Jūs atrodaties šeit

Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana zālājos

11. Janvāris 2024.

Galerija

Augkopība

Dabisks zālājs veidojas daudzu gadu desmitu garumā. Atsevišķās publikācijās minēts, ka pat simtgadēs, piekopjot tradicionālu, ekstensīvu saimniekošanas veidu. Diemžēl Latvijā dabiskie zālāji strauji izzūd. Bioloģiski vērtīgo zālāju pastāvēšana iespējama vienīgi ar cilvēka mērķtiecīgu un saprātīgu rīcību, kas balstīta zināšanās.

Lai demonstrētu un izvērtētu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ilggadīgajos zālājos, veiktu mērķtiecīgu botāniskā sastāva uzlabošanu un dažādu metožu ekonomisko novērtējumu, 2022. gada martā Tukuma novada Slampes pagasta Mācību un demonstrējumu centrā “Lielozoli” LLKC sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju, Daugavpils Universitāti un demonstrējuma zinātnisko vadītāju, Latvijas Dabas fonda zālāju biotopu eksperti Rūtu Sniedzi-Kretalovu uzsāka demonstrējumu “Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ilggadīgajos zālājos”.

Gadā pirms demonstrējuma ierīkošanas veikts zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējums, un konstatēts, ka lauks piemērots dažādu bioloģiskās daudzveidības veicinošu metožu efektivitātes izmēģināšanai. Veiktas augsnes analīzes un ierīkots demonstrējuma lauks 1,2 ha platībā, kas sadalīts 4 lauciņos, kur katrā no tiem pielietota atšķirīga bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metode. Pirmais (kontroles) lauks, kurā konstatēts labākais botāniskais sastāvs, atstāts dabiskai sugu ienākšanai. Otrajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja sugu piesēja ilggadīgajā zālājā, kur 1/3 daļā lauka iesēts bioloģiski vērtīgu zālāju sēklu maisījums. Trešajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja zaļmasas izklāšana ilggadīgajā zālājā, savukārt ceturtajā laukā, tā centrā, veikta augsnes ecēšana 6 x 40 m platā joslā un iesēti zvaguļi. 2022. gada sezonā nebija pieejama piemērota zālāju velēna un IV laukā bioloģiski vērtīgā zālāja velēnas pārstādīšanas metode netika īstenota. Visos 4 demonstrējuma laukos veica zālāju kopšanu atbilstoši zālāju apsaimniekošanas plānam.

2023. gada sezonā turpināts darbs pie lauku ierīkošanas un atrasta piemērota vieta Tukuma novada Slampes pagasta “Dinkās”, no kurienes veikt velēnas pārnesi. Saskaņojot ar saimniecības īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi, veikta zālāja velēnas pārnese.

Velēnas donorvietā nokartēts īpaši aizsargājams zālāju biotops 6270* – sugām bagātas ganības un ganītas pļavas. Tajā raksturīgo veģetāciju veido sīpoliņu akmeņlauzīte, gaiļbiksīte, baltā madara, birztalu veronika, pūkainā pļavauzīte, čemuru mauraga, pļavas dzelzene, daudzziedu zemzālīte, savvaļas burkāns, parastā pīpene, kā arī citi augi. Savukārt demonstrējuma laukā esošais sugu sastāvs liecina par to, ka lauku varētu veidot par ES nozīmes biotopu 6270* – sugām bagātas ganības un ganītas pļavas ar 6410 – mitri zālāji ar periodiski izžūstošas augsnes pazīmēm.

2023. gada septembra sākumā veikta zālāju biotopa velēnas pārnese 30 m² platībā. Velēnas ieguve veikta “šaha galdam” līdzīgā veidā, lai nodrošinātu sekmīgāku donorvietas zālāja atjaunošanu. Sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu 13.09.2023. organizēta lauka diena “Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ilggadīgajos zālājos”. Tajā demonstrēta bioloģiski vērtīga zālāja velēnas pārstādīšana ilggadīgajā zālājā, kas ir viens no veiktajiem projekta uzdevumiem.

Zālāja velēnas pārneses vietas novērtēšana veikta 16.10.2023., konstatēts, ka zālājs pamazām ieaugas “Lielozolos” un atjaunojas “Dinkās”.

2023. gadā, veicot zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējumu demonstrējumā, secināts:

I – kontroles laukā vasaras beigās konstatēta intensīva augu ziedēšana atālā. Arvien vairāk redzami tipiskie pļavu augi. Konstatētas trīs bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) indikatorsugas – ārstniecības ancītis, gaiļbiksīte un zilganais grīslis.

