kā integrētajiem, tā bioloģiskajiem audzētājiem. Pēdējā laikā klāt nākušas interesantas šķirnes, piemēram:

‘Viking’ – Somijā izveidota lielaugļu aroniju šķirne ar ļoti labu pumpuru ziemcietību. Krūma augstums ir līdz 2 m. Mulčēšana palīdz augiem labāk pārziemot pirmajos gados pēc pārstādīšanas. Tieši šī šķirne ir arī mans favorīts. Ogu lieluma un kvalitātes dēļ arī vīns izdodas labs. ‘Nero’ – krūms vidēji ap 2 m augsts. Sulīgāku ogu ieguvei vēlama mitrāka un saulaināka vieta. ‘Hugin’ – krūms kompakts, izlīdzināts, līdz 2 m augsts. Laba ziemcietība, necieš spēcīgu apgriešanu.

Sausserži (Lonicera kamtschatica un Lonicera edulis)

Par šo kultūru īsumā, jo ir jau šogad plaši aprakstīta. Kultūra pazīstama jau salīdzinoši sen, reti kurā viensētā vai piepilsētas dārziņā nav pa kādam sausseržu krūmam. Šķirņu klāsts bija liels, tikai dažādu iemeslu dēļ tā kā mīksta oga ar salīdzinoši mazu ražību un idejām pārstrādei līdz šim nav kļuvusi par īstu komerckultūru. Lielajam Krievijas devumam selekcijā, piemēram, šķirnēm ‘Ļeningradskij Veļikan’, ‘Bakčarskij Veļikan’, klāt nākot Polijas devumam: ‘Zojka’, ‘Wojtek’, ‘Jolanta’, un īpaši Kanādas selekcijai pievienojot veselu virkni,  tajā skaitā arī vēlākas šķirnes – ‘Boreal Beauty’, ‘Boreal Blizzard’, ‘Boreal Beast’. Šī oga “izsaka skaļas pretenzijas”, iekļaujoties citu ogu piedāvājumā. Tam par pamatu ir iespējas vākt ar kombainu, biezāka miziņa, iespējas saldēt un tālāk pārstrādāt. Ne velti es šo ogu saucu par krūmmellenes jaunāko brāli. Oga vērtīga, bet nav tik cimperlīga kā krūmmellene.

Korintes (Amelanchier spp.)

Salīdzinoši negaidīti, bet arī pārliecinoši Latvijā ienāk oga, kurai var prognozēt labu nākotni Latvijas dārzos, - korintes. Domāju, ka katrs ir atradis mežā pa kādam krūmam, un spēj šīs saldās ogas novērtēt. Lai arī ogas ēdamas ir pilnīgi visām korinšu sugām, pateicoties aktīvam selekcijas darbam, vienai korinšu sugai – alkšņlapu korintēm (Amelanchier alnifolia) ir radītas vairākas ļoti perspektīvas šķirnes. Vēl ievērības cienīgas ogas ir Lamarka korintei (A. lamarckii), gludajai korintei (A. Laevis). Kanādas korintei (A. canadensis) – šķirne ‘Prince William’. Korinšu priekšrocība ir to pieticība un galvenais – ziemcietība. Manā dārzā tās ir jau sekmīgi vienu ziemu pārlaidušas, bez kādas papildus piesegšanas. Ražot sāk ļoti strauji, divgadīgs stāds jau dos pirmās ogas. To gan īpaši nevajadzētu ļaut darīt, jo ogu augšana bremzē veģetatīvo augšanu. Ļoti ražīgus krūmus šogad nācās redzēt Skiernovices dārzkopības institūtā. Pagaidām īpaši tās nav pamanījuši putni, bet lielās platībās būs jāveic to  atbaidīšanas pasākumi, jo šīs ogas to salduma dēļ putni iecienījuši. Interesantākās šķirnes varētu būt:

‘Thiessen’ – krūms 0,5–1,5 m augsts. Augļi ovāli apaļi, ar zilganu apsarmi, ķekaros pa 5–7. Mīkstums gaiši rozā, sulīgs, garšīgs ar vieglu mandeļu aromātu. Izturīga arī pret slimībām. Par apputeksnētāju gan jākļūst vēl kādai šķirnei, vismaz gludai vai vārpainai korintei.

‘Honeywood’ – vēla šķirne, ogas saldas, lielas – līdz 16 mm diametrā. Apaļas formas, zili–melnā krāsā, ar gaišāku apsarmi.

‘Krasnojarska’ – pēc igauņu teiktā, viena no perspektīvākajām, tātad Austrumlatvijas audzētāji sarosieties. Ogas ir saldskābas, lielas, melni-zilā krāsā ar vaska apsarmi. Ražo stabili, augsta ziemcietība.

‘Smokey’ – krūms 1,5–3m augsts. Ogas lielas, ar saldu garšu. Mans favorīts šī gada testā.

‘Northline’ – krūms līdz 3 m augsts. Kanādā izmēģinājumos uzrāda augstākas ražas. Latvijā pagaidām grūti to apstipriāt, jo krūmi vēl nav izauguši.

Vēl apritē ir citas šķirnes – ‘Martin’, ‘Mandam’, ‘Obelisk’.

Kizils (Cornus mas)

Dažkārt vēl tiek saukts par ēdamo grimoni. Tas ir vēl viens kandidāts mūsu pārtikas groza papildināšanai. Perspektīvs augļaugs, jo īpaši Latvijas Rietumdaļai, Austrumlatvijā derētu Krievijas selekcijas šķirnes, kuras gan tiešā veidā nav pieejamas, izņemot tās, kas nonākušas līdz Polijai. Tad gan jāievēro dažas īpatnības nosaukumos, atšķirības ir burtu kombinācijās (rakstības atšķirības), piemēram, ukraiņu šķirne ‘Svetļačok’ oriģinālvalodā ‘Светлячок’, poliski tiek rakstīta ‘Swietljaczok’. Lai arī šķirņu nosaukumi netiek tulkoti, tomēr rakstības nianses atstāj iespaidu. Tas jāņem vērā, pasūtot šķirņu augus, lai nebūtu tā, ka tiek iegādāts viens un tas pats. Kizils aug kā neliels krūms – 4–6 m vai neliels koks. Var audzēt abējādi, Latvijā pagaidām nav pietiekami daudz informācijas, kas nosvērtu svaru kausus  par labu vienam vai otram audzēšanas veidam. Latvijā lielākais audzēšanas entuziasts bija G. Vēsmiņš. Viņa kolekciju ir pārņēmis Dobeles dārzkopības institūts, tomēr tālākā perspektīvāko sēklaudžu selekcija finansējuma dēļ nav skaidra. Galvenais apputeksnētājs ir vējš, kamēr augi ir maziņi, vēja darbība var izrādīties nepietiekama. Lielākie šķirņu radītāji pasaulē ir Krievija, Ukraina un Polija. Augļi var būt ļoti dažādas nokrāsas, sākot no gaiši dzelteniem līdz intensīvi tumšsarkaniem. Ogu forma, sākot no gareni ovālas, līdz bumbierveida. Augļi izmērā var būt līdz 3 cm, kauliņš no mīkstuma gataviem augļiem neatdalās, tādēļ pārstrādei tos vāc negatavus, līdzko iegūst šķirnei raksturīgo krāsojumu, tad kauliņu var atdalīt. Sava dārza kolekcijas stādījumā ir tādas šķirnes kā: ‘Juliusz’ – ogas sarkanas, viegli novācamas. Sāk gatavoties augusta beigās, bet  īsākais vākšanas laiks no visām poļu šķirnēm. ‘Jantarnyj’ – vienīgā šķirne, kas devusi pirmo ražu. Augļi  ir gaiši dzelteni, stingri, ilgi nenobirst. Garša – skābeni salda, ar nelielu savelkošu garšu. ‘Jolico’ – austriešu šķirne, augļi tumši sarkani, lieli, līdz 5 g, šķirne vēla,  nogatavojas  septembra beigās/oktobrī, kas mūsu apstākļos nav pārāk labi. Ir vēl citas šķirnes, piemēram, ‘Jevgenya’ u. c. “Smidt” stādaudzētava Polijā piedāvā plašu šķirņu klāstu.

Vēl noteikti dārzos plašāk ienāks melnais plūškoks, zelta jāņogas, irbenes, vilkābeles, bet atsevišķa stāsta vērti ir riekstaugi.

Laimīgu Jauno gadu visiem dārzkopjiem!

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā