Citādā dārzeņkopība Zviedrijā

Turpinām stāstījumu par Martina Lundkvista saimniecību Zviedrijā, ko sākām “Lauku Lapas” augusta numurā. Šī ir  saimniecība, kurā mēs varam smelties iedvesmu vēl un vēl, kādā virzienā vajadzētu virzīties mazajām ģimeņu saimniecībām arī Latvijā. Mēs bioloģiskajā lauksaimniecībā daudz runājam par bioloģiskās daudzveidības veicināšanu, taču mums trūkst reālu risinājumu tam.

Pastāvošās atbalsta programmas ekoshēmu veidā nespēj parādīt konkrētai saimniecībai ceļu uz patiesu daudzveidību ilgtermiņā. Katrai saimniecībai, pildot atsevišķās ekoshēmas, ir ļoti grūti izveidot to kopainu, kas palīdzētu problēmu risināt pēc būtības.

Lauku sadalījums

Ko tad dārzeņkopībā varēja noskatīt Martina saimniecībā. Pirmkārt, jau lauku sadalījums konkrētos kvartālos, kas ļauj integrēt ne tikai augļkopības kultūras starp dārzeņiem, bet sadalīt garo lauku uz pusēm, lai padarītu ērtu ne tikai lauka apkopšanu, bet nodrošināt arī efektīvu tehnikas izmantošanu.

Augsnes apstrāde

Nākamā būtiskā atšķirība ir lauka augsnes apstrāde. Viss balstās uz dobju augsnes apstrādi. Būtībā tas nozīmē, ka lauks tādu kopēju augsnes apstrādi vairs nesaņem, vairs nav nepieciešams apstrādāt visu lauka platību. Tas jau veido reālu degvielas un laika ietaupījumu. Konkrētas dobes ielabošanai var veltīt vairāk laika un līdzekļu. Tas atvieglo iespējas dažādot dažādu dārzeņu audzēšanu. Pamata apstrāde balstās uz augsnes frēzes izmantošanu. Ja mēs skatāmies uz lauku kopumā, tad augsnes frēzes izmantošana nav augsnes auglību veicinošs faktors, taču, ja tas ir konkrētas dobes kontekstā, tas vienmēr ir saistīts ar zaļmēslojuma iestrādi, ņemot vērā, ka frēzējot augsnē nonāk daudz gaisa, aerobie mikroorganismi labi sadala iestrādāto zaļmēslojumu. Martina saimniecībā dārzeņiem izmantotās augsnes ir smagas, ar lielu māla daļiņu īpatsvaru, tādēļ ir pieļaujama horizontālās frēzes  izmantošana. Lai iestrādātu labāk zaļmēslojumu, pirms frēzes tiek izmantots pļāvējs-mulčētājs.

Tehniskais nodrošinājums

Tehniskais nodrošinājums ir pilnībā integrēts vienam attālumam – 1,5 m starp traktora un agregātu atbalsta riteņiem. Tajā ietilpst augsnes frēze ar piespiedējveltni, kam pa perimetru ir metāla pieši, kas veido perforētu augsnes virsmu. Tā vedojas perfekti sagatavota sēklas gultne. Seko precīzās izsējas sējmašīna vienai dobei. Rindstarpu rušināmais agregāts ir mazo agregātu meistarstiķu pilnās Terratek sistēmas rindstarpu rušinātāja zviedru analogs – Tencate Toptex. Skaidrs, ka radoši cilvēki dzīvo arī Zviedrijā. Pēc pasūtījuma izgatavotais agregāts rezultātā maksāja trīs reizes lētāk nekā agregāta oriģināls. Ja šādu agregātu aprīko vēl ar GPRS pozicionēšanas sistēmu, tad braukšana pēdu pēdā nodrošina lielisku rezultātu. Tā ir maksimāla precizitāte, kas nodrošina efektīvu iespējamo nezāļu apkarošanu.

Mēslojuma veidi

Sekmīga dārzeņu izaudzēšana nav iedomājama bez mēslojuma, arī Martina saimniecībā. Tam kalpo galvenokārt trīs lietas – zaļmēslojums, komposts un minerālais mēslojums. Komposts tiek gatavots uz vietas saimniecībā, tam izmanto pļavās iegūto zāli, un vajadzīgo kūtsmēslu daudzumu iemaina no lopkopības saimniecībām, kurām savukārt dod pāri palikušo zāli lopbarībai. Tas nozīmē, ka pastāv nopietna kooperēšanās ar ražošanas resursiem. Komposta nosegšanai, lai nodrošinātu vajadzīgos apstākļus, tiek izmantots īpatnējs elpojošs pārklājs, kas ir izstrādāts tieši komposta stirpu nosegšanai. Kamēr Latvijā tāds nav pieejams, var kā alternatīvu izmantot zaļo, siena ruļļiem paredzēto. Stirpas ir vairākas, no vienas jau gatavais komposts tiek ņemts mēslošanai. Komposts patīkami smaržo pēc sēņu meža, ir irdens, tumši brūnā krāsā. Visas bioloģiski noārdāmās daļas, kas veidojas saimnieciskās darbības rezultātā, tiek kompostētas.

Stādāmais materiāls

Lielais lauks ir sadalīts divās daļās. “Vecajā” daļā starp augļu koku rindām ir 5–10 m platas joslas, kurās tiek audzēti dārzeņi. Vienā no tādām mūsu vizītes laikā bija tikko iesētas krūmu pupiņas. Jāpiebilst, ka stādāmais materiāls tiek izaudzēts pašu saimniecībā, bet par to vairāk noslēguma daļā. Sēklas lielākoties tiek iepirktas no Vācijas sēklu ražošanas uzņēmuma Bingenheimer Saatgut AG. Sēklas, kuras audzētas ar biodinamiskām metodēm, ir apveltītas ar ļoti lielu dīgšanas sparu un enerģiju. Jaunajā dārza daļā joslu platums ir lielāks un sasniedz vidēji ap 23 m. Audzēšanas sistēma ļoti atgādina permakultūras tirgus dārzu “market gardens”, kas ir viens no komerciāli veiksmīgākajiem modeļiem dažādu dārzeņu kultūru audzēšanā.

Augsnes laistīšana

Ūdeni nodrošina divas ūdens krātuves, lielākā no tām ir paredzēta lauka platībām. Laistīšanai tiek izmantota mini sprinkleru sistēma, kas laistot nodrošina sīkus ūdens pilienus saudzīgai augsnes virskārtas mitrināšanai. Katrai no slejām ir sava laistīšanas sistēma. Vienā no tām notika augsnes laistīšana.

Jau iestādīto un iesēto dārzeņu apsegšanai tiek izmantoti agrotīkli. Pavasaris ir bijis vēss arī Zviedrijā. Izmantoti tiek arī pretinsektu tīkli, kas dod, lai arī ne perfektus rezultātus, tomēr ļoti labi spēj pasargāt no kaitēkļiem. Jāņem vērā, ka tos nepieciešams ir uzklāt uzreiz pēc dārzeņu iestādīšanas. Kaitēkļus pievilina konkrētas dārzeņu sugas augu smarža, tādēļ kavēties nedrīkst.

Augu aizsardzība

Augu aizsardzība balstās uz atveseļoto augsni, ko nodrošina komposts un zaļmēslojums. Abi atveseļo augsni, stiprina augsnes labvēlīgo mikrofloru, kas nodrošina veselīgāku vidi tajā augošajiem dārzeņiem. Tieši šī iemesla dēļ pusē no joslas tiek audzēts zaļmēslojums un tikai pusē – dārzeņi. Tā augsne tiek gatavota dārzeņiem nākamajā gadā. Ja ir iespējams, zaļmēslojums tiek audzēts un iestrādāts vairākās apritēs.

