Dānijas daudzveidīgā dārzeņu bioloģiskā audzēšana

Eiropas inovāciju projekta ietvaros devāmies iepazīt labās prakses piemērus mazajās un vidējās dārzkopības saimniecībās Dānijā. Interesentu grupā bija iekļauti zemnieki, dārzkopības zinātnieki un konsultanti.

Saimniecība “Rodmose’s Vejbod Grontsager” nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu segtās un atklāta lauka platībās. Tās priekšrocība ir iegūtais Demeter biodinamiskās lauksaimniecības sertifikāts, kas nodrošina labu tirgus pozīciju. Mazajai saimniecībai raksturīgs tas, ka daļu no tās  aizņem daudzgadīgie zālāji, kur tiek gatavota lopbarība liellopiem. Atlikušajā platībā reizi ik pēc četriem gadiem tiek audzēti atklātā lauka dārzeņi. Iekārtotas divas lielas stikla siltumnīcas, abas pa 500 m². Ir neliels augļudārzs.

Stādu audzēšana

Visi stādi tiek izaudzēti pašu siltumnīcā, kas atrodas savienotāja gaitenī starp abām lielajām siltumnīcām. Agrākajiem dārzeņiem tiek izmantots papildu apgaismojums, un vēl labi tiek izmantotas vecās papildus apgaismojuma lampas. Tiek audzēti arī dažādi garšaugi podos. No daudzgadīgajiem garšaugiem tiek ņemti spraudeņi. Interesanti, ka izmantotie tomātu šķirņu nosaukumi atkal un atkal atgriežas apritē, atrodot vietu daudzajos podiņos, kas piestiprināti daudzās rindās ap stādu audzēšanas plānošanas vietu.

Siltumnīcas

Produkcija tiek audzēta dobēs, kas ļauj operatīvi mainīt kultūras. Agrajā apritē tiek audzēti dažādi zaļumi un redīsi, ziemas ķiploki, mazliet sparģeļi. Laistīšanai tiek izmantotas pilināšanas sistēmas. Nodegustējam rukolu, lapu sinepes – garšas labas, spēcīgas. Otrajā vai pamata apritē tiek audzēti dažādu šķirņu tomāti, mazliet arī saldās paprikas un baklažāni.

Vīnogas un citi augļaugi

Īpašs nišas produkts. Kopā segtajās platībās aug vismaz astoņi lieli vīnogulāji. Divi galvenie to zari stiepjas vismaz padsmit metru garumā. Pie stādiem esošā vīnoga jau dzen jaunus zaļos dzinumus. Kopumā vīnogas dod labus ienākumus, sākot no jūlija līdz oktobrim, praktiski, tas ir vairāk nekā četrus mēnešus. To visu redzot, neviļus atmiņā nāk pirmās Latvijas brīvvalsts laiks, kad vīnogu audzēšana stikla siltumnīcās bija populāra daudzu hektāru platībā. Šķiet, ka tieši šis vīnogu audzēšanas virziens tā īsti nav vairs atdzimis. Sparīgi ziedēja arī persika koks.

Lauka dārzeņi tiek audzēti vien dažu hektāru platībā un tie ir dažādi kāpostaugi – galviņkāposti, brokoļi, ziedkāposti un Briseles kāposti.

Nodarbinātība

Saimnieko ģimenes ietvaros, bet izmanto arī brīvprātīgo darbaspēku, kas noteiktas stundas nāk palīgā uz saimniecību.

Produkcijas realizācija

Pārsvarā tiek izmantots Veljes pilsētas tirgus, kur izveidojies pastāvīgo klientu loks. Tiek izpildītas arī dažkārt ļoti specifiskas vēlmes. Ņemot vērā produkcijas dažādību, par klientu trūkumu nevar sūdzēties. Nelielos daudzumos tiek audzēti ziedi,  piemēram, tulpes grieztajiem ziediem, arī daudzgadīgās puķes, kuras, uzziedinātas siltumnīcā, ir tirgū ātrāk kā citiem. Realizēti tiek arī garšaugu apsakņotie spraudeņi.

