​Dēstu laiks ir klāt

Lai arī iepriekšējais gads katram dārzkopim ir bijis rūpju pilns, tomēr laiks ir nepielūdzams, un strauji tuvojas jaunā dārzeņu audzēšanas sezona. Lai tā būtu sekmīga, vienai lielai daļai dārzeņu neiztikt bez dēstu audzēšanas.

Pateicoties tieši dēstiem, mēs varam savās siltumnīcās izaudzēt tādus siltuma mīļus kā tomātus, papriku un baklažānus, mēs varam nodrošināt “zaļā konveijera” stādījumus visām dārzeņu kultūrām, kurām ir nepieciešama atkārtota audzēšana, visā veģetācijas perioda garumā. Šoreiz vairāk par tomātiem, kuriem ir nepieciešams ilgs dēstu audzēšanas periods, kas mērāms ar 50 līdz 60 dienām.

Ar ko sākas stādu audzēšana?

Taras dezinfekcija

Izmantojot jebkuru no dezinfekcijas veidiem, ir jārūpējas, lai tara būtu tīri izmazgāta. Lielākas taras mazgāšanai var izmantot augstspiediena ūdens mazgātājus, kas ekonomiski patērē ūdeni un labi mazgā. Vienkāršākais veids ir izmantot saules siltumu, kad dēstu sezona ir beigusies, kasetes iztīra un novieto saulē, lai ultravioletais starojums iznīcina patogēnos mikroorganismus. Tad gan var nākties vairākas reizes mainīt taras novietojumu, lai saule izkarsētu pilnīgi visu virsmu. Kopumā riskants veids dezinfekcijai, jo nav pilnīgas garantijas, ka visa taras virsma būs izkarsēta. Var izmantot karstu ūdeni, tikai iegremdējot jāievēro drošības pasākumi, lai neapdedzinātos. Tā kā populāras ir kļuvušas mobilas sadzīves tvaika sistēmas, tās sekmīgi var izmantot dezinfekcijas nolūkiem. Vēl var izmantot zilos graudiņus, bet vislabāk – dezinfekcijas līdzekli Menno Florades (benzoskābe 90 g/litrā), izmantojot 1–4% darba šķīdumu.

Tomātu dēstu audzēšana

Atkarībā no apkurināmās siltumnīcas platības izvēlas divas stratēģijas. Pirmā – audzējot ar pārpiķēšanu, kas ir darba un laika ietilpīgi, bet tiek ietaupīts uz apkures rēķina. Otrs, kad uz apkurināmām platībām nav ļoti jātaupa, tiek sēts uzreiz konteineros vai podos.

Izmantojamie substrāti

Viss sākas ar substrāta iegādi. Izmanto mūsu kūdras ražotāju SIA “Laflora”, SIA “Nordtorf” un SIA “Silu kūdra” substrātus, kas domāti tomātu audzēšanai. Kā alternatīvu substrātu, kas gan nemaksās lēti, bet kuru var izmantot bioloģiskie audzētāji, var ieteikt maisījumu: neitralizēta frēzkūdra 30%, smiltis 30%, liellopu kūtsmēsli 20%, zāģu skaidas 20%.  Vēl viens maisījums: frēzkūdra 50%, smiltis 50%. Profesionālās saimniecības izmanto akmens vates kubikus vai kokosu.

Dēsti ar pārpiķēšanu

Kastītēs sapilda substrātu 5–7 cm biezā kārtā, viegli pieblīvē. Ar marķieri izveido 0,5 cm dziļas rindas 2–2,5 cm attālumā. Uz 30x50 cm lielu kasti izsēj 300–400 sēklas vai 1–1,5 g. Sējumu apber 0,5 cm slānī ar kādu no šiem materiāliem – sijātu frēzkūdru, smiltīm, vermikulītu. Pārklāj ar plēvi vai agrotīklu. Sēklas sadiedzēt var tumsā. Dīgšanas laikā nodrošina +24 līdz  +26 °C, var izmantot arī diedzēšanas kameras (sēklas sadīgst pēc 5–6 dienām). Pie +18 °C sēklas dīgst ilgāk, tiek aizkavēta pirmā ziedķekara veidošanās.

Līdzko sākas dīgšana, stādus novieto zem LED lampām, kas nodrošina zilās un sarkanās gaismas spektru, ar jaudu, sākot no 25 W. Pietiks ar pāris lampām, lai sākotnēji varētu nodrošināt vajadzīgo fotonu plūsmu (61 µmol/s un fotonu atdevi 2,44 µmol/s/W) 6–8 kastīšu gaismošanai. Pirmās 2–3 diennaktis gaismo bez pārtraukuma. Vēlāk – 14–16 stundas diennaktī. Augsni uztur vienmērīgi mitru. Pēc 10–12 dienām, līdzko atveras dīgļlapas, tomātus pārpiķē. Dīgstus ņem aiz dīgļlapām, nevis aiz stublāja, ar irbuli paceļ saknītes, ieliek poda bedrītē un ar pirkstu viegli piespiež. Var stādīt nedaudz dziļāk, nekā tomāts ir audzis. To dara sevišķi tajos gadījumos, ja tomātu stādi nedaudz ir paspējuši pastīdzēt. Stāda mitrā substrātā, pēc iestādīšanas aplej ar siltu ūdeni. Darbu veic veikli, jo katra kavētā diena, aizkavē pirmā ziedķekara veidošanos. Podos uz palikšanu pārpiķē 20 dienas pēc tomātu sēklas sadīgšanas. Podiņus liek cieši blakus, uz kvadrātmetru var izvietot 80–100 gabalus.

Stādus audzējot podos (konteineros)

Vidējais izmērs podiņiem būs 10 cm, bet agriem stādījumiem izmanto lielākus 11–12 cm podiņus, tiem uz 100 gabaliem vajadzēs 80–90 litrus substrāta. Vēlākiem sējumiem pietiks ar 8 cm podiņu diametru. Podiņiem obligāti ir jānodrošina drenāžas iespējas. Sākums ir līdzīgs kā gadījumā ar pārpiķēšanu, tikai ar to starpību, ka uzreiz ir vajadzīga 3 reizes lielāka platība un līdz ar to tikpat reižu lielāks LED lampu skaits.

Desmitajā dienā pēc sēklu sadīgšanas gaisa temperatūru pazemina uz +17 °C, tad pirmais ziedķekars veidosies jau pēc stāda 7. lapas. Pie +19 °C tikai pēc 9. lapas, bet pie +22 līdz +23 °C tikai pēc 11. lapas. Lūk, kur slēpjas viens no agras tomātu ražas nosacījumiem. Tomātu dēstiem, kurus sāk audzēt februārī, optimāli 10. dienā pēc sadīgšanas gaisa temperatūru pazemina līdz +19 °C. Gaisa temperatūru režīmu precīza ievērošana var dot pozitīvu efektu tomātu stādu attīstībā līdz pat 4. ziedķekaram.

Pēc 10–15 dienām, kad tomātu stādu lapas sāk saskarties, podiņus izretina vai nu 15x15 cm, vai 20x20 cm attālumā. Tas atkarīgs no tā, cik spēcīgi augoša ir šķirne vai hibrīds. Attālumu mēra starp tomātu stādu stublājiem. Pie attāluma 15x15 cm nāksies pēc 10–12 dienām dēstus retināt vēlreiz. Dažkārt tas ir nepieciešams vietas trūkuma un apkures nodrošināšanas dēļ. Temperatūras režīmi ir jāturpina nodrošināt, saulainā dienā tie būs +20 līdz +22 °C, bet apmākušā pietiks tikai ar +18 līdz +19 °C. Naktī pietiek ar +15 līdz +17 °C. Tomātu dēstus audzējot martā un aprīlī, temperatūras režīms drīkst būt par 1–2 °C augstāks. Nedrīkst pieļaut lielākas gaisa temperatūras svārstības, jo tas sekmēs tomātu stādu veģetatīvās masas augšanu.

Tomātu stādu audzēšanas laikā laistīšanai lieto siltu +18 līdz  +20 °C ūdeni, vidēji uz 10 stādu podiņiem vienā laistīšanas reizē vajag 2–3 litrus ūdens. Papildmēslošanā ir jāizvairās no slāpekļa amonija NH₄⁺ formas izmantošanas, jo tas var uzkrāties substrātā un kļūt toksisks tomātu stādiem. Tādēļ labāk izmantot kalcija nitrātu un šķīstošos kompleksos mēslojumus. Papildmēslojumu dod 1–2 reizes nedēļā, uz 100 litriem ūdens lietojot 200–350 g mēslojuma (0,2–0,35%). Uz vienu 11–12 cm podiņu dod 0,1–0,15 litrus barības šķīduma. Jānodrošina sekojošas barības elementu attiecības N:P:K:Ca:Mg:S=1:0,26:1,8:0,53:0,13:0,16.

Kalcija nitrātam ir jābūt vismaz 30% no iedotā minerālmēslu daudzuma. Īpaši seko līdzi N:K attiecībai, lai ar iedoto mēslojumu tā būtu 1:1,2–1,5. Labāk ir izmantot viena zīmola šķīstošos minerālmēslus, jo tad vismaz ir zināma saderība. Ja jāveido darba šķīdums no vairākiem mēslojumiem, vispirms sagatavo mazu daudzumu, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā. Magnija nodrošinājumam izmanto šķīstošo magnija nitrātu, dzelzs (Fe) nodrošinājumam izmanto dzelzs helātu. Stādu augšanas laikā nedrīkst pieļaut tomātu sakņu ieaugšanu gruntī, tādēļ apakšā vienmēr ir jābūt paklātai plēvei.

Labam dēstam ir jābūt ar 10 līdz 12 lapām, ziedošu pirmo ziedķekaru, stabilitātei ir jābūt 40 līdz 50 cm garam balstam, pie kā ar klipsi piestiprina tomāta stādu. Tādus stādu izstāda.  Ja izstāda dēstu, kuram ziedķekars vēl nezied, uz tā var neveidoties augļi.

Tomātu stādu problēmas

• Lapas gaiši zaļas, tālu stāvošas uz stublāja. Tomātu stādiem par maz gaismas un pārāk augsta gaisa temperatūra siltumnīcā. Japazemina dienas un nakts gaisa temperatūra.
• Tomātu lapas bālas, apakšējās lapas gandrīz dzeltenas, tie lēni aug. Dēsti ir tikuši pārlaistīti, kā rezultātā substrātā trūkst gaisa. Nepieciešams, samazināt laistīšanu.
• Stādiem čokurojas lapu galiņi, tie iekalst, augi ir tievi un izstīdzējuši. Siltumnīcā dienas laikā pārāk karsts. Jāpastiprina vēdināšana un jānodrošina optimāls gaisa mitrums.
• Tomātu stādi aug lēni, tie ir īsi augumā, to apakšējās lapas ir zilganā krāsā. Siltumnīcā ir pārāk vēss vai tajā ir novērojams caurvējš. Vairāk jākurina, jo sevišķi naktīs, izmanto “minimālās un maksimālās temperatūras termometru. Veic pasākumus siltuma saglabāšanai, ar plēvi aizsedz durvis un ārsienas.
• Tomātu stādi aug lēni, tiem ir kruzuļotas, tumši zaļas lapas, to galiņi iekaltuši. Augi ir tikuši pārmēsloti, kā arī pārāk augsta sāļu koncentrācija substrātā. Uz laiku jāpārtrauc mēslošana. Laista tikai ar tīru ūdeni, lai izskalotu liekos sāļus. Veic atkārtotas augsnes analīzes.
• Stādi bāli, panīkuši, nokritušas dīgļlapas. Dīgļlapu stāvoklis rāda auga “labklājību”. Skatās kādu no iepriekšminētajiem iemesliem. Pārbauda to, cik pareizi tiek atšķaidīti mēslojuma koncentrāti.

• Augu augšana ir lēna, to galotne ir plankumaina vai izzudusi vispār. Iespējama nesabalansēta mēslošana, mikroelementu vai kalcija trūkums. Jāpārbauda sāļu koncentrācija substrātā, iespējama arī augu toksikoze pesticīdu iedarbības rezultātā.

Māris Narvils, 

Vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils