Dārzeņkopība Latvijā somu speciālistu redzējumā

Grupa ar LLKC konsultantiem augkopībā 2006. gadā devās uz Somiju mācībās, lai apgūtu pieredzi konkurētspējīgā saimniekošanā un efektīvos lēmumos ES atbalsta maksājumu apguvē. Tagad, pēc nepilniem 17 gadiem, LLKC ir patiess gods uzņemt mācību vizītē somu lauksaimnieku grupu.

Mācībās šoreiz somu saimnieki lūkojās pēc padoma un pieredzes Latvijas saimnieku ikdienā, t. sk. ES publiskā finansējuma un nosacījumu apguvē. Citkārt peltā latviešu centība ES normatīvu apguvē un ieviešanā šoreiz ir nesusi augļus. Laikā, kad lielākā daļa ES dalībvalstu saskaras ar salīdzinoši augstiem un kritiski vērtētiem ierobežojumiem lauksaimniecības darbībām (Zaļais kurss, klimata pārmaiņas u. c.), Latvijas saimnieku ikdienā jau izveidojusies lieliska prakse, kā sadzīvot un būt efektīviem daudzveidīgo ierobežojumu plūsmā. KLP 2023.-2027. gadam nosacījumu virzība turpina pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību ar vērienīgākām iecerēm klimata, vides un dzīvnieku labturības jomā. Latvijas saimnieki, īpaši vides jutīgajās teritorijās (Pierīgā/Vidzemē), jau saraduši ar ikgadēju papildu atskaišu un ierobežojumu slogu, šodienas normatīvu nosacījumos orientējas ātrāk un drošāk.

Ierodas 30 Somijas lauksaimnieki

Somu 30 cilvēku grupā bija lauksaimnieki ar pamata saimniekošanas nozari dārzeņkopībā. Grupas organizators ir viens no Somijā lielākajiem dārzeņu apstrādes/pārstrādes uzņēmumiem “Apetit”. Tas koncentrējas uz lokālu augu izcelsmes produktu apstrādi/pārstrādi, piedāvājot saldētus augu un gatavo ēdienu produktus, augu eļļas. Uzņēmuma viena no pamata vērtībām ir vietējās izejvielas un ilgtspējīga prakse. Ar īpašu atbildību pret patērētāju un primāro produkta izcelsmi uzņēmums akcentē vajadzību zināt un informēt par pilnu produkta ražošanas ciklu, nodrošinot labklājību kā videi, tā cilvēkiem.

Lai nodrošinātu konkurētspējīgu saimniekošanas praksi un iepazīstinātu ar citu valstu pieredzi, uzņēmums ik gadu organizē mācību pieredzes apmaiņas tikšanās kādā no ES dalībvalstīm. Grupas organizatori atzina, ka līdz šim mācību vides izvēle bijusi Igaunijā. Šoreiz, gatavojoties KLP 2023.-2027. ar salīdzinoši augstām prasībām klimata pārmaiņu mazināšanā, skarot atsevišķu ierobežojumu paaugstināšanos AAL un mēslošanas līdzekļu apjoma samazināšanā, augsnes apstrādes tehnoloģiju jomā, par konkurētspējīgāku mācību vidi izvēlēta Latvija.

Somijas pieredze redzama Latvijas tautsaimniecībā

Latvijas tautsaimniecība lielā mērā tika un tiek veidota, lūkojoties kaimiņu veiksmes praksē. Somijas pieredze ir jūtama Latvijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai nozīmīgos lēmumos, risinājumos un metodēs. Tomēr šīs somu dārzeņkopju vizītes norise lika aizdomāties mums, konsultantiem un Latvijas lauksaimniekiem, par paralēlēm, kurās sakņojas katras mūsu valsts saimnieku konkurētspēja.

Ir būtiski apzināties Latvijas un Somijas resursus, t. sk. ģeopolitisko vēsturi, meklējot salīdzinājumus katrā no valstu konkurētspējām lauksaimniecībā, dārzeņkopībā. Somijas kopplatība ir 338 145 km², Latvijas – 64 589 km², kas ir aptuveni 19,33% no Somijas kopplatības,  t. sk. lauksaimniecības resursiem. Iedzīvotāju skaits Somijā 2022. gadā bija aptuveni 5,5 milj., Latvijā – 1,89 milj. Nozīmīga katrai no abām valstīm ir neatkarības atgūšana – Latvijai 1991. gadā, Somijai faktiski 1921. gadā. Salīdzinot katras valsts datus, var rasties jautājums – ko un kā var salīdzināt atšķirīgās valstīs? Iemaņas. Dzimtās un valstu tautsaimniecībā iedibinātās vērtības. Kā minējuši somi, ļoti nozīmīgs vērtību kursam bijis laiks, kad Somijā plosījies reāls bads. Laiks, kurā somi lūguši kaimiņvalstu ģimenēs uzņemt bērnus, lai tos paēdinātu. Nozīmīgi ir līdzīgi latviešiem gadsimtos zaudētā un smagās cīņās atgūtā brīvība būt saimniekiem savā zemē. Un ne mazāk svarīgas ir abu valstu lauksaimniekiem izteiktās vērtības lauku videi un lauksaimniecībai kā nodarbinātības jomai cauri laikiem, gadu simtiem.

Sarunās ar somu saimniekiem nereti tika piesaukta līdz šim gūtā pieredze Igaunijā, kur kaimiņu valsts saimnieki par nozīmīgu pagrieziena punktu lauksaimniecības attīstībā bija atzīmējuši dalību PSRS. Tā laika lauksaimniecības darbības apjoms ir bijis plašāks, apsaimniekoto zemju īpatsvars – lielāks. Interesanti bija salīdzināt Latvijas izaugsmi pēc atdalīšanās no PSRS. Fakti liecina, ka Latvijā lauksaimniecības attīstība ir kļuvusi efektīvāka. Lai gan ir samazinājies saimniecību skaits (attēls Nr. 1), tomēr apsaimniekoto platību apjoms tikai pieaug (attēls Nr. 2).

Attēls Nr. 1. Lauku saimniecību skaits periodā 2001-2020

Attēls Nr. 2. Apsaimniekotās LIZ platības, tūkst./ha periodā 2001-2020

Dārzeņkopība – nav izplatīta, bet populāra nozare

Latvijā dārzeņkopība ir viena no vismazāk reģistrētām pamata saimnieciskās darbības lauksaimniecības nozarēm, tomēr zināma izaugsme nozarē kopš Latvijas iestāšanās ES ir fiksēta. Attēls Nr. 3 (avots: Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti).

Attēls Nr. 3. Dati par Latvijā reģistrēto saimniecību skaitu konkrētajās nozarēs, tūkst.

Nav veikti pētījumi konkrēti par dārzeņkopības saimniecību vidējām platībām Latvijā, tomēr, balstoties uz CSP datiem, lauku saimniecības  Latvijā vidēji apsaimnieko 28,4 ha.

Somu saimnieki atzina, ka būtiska problēma ir kopražu samazināšanās abās valstīs. Lielākoties klimata pārmaiņu rezultātā  – piedzīvojot sausumu jeb paaugstināta mitruma periodus, līdzīgi kā laikā pirms konkrētās vizītes, pēc ilga sausuma perioda somu saimnieki atsevišķās saimniecībās piedzīvojuši gada normas lietus ūdeņu pienesumu pāris dienās.

Kā kopražu samazināšanas iemesli Latvijā biežāk ir minētas  salīdzinoši augstās pašizmaksas apstrādē un izejvielu resursu apgādē (attēls Nr. 4).

Attēls Nr. 4. Atklātā lauka dārzeņu kopražas dinamika tonnās

Līdzīgi kā somu saimniekiem, klimata pārmaiņu seku ierobežošanai arī Latvijas saimnieki meklē risinājumus tehnoloģiju un augiem svarīgo barības un aizsardzības vielu piesaistē, tomēr augstās pašizmaksas nereti ierobežo izvēlētās kultūras platības. Ne mazāk nozīmīgs tas ir paaudžu maiņas rezultātā, kā arī ikgadējs saimniecību skaita samazinājums. Lai gan sezonāli, tomēr dārzeņkopība ir nozare, kura pieprasa nemitīgu saimnieka uzmanību un iespēju ātrai rīcībai ražības veicināšanai, saglabāšanai.

Audzē tirgum vajadzīgo

Somija izsenis ir slavena ar vēsturiski efektīvo kooperēšanās un sadarbības praksi. Mācību vizītes dalībnieki – somu saimnieki –apsaimnieko vidēji 20–50 ha LIZ katrs, audzējot tirgum un konkrētajam uzņēmumam vajadzīgo – zirņus, kartupeļus, burkānus un citus dārzeņus. Izaudzētā realizāciju nodrošina uzņēmums “Apetit”. Šoreiz pastiprināta ir saimnieku interese par lauka dārzeņiem, to audzēšanas metodēm kā integrēti, tā bioloģiski. Katras ES dalībvalsts nosacījumi audzēšanas metodēs ir atšķirīgi. Piemēram, Somijā audzēti dārzeņi ar bioloģiskām saimniekošanas metodēm varētu tikt pielīdzināti Latvijas integrētās saimniekošanas praksei. Kā reiz, saimniekošanas metodes bioloģiski un integrēti Latvijā bija viena no mācību grupas interesēm.

Iepazīstas ar Pierīgas dārzeņkopju pieredzi

Mācību norisē trīs dienu ietvaros grupu uzņemt piekrita Pierīgā saimniekojoši dārzeņkopji. Mācību programma tapa LLKC Pierīgas birojā saskaņā ar mācību grupas koordinatores “Apetit” pārstāves lūgto. Par unikālu ir atzīstams fakts, ka mācību grupas koordinatore ir ar latviskas izcelsmes saknēm, un viņa organizēja pirmo šāda satura mācību norisi Latvijā, iepriekšējos gados izvēloties Somijai tuvāku kaimiņu pieredzes.

Mācību norises pirmā diena tika aizvadīta, tiekoties ar vienu no lielākajiem un senākajiem, ar saimniekošanas praksi no 19. gs. lauka dārzeņu saimniekiem Siguldas novada Allažu pagastā – z/s “Bračas”. Apsaimniekojot aptuveni 60 ha lauka dārzeņu platību, saimnieki ir vieni no līdzdibinātājiem un dalībniekiem kooperatīvā  “Mūsmāju dārzeņi”. Saimniecībā audzētais ir nopērkams t/c “Rimi” un “Maxima”.

Mācību praksi apgūt grupai bija arī iespēja Cēsu novada Līgatnes pagastā – vienā no pirmajiem Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības kooperatīviem “Zaļais grozs”. Daļēja laika saimniecība “Zīlītes”, izmantojot bioloģiskās saimniekošanas metodes, apsaimnieko nedaudz vairāk kā 1 ha jau vairāk nekā 13 gadus. Apvienojot ikdienas darbu juristes arodā, mājsaimniecībā tiek audzēti lauka gurķi, kartupeļi, burkāni, kāposti u. c., pie pircējiem nonākot ar kooperatīva starpniecību. Divas, saimniekošanas metodēs un apmēros atšķirīgas saimniecības, tomēr atzina par nozīmīgu sadarbības un kooperēšanās iespējas, īpaši dārzeņkopībā, uzsverot noieta un informācijas pieejamības bonusus, kas gūti sadarbībā.

Mācību dienas ietvaros grupa tikās ar Siguldas novada vieniem no konkurētspējīgākajiem saimniekiem “Rāmkalni Nordeco” un z/s “Pīlādži”. Saimniekiem ar ilggadīgu un konkurētspējīgu pieredzi pašu audzētā noieta organizēšanā kā nacionālā, tā starptautiskā mērogā. “Rāmkalnu” pieredze dārzeņkopībā šobrīd ir samazinājusies, akcentējot lielogu dzērveņu un graudkopības kultūru audzēšanu. Tomēr ķirbji, kartupeļi tiek audzēti pašu patēriņam un pārstrādei produktos, kurus atrodam mazumtirdzniecības veikalu plauktos un mielojamies “Rāmkalnu” bistro. Z/s “Pīlādži” ģimenes saimniecība vairākās paaudzēs ir vieni no kooperatīva “Zelta ābele” dibinātājiem un dalībniekiem. Saimniecībā audzētos stādus un gardos augļus varam iegādāties t/c “Depo”, “Elvi” un citos. Saimniecība ir aktīvs kustības “Skolas auglis” dalībnieks, nodrošinot veselīgos augļus ikdienas ēdienkartē mūsu skolēniem Pierīgā un Rīgā. Saimniecībā izveidotā vīna darītava “Zilver” ir ļāvusi savas amata prasmes apgūt ģimenes jaunākajai paaudzei, darinot nacionālā mērogā atzītu un gardu mājas vīnu, stiprinātos dzērienus ar “Zilver” zīmolu.

Mācību norises otrā diena aizveda uz Pierīgas reģiona otru virzienu jeb Daugavas otro pusi – Salaspils, Mārupe, Babīte. KS “Baltijas Dārzeņi” ir Pierīgā lielākais dārzeņkopju kooperatīvs, un ar tā valdes locekles Kristīnes Brunovskas atbalstu svētdienas rīta cēlienu mācību grupa pavadīja kooperatīva birojā “Jaunbajāros”, Salaspils pagastā. Kooperatīvs ir dibināts 2005. gadā ar tā laika aktīvāko dārzeņkopju iesaisti, šobrīd apvieno teju 16 dārzeņkopjus,  papildus izveidojot sadarbību ar vismaz 50 citiem dārzeņu audzētājiem. Kooperatīva galvenie uzdevumi ir nodrošināt tā biedriem konsultācijas lauksaimniecībā un audzējamo kultūru apjoma plānošanā, izaudzēto dārzeņu iepirkumus, t. sk. loģistikas un tirdzniecības pakalpojumu piesaisti. Kooperatīvs nodrošina 45 dažādu Latvijā audzēto dārzeņu kultūru piedāvājumu.

Viens no lielākajiem KS dalībniekiem ir SIA “Ezerkauliņi Agro”, kas dalījās pieredzē lauka dārzeņu audzēšanā, t. sk. burkānu, kas ir  somu mācību grupā aktuāla kultūra. Kā atzina KS pārstāvji, nozīmīga ir sadarbība ne tikai noieta veicināšanā, arī konkurētspējīgas saimniecības izveidē nepieciešamās informācijas ieguvē, apmaiņā. KS dalībnieki ir aktīvi, lūkojoties pēc citu audzētāju prakses, saimniekošanas tehnoloģijām kā pieredzes apmaiņā, tā mācībās.

Nākamā mācību vieta Babītes pagastā, Latvijā lielākais mārrutku audzētājs un produktu ražotājs “MārLapiņi”. Ģimenes uzņēmums ar darbības pieredzi kopš 2016. gada. Saimniecība dalījās ar mārrutka kā kultūras vērtīgajām īpašībām, kas somu dārzeņkopjiem ir salīdzinoši neatklāts dārzenis. Ar lielu interesi tika baudīti saimniecībā izaudzēto dārzeņu produkti un iztaujātas audzēšanas metodes.

Mācību norises trešā diena notika vienā no inovatīvākajiem, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem Pierīgā – IK “Dabas gardumi”. Ievas un Jāņa Sprižu ģimene jau otrā paaudzē saimnieko Mārupē, piedāvājot pašu audzētos augļus un ogas. Uzņēmums ir atpazīts ar pašu veidotu recepšu, unikālo produktu piedāvājumu – augļu un ogu Bio salmiņi, bumbiņas; marmelādes, tējas un pulveri. Līdzīgi kaimiņiem “MārLapiņi”, arī Sprižu ģimene ir aktīva,  izzinot aktuālās saimniekošanas metodes, tehnikas aprīkojuma piesaistes iespējas, lai saimniekošana ir iespējama pašu spēkiem. Nesen atklāta bioloģisko produktu noliktava un laika gaitā izveidotais tehnikas parks bija mācību saturā tikai daļa no pārrunātā.

Tikšanās LLKC centrālajā birojā

Noslēdzoša, mācību norisi apkopojoša bija mācību tikšanās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra centrālā birojā  Ozolniekos. Tikšanās ietvaros mācību grupa iepazinās ar aktuālo informāciju par Latvijas lauksaimniecību, t. sk. tās resursiem, dārzeņkopību un populārākajām saimniekošanas metodēm, aktuālo KLP 2023.-2027. gadiem atbalsta programmu.

Kā atzina somu saimnieki – lielākā daļa no mācību grupas Latvijā ir pirmo reizi. Liels ir saimnieku pārsteigums par Latvijas lauksaimniecības attīstības līmeni, risinājumiem, īpaši bioloģiskās un integrētās saimniekošanas metodēm. Atsevišķu interesi raisīja Latvijas lauksaimniekiem plānotās ES tiešo maksājumu likmes, kuras, kā atzina somu saimnieki, ir neticami zemas. Sadarbību ar lauksaimniecības konsultāciju Somijā lielāko un vadošo  pakalpojumu sniedzēju “ProAgria” somi atzina kā nozīmīgu. Faktiski jau iepriekšējie KLP plānošanas periodi ir ierādījuši konsultanta lomu atskaišu, maksājumu un atbalsta pieteikumu sagatavošanā, kuru kā pakalpojumu somu saimnieki izmanto visbiežāk. Kā papildu pakalpojumus lauksaimniecības konsultāciju piesaistē saimnieki izvēlas profesionālās konsultācijas jeb maksas konsultācijas, kuru piesaistē mēdz savstarpēji kooperēties (sadarboties), līdzīgi Latvijas praksei ar interešu grupām (kuru izveidi iniciē LLKC, dalība interešu grupās ir bez maksas). Somu saimniekiem šādas iniciatīvas ir jāuzņemas pašiem, arī veicot šādu konsultāciju apmaksu.

Ar interesi saimnieki klausījās atbildēs par vidējo konsultāciju pakalpojumu maksu. Latvijas saimniekiem ir daļēji apmaksātas konsultācijas augkopībā, lopkopībā, mežsaimniecībā un ekonomikā.

Laika ierobežojuma dēļ salīdzinoši īsa, tomēr interesanta un jautājumiem bagāta bija mācību daļa ar Māra Narvila sagatavoto informāciju par Latvijas dārzeņkopju praktiskajiem risinājumiem. Viens no aktuālākajiem bija jautājums par slāpekļa normu Latvijā un ražību veicinošiem risinājumiem, t. sk. nezāļu apkarošanā.

Izrādījās, ka mācību satura pilnai norisei pietrūka laika. Saimnieku interese bija lielāka par sākotnēji plānoto katrā no mācību vietām.

Somu saimnieku minētās atziņas mācību noslēgumā:

* Programmas grafiks bija pārāk saspringts, īpaši lielākām saimniecībām vajadzēja atvēlēt vairāk laika, būtu bijis vairāk, ko redzēt un uzdot jautājumus.

* Ļoti veiksmīgs brauciens, pārsniedza cerības/gaidīto. Latvijas lauksaimnieki lieliski raugās uz nākotni un saprot kopainu.

* Mēs devāmies ceļā, neko nezinot par Latvijas lauksaimniecību un daudz uzzinājām. Lauksaimnieki bija prasmīgi, un produkti bija ļoti apstrādāti. Interesanta bija kooperatīvu izplatība un ES naudas izmantošana projektos, tas ļāvis uzsākt uzņēmējdarbību bez kapitāla. Mārrutku audzētava bija labs produkta izstrādes un mārketinga piemērs pirms audzēšanas uzsākšanas. Pārsteidza mazā apūdeņošanas/laistīšanas izmantošana, tāpat kā mašīnu/tehnikas turēšana ārā.

* Apstrādātie produkti ir interesanti un kvalitatīvi. Zemnieku saimniecības atbilstoši lepojās ar savu darbu. Interesanti, ka pat sestdienā saimniecībā nestrādāja neviens darbinieks, mēs te, Somijā,  vasarā esam bieži katru dienu!

* Apmeklētās vietas bija daudzpusīgas, un mēs redzējām ražošanu no mājas dārza līmeņa līdz lielam vairāku miljonu dolāru biznesam.

Somu mācību grupas raksturojums

Dārzeņkopji ar vidējo apsaimniekoto lauka dārzeņu platību 20–50 ha. Saimnieku izvēlēto dārzeņu kultūru īpatsvars – burkāni (7 saimniecības), citas kultūras – sarkanās bietes, pastinaki, kartupeļi, puravi, sīpoli, baltie un sarkanie galviņkāposti. Saimniecību ģeogrāfijas īpatsvars no Somijas dienvidrietumiem līdz ziemeļu  reģioniem.

Piedalījās pārstāvji no “The Central Union of Agricultural Producers and Forest Owners” (MTK) https://www.mtk.fi/web/en jeb “Lauksaimniecības ražotāju un mežu īpašnieku centrālās apvienības”. Uzņēmuma “Apetit” tirdzniecības daļas pārstāvis, minerālmēslu un tehnikas tirdzniecības uzņēmuma “Suomen Nestelannoite Oy” pārstāvis, žurnāla “Puutarha&Kauppa” jeb “Dārzs&Veikals” žurnāliste.

Latvijā mācības organizēja: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Pierīgas birojs; lektori: LLKC Cēsu birojs; LLKC Pierīgas birojs, LLKC vecākais specialists dārzkopībā Māris Narvils, z/s “Bračas”, “Zīlītes”, “Pīlādži”, KS “Baltijas dārzeņi”, SIA “Ezerkauliņi Agro”,  “MārLapiņi”, IK “Dabas gardumi”.

Kristīne Ragaine-Volnianko,
Pierīgas biroja vadītāja