Tirgus tipa dārzeņu audzēšanas saimniecība “Det liile Okori”  dārzeņus audzē ar bezaršanas metodi (No till), izmantojot kompostu. Angliski šādas saimniecības sauc Market Gardens vai uz tirgu vērstas saimniecības. Parasti tās raksturojas ar salīdzinoši lielu dārzeņu un zaļumu daudzveidību, kas tiek audzēti nelielos daudzumos, bet ar augstu intensitāti, vairāk pievēršoties dārzeņiem, kam ir salīdzinoši neliels svars, bet lielāka pievienotā vērtība. Tas nozīmē, ka, līdzko viena veida dārzeņi ir novākti, nākamie stādi jau ir gatavi stādīšanai un ražošana turpinās. Saimniecība attīstās trīs galvenajos virzienos. Tā ir dārzeņu audzēšana dobēs un siltumnīcās. Mikrozaļumu audzēšana un austersēņu ražošana. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta.

Stādu audzēšana

Atsevišķa siltumnīca ir atvēlēta tikai dārzeņu stādu audzēšanai. Sēj un dara visu paši. Darbs tiek darīts pa porcijām. Tiek izmantota galdu sistēma ar papildus nosegšanas iespējām.

Dobju ierīkošana

Šajā audzēšanas sistēmā nekādā veidā augsne netiek apstrādāta, uz augsnes 75 cm platumā tiek uzbērts komposta slānis, kurā tiek stādīti dārzeņu dēsti. Skatoties ar tradicionālā dārzeņu audzētāja acīm, veidot tādas dobes ir tīrais neprāts. Jā, uzskatot kompostu tikai un vienīgi par mēslošanas līdzekli, viedoklis būtu pareizs. Aerobais komposts ir cita veida produkts, kas nodrošina ne tikai nepieciešamo barības elementu atbrīvošanos, bet arī drošu vidi dārzeņu audzēšanai, jo nesatur ne nezāļu sēklas, ne augu patogēnus, ne parazītus, kas varētu būt bīstami cilvēkam. Vairāk – pie komposta sadaļas. Papildus daļa no dobēm tiek vēl nosegtas ar agrotekstilu, kurā ir izveidoti caurumi.

Kultūras

Dažādi zaļumi. Ziemas ķiploki tiek audzēti atšķirīgi nekā pie mums. Tos audzē līdz brīdim, kamēr tiem sāk veidoties ķiploka galviņa. Visi laksti tam vēl ir pavisam zaļi. Tos rok ārā un tirgo ar visiem lakstiem. Tā ķiploka augs tiek izmantots visā pilnībā. Tam ir nedaudz maigāka garša, bet līdz ar to iegūst plašāku pielietojumu, sevišķi lapotnes daļai, kas citkārt netiek izmantota vispār.

Mikrozaļumi

To audzēšanai tiek izmantots siltināts jūras konteiners, kurā ierīkotās plauktu sistēmas trijās rindas un līdz griestiem tās aprīkotas ar LED apgaismojumu, lai darbotos visu gadu, tādējādi nodrošinot finanšu apriti arī tad, kad atklātā lauka sezona ir beigusies.

Austersēņu audzēšana

Tiek izmantots vēl viens siltināts metāla jūras konteiners.  Iekārtojums ir līdzīgs kā mikrozaļumu konteinerā. Maisiem tiek izmantots substrāts, kas tiek sagatavots saimniecībā. Pamazām tiek likvidēts tūju stādījums, kas bija paredzēts Ziemassvētku rotājumu iegūšanai. Tagad tas tiek pamazām izzāģēts un sašķeldots. No restorāniem iegūtie kafijas biezumi tiek dezinficēti, paredzētais substrāts ar šķeldu tiek gatavots pusi uz pusi pēc tilpuma.

Aprites ekonomika

Ja vēl daudz kur tas ir sarunu līmenī, tad šī saimniecība aprites ekonomiku jau ir ieviesusi plašā apmērā. Notiek tas sekojoši. Saimniecība restorāniem mikrozaļumus pārdod īpašās paletēs. Tajās izaudzētie mikrozaļumi tiek aizvesti uz restorāniem un tur  nogriezti. Pāri paliek mikrozaļumu kātiņi un substrāts, kurā tie ir  audzēti. Nākamajā jaunajā piegādē izmantotās paletes tiek atgrieztas atpakaļ, un tā visu laiku. Papildus tam no restorāniem saimnieks saņem izmantotās kafijas biezumus. Tieši tik vienkārši viss notiek. Cik daudzkārt pavisam vienkārši lēmumi  mums ļautu lētāk un efektīvāk dzīvot, ja nebūtu tik daudzu absurdu prasību. Risinājumi ir tepat, tikai mūsu ierēdņi par to neko negrib dzirdēt.

Komposts

Viens no mūsu brauciena pamatmērķiem. Varētu teikt, ka komposts šajā saimniecībā veidojas gandrīz vai pats no sevis, respektīvi, galvenās sastāvdaļas nāk kā atgriezti atkritumi. Tie ir mikrozaļumu palešu atlikumi, tie ir kafijas biezumi un substrāts no maisiem, kur ir novāktas austersēnes. Šīs minētās sastāvdaļas, kas ienāk ar noteiktu ritmu un daudzumu saimniecībā, tiek samaisītas vienmērīgā kaudzē, lai izietu normālu masas sakaršanas termociklu. Vēl pozitīvi ir tas, kas arī paātrina procesu, ka no austersēnēm nākušais substrāts jau ir sēņu gandrīz pilnībā pārstrādāts, līdz ar to tālākā materiālu noārdīšana ir ātrāka, nekā ja šie paši materiāli tikti izmantoti svaigi. Cikls tiek noslēgts ar mērķi atkal daļu no atkritumiem atgriezt atpakaļ uz lauka, lai tie pārvērstos labā kompostā un nestu saimniecībai ienākumus. Manuprāt, ideāls piemērs, kā varētu eksistēt mazās un vidējās uz tirgu vērstās saimniecības, samazinot līdz minimumam vajadzību pēc pirktajiem resursiem. Iegūtais komposts ir patīkami irdens, pietiekami mitrs, tumši brūnā krāsā, ar neitrālu smaržu, kā tam būtu jābūt.

Tirgus

Pats saimniecības profils jau saka, ka saimniecība ir vērsta uz svaigo produktu tirgu. Tirgus ir apgūts, personīgi kontaktējoties ar sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem – restorāniem. Tas ir salīdzinoši nestabils, bet ļoti ienesīgs tirgus, kas prasa izcilu kvalitāti, nevainojamu piegādi. Saimnieka ģimenei tas ir izdevies, jo palīgā ar savu padomu nāk konsultants Ibss. Saimniecība strādā pie sortimenta paplašināšanas, tādēļ ar optimismu skatās nākotnē. Otrs tirgošanās virziens, kas padara populārākus saimniecības produktus, ir piedalīšanās ielu tirdzniecībā, kur austersēņu pārdotais kg pa porcijām parasto 40 eiro/kg atnes veselus 100 eiro.

Nākotne

Saimniecība optimistiski skatās nākotnē. Pašlaik tiek gatavota augsne augļu dārza stādīšanai, kur pēc tam tiks ganītas vistas. Klāt nāks vēl divas finanšu iespējas, padarot saimniecību vēl stabilāku. Atceraties manu stāstu par mājputniem dārzos. Ir Latvijā jau saimniecības, kas ies šo pašu ceļu. Klātienes stāstam par mājputniem dārzos varēsiet sekot kārtējā Latvijas Permakultūras biedrības festivālā Limbažu novadā 9. un 10. augustā. 

Materiālu sagatavoja:

Māris NARVILS
LLKC vecākais speciālists dārzkopibā
Tālr. +371 29609943
E-pasts: maris.narvils@llkc.lv