Kā attīstīt nezāļu apkarošanas stratēģiju bioloģiskajā dārzeņkopībā, un ne tikai

Bioloģiskā dārzkopībā nezāļu ierobežošana sākas ar rūpīgu augkopības sistēmas plānošanu, lai mazinātu nezāļu izplatību, cenšoties izmantot bioloģiskos un ekoloģiskos procesus laukā un visā saimniecības ekosistēmā, lai kultūraugi iegūtu priekšrocības salīdzinājumā ar nezālēm.

Lai aizsargātu dārzeņu kultūras no nezāļu nelabvēlīgās ietekmes, parasti ir nepieciešami dažādi, tajā skaitā mehāniski kontroles pasākumi. Sevišķi tas ir attiecināms uz dārzeņiem un citām viengadīgajām kultūrām, kuru audzēšana ilgst vienu sezonu, tādēļ sastop ļoti spēcīgu pionieru sugu kā nezāles parādīšanos. 

Nezāļu apkarošanas stratēģijas pie mums vairumā gadījumu balstās tieši uz augsnes mehānisko apstrādi. Tā rezultātā pazeminās augsnes struktūras kvalitāte, pieaug mehānisko zudumu riski, ko rada ūdens un vējš. Diemžēl prakse rāda, ka šo faktoru negatīvā ietekme ir ar pieaugošu tendenci, kas izraisa arvien lielākus augsnes fiziskus bojājumus. Šī iemesla dēļ ļoti būtiski ir izmantot visus citus faktorus, ko var iekļaut nezāļu apkarošanas stratēģijās (skat. tabulu).

Nepieciešama sistēmiska domāšana

Šeit ir izklāstīti galvenie soļi veiksmīgai bioloģiskas dārzeņkopības nezāļu ierobežošanai. Šīs darbības nesatur precīzu gatavu recepšu secību, drīzāk piedāvā konceptuālu ietvaru, kurā katrs dārzeņkopis var izstrādāt konkrētai vietai raksturīgu stratēģiju. Šim procesam nepieciešama sistēmiskā domāšana, kas šo lauku uztver kā sarežģītu mijiedarbojošos komponentu sistēmu – piemēram, kultūras, nezāles, augsni, kukaiņus un mikroorganismus, kas veido attiecību tīklu nevis lineāru cēloņu un seku secību. Līdzīgi šādas darbības tiek veiktas kopā sinerģiskā veidā un tādējādi atšķiras no automašīnas vai lauksaimniecības mašīnas montāžas instrukciju secības.

Galvenie pasākumi – 12 soļi

Katram dārzeņkopim uz minēto 12 soļu pamata ir jāizveido sava nezāļu apkarošanas stratēģija. Ko tas nozīmē? Katrs no šiem soļiem ir rūpīgi jāizvērtē, cik lielā mērā,to var attiecināt uz katru konkrēto saimniecību vai pat lauku. Vai vienmēr ir jātiecas izmantot visus šos 12 soļus, – tas nedrīkst būt kā pašmērķis, taču uzskatāmi pierāda, cik daudzveidīgas var būt šīs stratēģijas. Svarīgi ir tās veidot pēc būtības. Padarīt nezāļu apkarošanu par sistēmisku darbību. Jo vairāk soļus spējam izmantot, jo daudzveidīgāka būs ietekme uz nezālēm, jo starp soļiem pastāv sinerģiska ietekme. Kā redzams, tad lielākais uzsvars un atbildība gulstas uz pašu audzētāju, kas ir tikai loģiski. Šī soļu sistēma ļauj audzētājiem paskatīties daudz plašāk uz nezāļu apkarošanas sistēmu. Dod drošu cerību, ka ierobežošanas metodes var būt tik daudzveidīgas. Lai izdodas atrast katram savējo, kas vislabāk funkcionēs viņa saimniecībā.

Nezāļu ierobežošanas pasākumi bioloģisko dārzeņu audzēšanā

* Audzētāja domas (plānošana, novērošana un atjautība)

Attiecas gan uz profilaksi un tiešo apkarošanu. Tātad nezāļu apkarošanā izšķiroša loma ir pašam audzētājam. Nezāles ir jāpazīst, tam palīdzēt var dažādi noteicēji, nesen tāds ir iznācis VAAD paspārnē. Var izmantot dažādu kompāniju mobilās aplikācijas. Galvenais audzētāja darbs šajā lauciņā ir regulārs monitorings, jo viena no galvenajām kļūdām nezāļu apkarošanā ir to nenovērtēšana un apkarošanas nokavēšana.

* Spēcīgi sedzējaugi

Šo iespēju vēl izmanto pārāk maz audzētāju. Interesanti, ka šim nolūkam var izmantot gan viengadīgās kultūras kā eļļas rutks, baltās sinepes, lopbarības vai sējas redīss. Pēc šīm kultūrām nedrīkst plānot kāpostu dzimtas dārzeņus. Sedzējaugu galvenā loma ir pēc iespējas labāk nosegt augsnes virskārtu. To var izmantot gan audzēšanas laikā, kad tos uzskatām kā dzīvās mulčas augus. Dārzeņkopībā visbiežāk izmanto tieši balto āboliņu. Pēc ražas novākšanas, sējot īsāku vai garāku periodu, lai nosegtu augsni. Šīs kultūras vienlaikus pilda arī citas funkcijas, piemēram, saglabā augiem pēc iespējas vairāk barības elementus līdz pavasarim. Tam ir nozīmīga loma nezāļu profilaktiskajā ierobežošanā. Sedzējaugu kultūras pļaušana vai nolaušana, lai veidotu in situ (atmirstošu augu mulču) var uzlabot augsni salīdzinājumā ar tās kultivēšanu un var efektīvi nomākt viengadīgās nezāles. Mūsu apstākļos der pagaidām tikai rudzi,  un tad arī ar daudziem priekšnosacījumiem.

* Augmaiņa

Daudzveidīga, dārzeņu un starpkultūru maiņa var uzlabot augsnes organisko vielu. Viens no jaudīgākajiem paņēmieniem, kā samazināt nezāļu izplatību. Veiksmīga augmaiņa būtiski palīdz audzētājam cīnīties ar nezālēm. Jo vairāk lauku sistēma tiek izmantota, jo mazākas ir iespējas savairoties dažādām nezālēm. Ne velti šī faktora nozīmību regulē arī MK noteikumi bioloģiskajā lauksaimniecībā, kur paredzēts, ka atkārtota dārzeņu audzēšana ir iespējama ik pēc trijiem gadiem. Tas nozīmē, ka minimāli iespējamā augmaiņa var būt trīs gadi. Kā piemērs var būt: sakņaugi, tad kāpostaugi un noslēdz ar kartupeļiem. Vairāklauku sistēmā situācija tiek uzlabota. Profesionāli audzējot dārzeņus, ir jāizmanto vismaz sešu vai vairāk lauku sistēma. 

* Starpkultūras

To galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai pasargātu augsni no erozijas procesiem, parasti ārpus veģetācijas perioda. Šis ir ļoti būtisks faktors, ko audzētāji joprojām pienācīgi nenovērtē. Arī šo kultūru funkcijas var pārklāties ar citām. Šeit var minēt tādu kultūru kā ziemas rudzus. 

* Organiskā mulča

Iespēja, ko pārāk maz izmanto audzētāji. Ņemot vērā, ka organiskajai mulčai ir ļoti daudz pozitīvu funkciju, tās  izmantošana ir ļoti nopietni jāizvērtē katram audzētājam. Tā ļoti sekmīgi spēj kontrolēt praktiski visas īsmūža viendīgļlapu un divdīgļlapu nezāles, kas dīgst no seklām, bet neder daudzgadīgo nezāļu apkarošanai.

* Necaurspīdīgas sintētiskās mulčas (dažādi materiāli)

Līdzīgi kā iepriekšējie materiāli, sekmīgi cīnās ar tām pašām nezālēm. Šo paņēmienu audzētāji jau ir sākuši pielietot pietiekami plaši. Īpaši labi tās ir izmantot kultūrām kopā ar pilienveida laistīšanu. Dārzeņiem ar īsu veģetācijas periodu, neliekot pilināšanas sistēmas, ir ļoti svarīgi, lai augsne apakšā būtu pietiekami mitra. Pēdējais paliek jautājums par izmaksām. Šis plēves var uzlikt kā ar tehniku, tā ar roku spēku. Pieejamas ir pilnībā bioloģiski degradējamas plēves.

* Bioloģiskā nezāļu kontrole

Pamatā tam ir nezāļu dabisko ienaidnieku izmantošana nezāļu apkarošanā. Tie varbūt gan kukaiņi, gan slimību ierosinātāji. Galvenā doma ir, ka nezāļu kaitīgums tiek samazināts līdz ekonomiski nebūtiskam slieksnim.

* Mājlopi

Mājlopu ganīšana pēc ražas novākšanas, lai noganītu nezāles vai novērstu nezāļu sēklu izsēšanos. Diemžēl reti kur dārzeņu audzētāju saimniecībās tiek turēti mājlopi.

* Zemkopība un apstrādes agregāti un rīki

Par augsnes apstrādes agregātiem jau runājām iepriekš. Tikai jāpiebilst, ka nezāļu apkarošanas stratēģiju nevar pilnībā veidot, tikai balstoties uz šo paņēmienu.

* Pļaujmašīnas un citi griezējagregāti

Vairāk attieksies uz gadījumiem, kad nedrīkst pieļaut nezāļu sēklu izsēšanos. Diemžēl tieši šis aspekts ir viens no būtiskākajiem nezāļu savairošanās iemesliem.

* Veltņi un augu lauzējveltņi (nobriedušu sedzējaugu kultūru nolaušana in situ  jeb atmirstošās mulčas veidošanai)

* Metode, kuru pārbaudot Latvijas apstākļos, redzams, ka pagaidām trūkst atbilstošas šķirnes rudzu (pietiekami gari), lai nodrošinātu šo mulčas slāni pietiekoši biezu un droši kontrolētu nezāles. Prasa specifiskas sējmašīnas, kas spēj pārgriezt šo slāni un iesēt sēklu augsnē. 

* Liesmas ravētāji

Ļoti rūpīgi ir jāizvērtē šīs iespējas izmantošana. Galvenokārt  tikai ilgstoši dīgstošiem dārzeņiem kā burkāni, sēklu sīpoli, pētersīļi. Lielākoties tikai agri pavasarī, lai atstātu minimālu ietekmi uz augsnes dzīvotni. 

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā