Darbu plānošana dārzkopībā

Plānošana ir ļoti svarīga funkcija jebkurā nozarē, un dārzkopība nav izņēmums. Zinu, ka vienai daļai, dzirdot vārdu “plānošana”, atmiņā nāk ne pārāk labās atmiņas no padomju laikiem. Citi teiks – mums taču tirgus ekonomika, kāda tur plānošana, jo visu nosaka tirgus. Neskatoties uz viedokļu dažādību, tomēr plānošanai ir virkne priekšrocību.

Sociālie tīkli un reklāma

Laiks ir kļuvis par vienu no dārgākajiem resursiem, kāds ir šodienas apritē. Daudzi piekritīs, ka “laiks skrien vēja spārniem”. Gan jā, gan nē. Viens, kas ir atšķirīgs no tiem laikiem, kad nebija mobilo telefonu un interneta, mēs vairāk laika varējām veltīt savu ikdienas un darba gaitu veikšanai. Tagad,  pateicoties sociālajiem tīkliem, mēs esam ļoti spēcīgi socializējušies. Lai savas pozīcijas parādītu darbā, atpūtā, mēs tam veltām laiku. Cilvēks būtībā ir sociāla būtne, un tagad mēs ļoti reāli izjūtam to, kā tas ir tagad, kad mums to atņem. Mēs veltām lielāku laiku saziņai – mutiskai, ar bildēm, video materiāliem, un darām to katru dienu. Tas viss ir kopā saaudzis ar reklāmas biznesu. Mūs uzmeklē attiecīgas tematikas reklāmas, mēs it kā nejauši izveidojam foto, video sižetus, kas atspoguļo noteiktas mūsu darbības, preces un pakalpojumus. Tam ir milzīgs spēks. Kāds teiks, kur te paliek dārzkopība. Tepat vien jau ir.

Cilvēki aktīvi seko darbībām sociālajos tīklos, un mēs katrs atsevišķi, sevi pozicionējot gan caur uzņēmumu, gan individuāli,  nesam “ziņas” katru dienu. Tā mūs ierauga, atpazīst, mums seko līdzi, pieprasa preci vai pakalpojumu. Tā mūsu audzētie gurķi, tomāti, āboli kļūst par daļu no mūsu komunikācijas darba. Jā, jā,  tieši tā darba, jo tas prasa laiku. Tehniskās iespējas, ko šodien piedāvā Facebook, Instagram, Twitter, ir milzīgas. Līdz ar to, no vienas puses, mums sociālie tīkli laiku atņem, no otras puses, dod iespēju dzīvot mūsu pakalpojumiem, mūsu saražotajai precei atrast ceļu pie sava pircēja. Mēs, neizejot no savas ražošanas zonas, varam, pat veicot ikdienas darbus, potenciālajiem pircējiem sniegt ieskatu gan par ražošanas procesu, gan loģistiku, gan dārzeņu vai augļu pasniegšanas veidu. Tas rada cilvēkiem papildu uzticēšanos, jo mēs esam pieraduši ticēt tam, ko redzam. Būtībā brīdis, kad mēs raujam ābolus no ābeles, ir cieši saaudzis ar to brīdi, kad tas glītā kastītē dodas pie sava pircēja. Tādēļ darbošanās sociālajos tīklos patlaban ir daļa no saimniekošanas dārzkopībā. Tie dārzkopības preču ražotāji, kas to sapratuši, veiksmīgi to izmanto un virzās un priekšu. Tā ir pašu saimnieku atpazīstamība, kas parastajās loģistikas ķēdēs  paliek tā kā aiz kadra. Var teikt, ka šodien ražošana uz vietas saimniecībā ir cieši saaugusi ar loģistiku un informāciju  sociālajos tīklos.

Laika vadība

Iepriekšējais aspekts jau mazliet ieskicēja domas par to, kā mēs varam laiku patērēt nelietderīgi, un tajā pašā laikā lietderīgi, palīdzot saviem ķirbjiem uzsākt ceļu pie patērētājiem. Lai iegūtu sajūtu, ka mēs tomēr spējam vadīt laiku, ko mēs pavadām savās ikdienas dārzkopja gaitās, bez visu procesu plānošanas neiztikt. Bieži ir dzirdēts teiciens par to, ka viss notiek kā “vāveres ritenī”. Lai mums būtu iespēja no tā izkāpt, vai, vēl labāk, tajā nenonākt, mums jāiemācās saplānot viss gads. Kāpēc laiks tiek ieekonomēts plānojot? Tāpēc, ka mēs savlaicīgāk visu varam izdarīt, mēs principā neko nepalaižam garām, un, galvenais, mēs iegūstam kontroli pār visiem procesiem. Tas gala rezultātā sniedz to sajūtu un realitāti, ka mēs laika ritējumu tomēr spējam turēt savās rokās.

Runājot par laika vektoru, der ielāgot daudzas svarīgas lietas. Lai mēs vienā laika vienībā, nav tik svarīgi tieši, kāda tā ir, diena vai stunda, jāņem vērā sekojošais. Kādi jūsu dārzkopības uzņēmumā ir cilvēki, kādi viņi ir pēc sava darba ritma – cīruļi vai pūces. Cilvēks, protams, var pie daudz kā pierast, bet savu izcilāko potenciālu viņš parādīs tikai savā “īstajā” aktivitātes periodā. Tikai vienas šādas nianses ievērošana var atrisināt produktivitāti daudzos procesos. Cīruļiem – rīta cēliena darbi, vakarā – pūcēm. Visi apmierināti, un darbi notiek raiti. Kāds teiks, kas tad tas būs par sajukumu, katrs strādās, kad gribēs. Bet padomājiet, ka tad, kad cilvēks ir savā spēju maksimumā, viņš spēj vairāk izdarīt (arī nopelnīt), viņam darbs padodas, viņš ir drošāks, mazākas ir iespējas kaut kam noiet greizi, un rezultātā visi ir apmierināti. Tas var būt arī ģimenes locekļu lokā, tas var būt attiecībās starp saimnieku un strādniekiem. Nākamais, kas laiku palīdzēs ietaupīt, ir ļaut būt cilvēkiem par daļu no procesa. Jo cilvēks darbos ir radošāks, domā līdzi tam, ko dara, jo no viņa nāks radošas idejas, kas atkal dos iespēju ietaupīt laiku.

Cilvēcīgas attiecības un uzticēšanās ilgtermiņā ļauj arvien efektīvāk veikt dārzkopības ražošanas procesus. Ļaut strādniekiem pilnvērtīgi atpūsties, tas atkal varbūt individuāli, dod iespēju cilvēkiem labi atjaunot savas darba spējas, un atkal darbi veiksies labāk. Lai gūtu panākumus šajā cilvēku saskarsmes laukā, ir vērts izglītoties gan semināros, gan lasot labas grāmatas. Izlietojot pareizi laiku vienā vietā, jūs iegūsiet iespēju to ietaupīt citā. Jaunas informācijas iegūšana atkal var uzlabot noteiktus tehnoloģiskos procesus, padarot tos ātrākus un efektīvākus. Tātad, cik labi to var attiecināt uz cilvēkiem, tikpat labi uz ražošanas tehnoloģiju un resursiem. Tādēļ ikdienas mijiedarbība ar cilvēkiem, kas strādā pie jums, ir ļoti svarīga. Jo vairāk acu pāru redz procesus uz lauka, siltumnīcā, noliktavā, jo lielākas iespējas saskatīt, ko vēl varētu izdarīt labāk kā līdz šim. Ja domāšanas gars būs attīstījies ikvienā ģimenes loceklī un strādniekā, jūs pat nepamanīsiet, kā jūs soli pa solim virzieties uz priekšu, kļūstat arvien efektīvāki un rezultātā ietaupiet laiku.

Piezīmes vai faktu, procesu, notikumu fiksēšana. Darbs nav pateicīgs un prasa noteiktu piespiešanos, bet rezultāts ir tā vērts. Piezīmes ciešā mijiedarbībā ar plānošanu sniedz ievērojamus  rezultātus. Tādēļ viens no veidiem, kā mutvārdu labajām idejām  izdzīvot, tās pierakstīt, pat ja konkrētajā brīdī tās šķiet pārāk kosmiskas. Idejas materializācijas sākums ir to pierakstīšana.

Resursi, to patēriņš un ekonomija

Esam tikuši tik tālu, ka saprotam, ka mēs neko uz šīs pasaules nespēsim ne saražot, ne pārdot, ja mēs nepatērēsim noteiktu daudzumu resursu. Par to, kā vajadzētu darboties ar cilvēku resursiem, mēs jau izrunājām iepriekš, tagad nedaudz par ražošanas resursiem. Plānojot gadu, mēs nevarēsim iztikt bez degvielas, taras, noteiktām detaļām tehnikai.  Mums būs nepieciešami dažādi materiāli, piemēram, polietilēna plēve, agrotīkls, pretinsektu tīkli, dažādi darba rīki un palīgmateriāli – auklas, sienamie materiāli, marķieri, etiķetes un, protams, vēl daudz kas cits. Kā jebkuri resursi, tie visi prasa līdzekļus. Tieši plānošana palīdzēs ļoti labi saprast, kad un kurā brīdī mums šie resursi būs vajadzīgi. Tas nozīmē, ka mēs vienlaikus arī varam saplānot naudas kustību saimniecībā. Svarīgākais, kas jāsaprot, cik ilgi saimniecība var iztikt ar saviem resursiem un kad ir nepieciešama papildu nauda apgrozāmiem līdzekļiem. Savukārt pretējā puse ir saražotās produkcijas pārdošana, kas nozīmē ienākumus, kas palīdz sabalansēt naudas apgrozījumu. Viens no resursiem, kas prasa visvairāk naudas, ir degviela. Šajā gadījumā svarīga ir jebkuras mehanizētās operācijas analīze, kas var atklāt to, kā var samazināt, piemēram, braucienu skaitu. Vienkāršs piemērs: ja mums ir pietiekošs taras daudzums ābolu novākšanai, nav svarīgi – kastes vai konteineri, mēs varam samazināt braucienu skaitu uz dārzu, pilnvērtīgi izmantojot kā traktora jaudu, tā laiku, ko tas patērē braucot.

Kā to visu salikt kopā

Pirmais, kas tam ir nepieciešams, visām kultūrām izveidot   veicamo darbu sarakstu. Tam labi noderēs piezīmes, kas ir veiktas iepriekšējos gados. Ja plānojam pirmo gadu, darbs būs darbietilpīgāks. Otrs, jau vēl grūtāks darbs, salikt šos darbus vertikālā plaknē tabulā rindās uz leju, bet laika grafiku nedēļu izteiksmē – pa kolonnām uz priekšu horizontālā plaknē. Rezultātā viss gads kā uz delnas. Gada plānu, protams, var reducēt uz katru konkrēto nedēļu. Tas radīs pārliecību, ka laiks strādās jūsu labā, sapratīsiet, kad un kādus resursus jums vajadzēs, un, galvenais, cik daudz naudas jātērē un cik un kurā brīdī sāksiet izdotos līdzekļus atpelnīt. Grūti izdarīt, bet sezonas laikā jūs to pratīsiet novērtēt. Lai veicas!

Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils