Graudaugu audzēšana dažādās augsnes apstrādes tehnoloģijās

Samazinātā augsnes apstrāde kļūst populārāka saimnieku vidū, galvenokārt, lai samazinātu sējumu ierīkošanas izmaksas. Tomēr informācija par augsnes apstrādes veidu ietekmi uz graudaugu kaitīgo organismu izplatību, augu augšanu un attīstību joprojām ir aktuāla.

Lai novērtētu dažādu augsnes pirmssējas apstrādes tehnoloģijas graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai, LLKC sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu un Latvijas Zemnieku federāciju 2018. gadā divās zemnieku saimniecībās (Limbažu nov. Skultes pag. SIA ”Paparžkalni” un Jēkabpils nov. Dunavas pag. z/s “Lejas Jērāni”) ierīkoja demonstrējumu ar mērķi: salīdzināt trīs augsnes apstrādes paņēmienu ietekmi uz graudu attīstību, ražu, kaitīgo organismu izplatību, nosakot graudu ražu un kvalitāti un katra varianta ekonomisko efektivitāti.

Demonstrējuma varianti: 1) minimālā (diskošana) augsnes apstrāde, 2) minimālās augsnes apstrāde kombinācijā ar aršanu (katru gadu maina augsnes apstrādi, diskots – 2018. g., arts – 2019. g., diskots – 2020. g., arts – 2021.g.), 3) aršana. Abās saimniecībās 2018.gada rudenī iesēti ziemas kvieši ‘Skagen’

SIA “ Paparžkalni” pēc sējas augu laukdīdzība atkarībā no augsnes apstrādes veida bija atšķirīga – 2. un 3. variantā sadīgušo augu skaits bija līdzīgs 450–460 augi/m², bet 1. variantā 370 augi/m². Izskaidrojums zemākam sadīgušo augu skaitam 1. variantā varētu būt pēc diskošanas augsnes virspusē palikušās augu atliekas, kas traucēja veikt kvalitatīvu sēju un ietekmēja augu sadīgšanu. Veģetācijai atjaunojoties konstatēts, ka ziemas kvieši ziemoja vienlīdz labi visos variantos, tomēr 1. variantā sējums sliktākās laukdīdzības rudenī dēļ vizuāli izskatījās sliktāks. Salīdzinot augu attīstības fāzes atkarībā no augsnes apstrādes veida, atšķirības netika konstatētas – augi attīstījās līdzīgi. Slimību izplatība un attīstības pakāpes, kā arī kaitēkļu izplatība un invāzijas pakāpe visos variantos bija ļoti līdzīga. Pavasarī, atsevišķās vietās visos variantos augi bija cietuši no sārtā sniega pelējuma. Pirmā mezgla stadijā (AS32) uz augiem konstatēta pelēkplankumainība uz apakšējām lapām: izplatība 4%, attīstības pakāpe 1%, graudzāļu miltrasa – izplatība 6%, attīstības pakāpe 1%  un kviešu lapu dzeltenplankumainība – izplatība 2%, attīstības pakāpe 1%. Lai ierobežotu slimību radītos zaudējumus, ziemas kviešu otrā mezgla stadijā (AS 32) visos variantos saimniecība pieņēma lēmumu lietot fungicīdu Allegro Super 0,75 l/ha, kas bija vienīgais fungicīds sezonā un diemžēl nenodrošināja auga aizsardzību pret slimībām kritiskajās auga attīstības fāzēs. Sējumā tika veikta arī nezāļu uzskaite – 1. variantā, salīdzinot ar  2. un 3. variantu, daudz izplatītāka bija ložņu vārpata, parastā rudzusmilga, kā arī ķeraiņu madara. Graudu raža iegūta pa variantiem: 1) 7,02 t/ha; 2) 7,07 t/ha un 3) 6,62 t/ha. Lielāka raža 2019. g.  sezonā bijusi 2. variantam, kurā augsnes pirmssējas apstrāde tiek pa gadiem mainīta. Iegūti lopbarības kvalitātes graudi. Proteīna saturs graudos nedaudz augstāks variantam ar tradicionālo augsnes apstrādi (10,91%), bet raža šim variantam zemāka. Aprēķinot katra varianta ekonomisko efektivitāti, secinām, ka bruto segums 2 (ieņēmumi – kopā mainīgās izmaksas) lielāks bija 1. variantam – 450 eiro/ha, jo zemākas agrotehnisko darbu izmaksas. 2. un 3.variantam bruto segums 2 attiecīgi bija 442 un 387 eiro/ha. Ieņēmumu palielinājums lielāks 2. variantam – 71 eiro/ha, 1. variantam ieņēmumu palielinājums 63 eiro/ha. Tas izskaidrojams ar to, ka 2. variantā bija lielāka raža un līdz ar to ražas cena lielāka.

Z/s “Lejas Jērāni” lauka agrotehniskie rādītāji vērtējami kā piemēroti ziemas kviešu audzēšanai: pH 7,1, organisko vielu saturs 2,9%, augiem izmantojamais P₂O₅ – 87 mg/kg un K₂O – 206 mg/kg. Pamatmēslojumā tika iestrādāts NPK 5:20:30 200 kg/ha, pavasarī – 28. martā papildmēslojumā KAS 150 l/ha un 15. maijā 100 l/ha. Veģetācijas atjaunošanās un fenoloģiskā attīstībā visos variantos notika bez būtiskām atšķirībām, tikai augu attīstības sākumā kvieši bija garāki 1. variantā, un sējums vizuāli izskatījās zaļāks. Vērtējot nokrišņu daudzumu, kas 26.03. –27.05. bija kritiski zems – 28 mm, paredzētās mēslojuma devas tika samazinātas. Sakarā ar sausajiem apstākļiem, atšķirīgi slimību un kaitēkļu bojājumi nevienā no variantiem netika novēroti. Atšķīrās nezāļu daudzums pēc veģetācijas atjaunošanās un vēlākajās attīstības fāzēs. Veģetācijai atjaunojoties, visos variantos bija īsmūža ziemotspējīgās un viengadīgās divdīgļlapju nezāles – vijolīte, panātre, plikstiņš, matuzāle. Visvairāk nezāļu bija 1. variantā – 20 gab./m², 2. variantā – 14 gab./m², bet 3. variantā – 8 gab./m². Taču cerošanas–stiebrošanas fāzē no jauna parādījās: balanda, aklis, naudulis, vējagriķis. Šajā laikā nezāļu kopskaits izlīdzinājās. Starp variantiem bija izteiktas atšķirības ražai un kvalitātei, kā arī ekonomisko rādītāju ziņā. Visaugstākā raža bija 1. variantā (diskotajā) – 6,1 t/ha, 3. variantā (artajā) – 5,16 t/ha, bet 2. variantā (kombinētajā) – 3,81 t/ha. Kā jau parasti, lielāks proteīna saturs graudos (12,24 %) novērots variantā (2.) ar zemāku ražu, bet zemāks (11,28 %) variantā (1.) ar augstāko ražu. Arī bruto segums 2 augstāks 1. variantā – 476,33 eiro, zemāks 3. variantā – 310,92 eiro, bet 2. variantā viszemākais – 184,77 eiro.

Atziņas. Pēc otrā demonstrējuma gada rezultātiem vēl nevar spriest par minimālās  un tradicionālās augsnes apstrādes priekšrocībām vai trūkumiem. Augsnē notiekošie procesi var izmainīties tikai ilgstošākā laika periodā, un nepieciešami vairāku gadu novērojumi.

Demonstrējums “Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai dažādos Latvijas reģionos” (23. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. LAD līguma Nr. LAD240118/P23.

Foto: Ilze Skudra

Brigita Skujiņa, 
LLKC Limbažu KB lauku attīstības konsultante

Anita Putka,
LLKC Jēkabpils nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Oskars Balodis, 
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs un konsultants