Ilggadīgo stādījumu josla

Tagad par to, kāda nozīme dārzeņu audzēšanā ir ilggadīgo stādījumu joslai. Kā iepriekš jau rakstīju, šī josla domāta, lai tajā varētu maksimāli koncentrēt derīgos organismus – putnus kukaiņus, varbūt arī vēl citas sugas. Nu, lūk, mērķis ir, lai šīs sugas savas barības meklējumos dodas uz blakus esošajiem dārzeņu stādījumiem, kur tiek samazināta kaitēkļu populācija. To var izdarīt kā putni, tā kukaiņi. Ja šo joslu papildina ar vasarā ziedošiem čemurziežiem – dilles, fenhelis, anīss, kinza, ķimenes, – tad derīgo kukaiņu skaits, kas varēs “apkalpot” dārzeņus, strauji pieaugs. Iespējams, ka saimniekam būs pat grūti pamanīt, kad kādi no kaitēkļiem parādīsies, bet uz īsu brīdi, jo daudzo derīgo sugu kukaiņu reakcija būs tik masīva, ka kaitēkļus būs grūti ievērot, vai būs redzamas jau vairs tikai derīgo kukaiņu darbības sekas.

Produkcijas realizācija

Izaudzētās produkcijas realizācija ir balstīta uz diviem virzieniem. Tiešā pārdošana, kad klients pats atbrauc uz saimniecību. Mums šajos tiešās pārdošanas pulciņos lielākoties ir otrādi, ka zemnieks ved visu produkciju uz sadales vietu. Martina saimniecībā tas notiek turpat. Tam ir nodrošināta infrastruktūra – plašs ar šķembām klāts laukums, produkcijas fasēšanas un svēršanas iespējas, bez tā nevar. Nedrīkst būt tāda situācija, ka klientiem nav, kur kārtīgi savu mašīnu nolikt un ērti iepirkties.

Otrs virziens ir eko kafejnīcu kustība, kuras vēlas bioloģiskos produktus. Šāda kustība Zviedrijā ir izveidojusies pēdējos gados, jo klienti ar savu maku balso par šāda veida piedāvājumu kafejnīcās  un restorānos. Mūsu situācija ir atšķirīga, citāds ir kafejnīcu un restorānu ģeogrāfiskais izvietojums, vairāk pilsētās. Ir jābūt veselai virknei plusiņu, lai pilsētas cilvēki brauktu uz laukiem paēst no bioloģiskiem produktiem gatavotu ēdienu, taču neiespējami tas nav. Labi un veselīgi dārzeņi un atraktīva reklāma kopā var paveikt brīnumus, sapņot mums taču ir ļauts.

Darbaspēka problēma

Visbeidzot – darbaspēka problēma. Aktuāla, kā jau visur. Šeit tā veiksmīgi tiek risināta, izmantojot profesionālo dārzkopības skolu audzēkņus, ņemot tos praksē. Tās gan ir valsts atbalstītas programmas, bet labi ir abām pusēm, jo saimniecība var vairāk izdarīt un audzēknis iemācīsies saimniekošanas metodes. Līdz ar to tieši visu apstākļu kopums un metožu izvēle ļauj tikt pie tik laba rezultāta. Šāds modelis ir dzīvotspējīgs darbaspēka trūkuma apstākļos. Uzskatu, ka saimniecību vēlme piesaistīt darbaspēku no citām valstīm, varbūt izņemot ražas novākšanu, nav perspektīva, jo tas ir reāls drauds mūsu tautas pastāvēšanai. Tā vietā daudz pieņemamāks ir variants, ka daudzas funkcijas audzēšanas tehnoloģijā tiek uzticētas derīgiem organismiem, precīzai tehnikai,  mājlopiem, un svarīga, protams, ir ražošanas jaudu salāgošana.

Noslēgumā parunāsim par segto platību izmantošanu.

Māris NARVILS,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils