Fuzariālās pamatnes puves apkarošana ziemas ķiplokos

Vispirms par faktisko situāciju. Ziemas ķiploku stādījumi veģetāciju uzsāka ļoti agri. Neiestājoties īstai ziemai, lielā daļā stādījumu sadīgšana bija vērojama jau janvārī. Pēc tam iestājās praktiski trīs mēnešu periods, kad veģetācijas tālākais turpinājums bija ļoti lēns un praktiski pienāca aprīļa beigas, maija sākums, kad sākās ziemas ķiploku straujāka attīstība.

Diemžēl ķiploki cieta no salnām visvairāk aprīlī, bet nedaudz arī maijā. Salnas nu jau regulāri tiek novērotas vairākus gadus pēc kārtas. Acīmredzot, lai būtiski samazinātu salnas risku,  tehnoloģiski smidzinājumu programmā ir jāiekļauj profilaktisks smidzinājums ar Greenstim 0,2% darba šķīdumu. Tikai tas ir jāizdara vismaz 24 stundas pirms iespējamām salnām. Kopējā deva 2–4 kg/ha. Vislabāk, ja smidzinājumam integrētie audzētāji pievieno virsmas aktīvo vielu. Papildus šim preperātam vēl ir pozitīva ietekme samazināt augiem stresu apstākļos, kad gaisa temperatūras svārstības kļūst lielākas. Vēl šīs vielas izsmidzināšana palīdz augiem labāk uzņemt kalciju. Tam vēl ir tālejošāka nozīme ķiploku veselīguma nodrošināšanā. Apsalušie lakstu gali ir potenciāli viegla ēsma dažādiem lapu patogēniem, tā izraisot sekundārās infekcijas briesmas. Varētu teikt, ka, ja ķiplokiem apsalst loku gali, fungicīdu pielietošana kļūst par obligātu pasākumu.

Viss pavasara periods ir bijis vēsāks nekā parasti, tādēļ, ja maijā ķiplokiem ir intensīvais augšanas periods, tad aukstā maija dēļ tas noslēgsies tikai jūnijā, kad 1–2 nedēļas ir paredzama ķiploku lapotnes un stulblāja tālākā veidošanās. To saglabāt veselu ir vitāli svarīgi.

Ķiploku fuzariālā puve (Fusarium oxysporum) ir galvenā slimība, kas šobrīd visvairāk ietekmē ķiploku ražas samazināšanos. Šī slimība spēj sabojāt pat līdz 40% no ziemas ķiploku ražas, kas ir ļoti daudz. Neīstā stublāja pamatne kļūst sarkana, uz ķiploku lapām parādās iegareni plankumi rozā krāsā. Slimības attīstības rezultātā ķiploki sāk pūt. Dažkārt tie sāk vīst. Svarīgi, lai ķiploku saknes netiktu bojātas mehāniskās rušināšanas laikā. Tad šī slimība var sekot kā sekundārā infekcija. Sliktā ziņa ir tā, ka, nonākot noliktavā, šī slimība turpinās savu postošo darbību.

Papildu pazīmes ir ķiploku lapu galu atmiršana jau tūlīt pēc sadīgšanas. Inficētos augus ir viegli izraut no augsnes. Ierosinātāji saglabājas gan sakņu atliekās, gan augsnē. Ierosinātājus var izplatīt ar tehnikas darbīgajām daļām un sūcējkaitēkļiem kā tripši un laputis. Tie arī spēj inficēšanos pastiprināt, izplatot to tālāk. Ierosinātājs var attīstīties ļoti plašā temperatūras diapazonā, līdz ar to apdraudējums var veidoties jebkuros apstākļos, kādi ir veģetācijas periodā.

Profilaktiskie pasākumi

Pirmkārt, tā ir augmaiņa. Zināms, ka ir audzētāji, kam ir maz zemes un kas tāpēc neievēro šo principu. Starp priekšaugiem nedrīkst būt nekas no sīpolaugiem. Svarīgi, lai augmaiņā ķiploki tiktu audzēti pēc graudaugiem vai zālājiem. Otrkārt, tie ir mehāniskie bojājumi, kas veidojas, ķiplokus rušinot. Parasti rušinātāja ķepas ķiplokus var “aizķert” tieši pie sakņu pamatnes, kas ir pati pateicīgākā vieta, kur patogēnam vairoties. Kādi ir šo  mehānisko bojājumu iemesli? Pastāv viens tehnisks aspekts, par ko reti kad kāds aizdomājas. Protams, rušinātājam ir jābūt precīzi noregulētam gan pēc attālumiem, gan dziļuma. Parasti problēma veidojas stādītāju dēļ, jo atkarībā no rindu skaita, kuras apstāda stādītājs, ir obligāti jāievēro vagu vai rindu skaits,  arī strādājot ar rušinātāju. Viss ir kārtībā, ja sakrīt rindu skaits stādītājam ar rušinātāju – divas un divas, trīs un trīs utt.

Problēmas sākas tad, kad šo rindu skaits vairs nesakrīt. Mazās saimniecības parasti šos darbus ņem kā pakalpojumus. Vieni atbrauc un iestāda, otri izrušina. Tas, kas sniedz pakalpojumu, jau situāciju nezin, un viņu vainot nevar. Toties stādījuma īpašniekam gan ir jāzina. Ja stādītājs ir divu rindu, rušināt var ar divrindu vai trīsrindu rušinātāju, tad pēdējam viens korpuss visu laiku ies pa vienu izrušināto vagu un divi pa jaunām vagām vai rindām. Nedrīkst vagot vai rušināt, ja stādītājs ir bijis trīs rindu, ar rušinātāju, kam ir vairāk korpusi, teiksim, četri vai pieci. Gājieni tiek izjaukti un pilnīgi noteikti viena vaga tiks pastiprināti bojāta. Ja pakalpojumu ņemiet, ieteiktu integrētiem audzētājiem parūpēties par to, lai agregāts, pirms jūs laižat uz sava lauka, būtu, pirmkārt, tīrs un, otrkārt, nodezinficēts ar Menno Florades 4% šķīdumu. Bioloģiskajiem paliek tīrība.

Atkal, kā vienmēr, ir svarīgs mikroreljefs. Šim aspektam, vērojot braucienos pa saimniecībām Latvijā, vērība tiek pievērsta minimāli. Mikroieplakās visas nelaimes sākas, jo veidojas pastiprināti mitruma apstākļi, kas ir labvēlīgi šī ierosinātāja attīstībai. Lauku izvēle parasti ir ļoti pavirša. Vai, otrs variants,  ka zeme ir tur, kur ir, un nav izvēles. Ja tas ir tā, tad obligāti lauks ir jāplanē, lai ieplaku nebūtu.

Tālāk – mitruma režīms. Pārmitri apstākļi augsnē veicinās šī patogēna attīstību. Tātad nepieciešama mitruma režīma pārbaude uz lauka. Vai ir meliorācijas sistēma, ja ir, kā funkcionē, kur un kādi ir bojājumi. Kādā stāvoklī ir kopējā ūdens notece, varbūt ir nepieciešama sadarbība ar kaimiņiem un pašvaldību.

Jāizvēlas izturīgas šķirnes. Es pamēģināju, veikalā speciāli nopirku Francijas izcelsmes stādmateriālu. Šie ķiploki sadīga pirmie un pirmie tikpat ātri arī iznīka, bet šķirne ‘Ļubaša’ aug labi.

Semināros daudz esam runājuši par veselu stādāmo materiālu. Mums, lai efektīvi ierobežotu šo un citas slimības, ir jāveido stādāmā materiāla sertifikācijas sistēma. Jāizstrādā normatīvo aktu bāze un sadarbībā ar VAAD jārada šī sistēma, lai varētu izveidot saimniecību tīklu, kas ķiplokus audzē tikai pavairošanai. Iegūto stādāmo materiālu varētu sertificēt un pārdot kā sertificētu sēklu. Tam ir vajadzīga profesionāla ķiploku audzētāju asociācija, kas varētu strādāt pie šiem jautājumiem.

Var teikt, ka tas, kāda ir šī situācija patlaban, lielā mērā veidojusies jau pagājušajā gadā. Lai arī kodnes kā tādas nav, var izmantot mikrobioloģisko mēslojumu Subtimikss, stādāmo  materiālu iemērcot šajā šķīdumā. Šo mēslojumu un vēl trihodermīnu var iestrādāt arī augsnē pirms stādīšanas. Tikai tas jādara profilaktiski vismaz 7–10 dienas pirms ķiploku izstādīšanas. Otrs variants: uz diviem litriem ūdens ņem 0,5 kg pelnus, samaisa, uzvāra un atdzesē (pelnu sārms). Uz puslitru ūdens pielej vēl puslitru pelnu sārmu. To visu samaisa, pieber pa tējkarotei vara sulfāta un kālija permanganāta, vēl ēdamkaroti sāls. Šajā šķīdumā ķiploku daivas mērcē 10–12 stundas, līdz parādās saknītes. Stādāmo materiālu apžāvē un izstāda.

Tiešie apkarošanas pasākumi

Integrētie

Signum (D.V. boskalīds 26,7%, pirasklostrobīns 6,7%) iedarbojas uz jau minēto pamatnes puvi, bet arī vēl pelēko puvi (Botrytis cinerea), kakla puvi (Botrytis squamosa un Botrytis alli) un balto puvi (Sclerotinia cepivorum). Svarīgākais ir saprast profilaktiskās apstrādes sākumu. Tas ir pusotrs mēnesis pirms paredzamās ražas vākšanas. Smidzināmā deva ir 1,5 l/ha. Ir svarīgi ar tādu pašu devu veikt arī otro smidzinājumu pēc 5–10 dienām. Šim fungicīdam ir sistēmas iedarbība, tas nozīmē, ka tas iekļūst arī pašā ķiplokā un nepaliek tikai uz virsmas.

Saistībā ar smidzināšanu un tās kvalitāti ir svarīgi ļoti daudzi faktori, kas var ietekmēt labu gala rezultātu.

Pirmkārt jau laika apstākļi. Nevajag smidzināt liela vēja apstākļos un, kad ir gaidāms lietus tuvāko sešu stundu laikā vai ievērojami nokrišņi 24 stundu laikā. Lai arī fungicīdi nerada augiem lielu stresu, tomēr karstumā virs +25 ^oC nevajadzētu smidzināt.

Paša smidzinātāja kvalitāte un gatavība darbam. Sūkņa darbība, spiediena mērītājs, sprauslu kvalitāte. Kurš to visu pārbauda pirms sezonas? Sprauslas iznēsājas, kā rezultātā dod savādāku ražību, tās ir jābrāķē un jāpērk citas.

Bioloģiskie

Viss darbs balstās uz profilaktiskiem pasākumiem, kuriem ir jāpievērš ārkārtīgi liela uzmanība. Īpaši, domājot par kopējo augsnes auglības nodrošināšanu. Jāveic augsnes ielabošana, tajā skaitā audzējot zaļmēslojumu. Ja nepieciešams, ir jāpaceļ augsnes skābums, to kaļķojot. Šis darbs ievērojami uzlabos mikroorganismu darbību augsnē, tā neļaujot savairoties ķiploku patogēnam.

Foto: LLKC Gulbenes birojs