II laukā, kur saecētajās vietās sēts dabisko zālāju sēklu materiāls, atsevišķās vietās redzami laukumi, kuros vasaras sākumā vērojamas parastās pīpenes, savvaļas burkāna un parastās brūngalvītes jaunu augu attīstība. Ļoti ticams, ka šādi laukumi veidojušies tieši vietās, kur piesēts pļavas augu sēklu maisījums.

III laukā, kur veikta zāles siena ienese, manāmas krasākās izmaiņas veģetācijā, jo laukā itin bieži sastopams birztalu nārbulis. Šī suga ir viengadīga, tāpēc zied jau pirmajā attīstības gadā, un to ir viegli pamanīt. Birztalu nārbulis sastopams tikai šajā lauka daļā, kas liecina par to, ka suga laukā ieviesusies, pateicoties zāles siena pārnesei. Izceļama ir arī zvaguļu veiksmīga ienese zālājā. Līdzās iepriekš konstatētai tipiskai fona veģetācijai, konstatēta iepriekš nenovērota suga – tīruma āboliņš.

IV laukā saecētajās vietās, kur tika sēti zvaguļi, pavasarī bija vērojama laba zvaguļu attīstība. Tomēr 2023. maijā un jūnijā, piedzīvojot lielāko sausumu reģistrēto novērojumu vēsturē, zvaguļi iznīka. Vasaras beigās atrodami vien daži zvaguļu augi, kuriem jau izbirušas sēklas. Tāpēc kopumā nav iespējams pateikt – cik veiksmīga bijusi šī metode šajā sezonā. Iespējams, ka zvaguļu sēšana šajā laukā būs jāatkārto.

2023. gada vasaras sezona raksturojama ar līdz šim nereģistrētu sausuma periodu un vēlām salnām. Ja salnas savvaļas augu attīstību, domājams, būtiski neietekmē, tad ilgstošs sausums gan vērtējams kā izteikti negatīvs faktors. Sākotnējais apsaimniekošanas plāns paredzēja zālāju agru nopļaušanu, lai ierobežotu ekspansīvās sugas – pieneni, kamolzāli un citas, tomēr ieilgušā sausuma dēļ agrā pļauja netika veikta. Demonstrējuma laukos zālāja pļauja (ar zāles savākšanu) bija veicama tikai tad, kad tika sagaidīti nozīmīgi nokrišņi – jūnija beigās.

Jūlija otrajā pusē un augustā piedzīvotās lietavas labi atspoguļojas veģetācijā, jo liela daļa augu, kas tradicionāli zied jūnijā, ap Jāņiem ziedēja vāji, taupot ūdeni. Savukārt pēc lietavām, vasaras otrajā pusē, bija vērojama strauja zāles augšana un intensīva ziedēšana. Augusta beigās demonstrējuma laukos ir izveidojies skaists atāls, kuru vēl nebija nepieciešams pļaut šī gada īpašo laika apstākļu dēļ.

Savukārt, veicot zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējumu septembrī, III laukā, kur veikta zāles siena ienese un iepriekš bija bieži sastopams birztalu nārbulis, tas bija pamanāms daudz retāk. Bet II laukā, kur saecētajās vietās tika sēts dabisko zālāju sēklu materiāls un atsevišķos laukumos bija vērojama jauno augu attīstība, daļa, ciešot no ilgstošā sausuma, iespējams, ir iznīkusi.

Veikts apkopojums par 2022. un 2023. gada zālāju ierīkošanas un apsaimniekošanas izmaksām uz 0,3 ha: I laukam – 105,75 eiro, II laukam – 139,91 eiro. Šeit gan jāpiebilst, ka otrajā laukā, kur tika veikta bioloģiski vērtīga zālāja sugu piesēja ilggadīgajā zālājā, sēklu materiālu Latvijā iegādāties nebija iespējams. Tikai pateicoties LDF projektam Grass-LIFE, tika iegūts sēklu materiāls un lauka 1/3 daļā iesēts bioloģiski vērtīgu zālāju sēklu maisījums, tāpēc izmaksas II laukā ir mazākas, nekā tās būtu gadījumā, ja sēklu materiāls būtu jāiepērk. Zālāju ierīkošanas un apsaimniekošanas izmaksas III laukam – 906,54 eiro, IV laukam – 851,64 eiro. 2023. gadā tika veikta bioloģiski vērtīga zālāja velēnas pārstādīšana ilggadīgajā zālājā vien 30 m² platībā, un izmaksas šo darbu veikšanā sastādīja 686,80 eiro.

Bioloģiski vērtīgā velēnas pārstādīšana ir pati sarežģītākā, darbietilpīgākā un dārgākā zālāju atjaunošanas metode. Tā principā nav uzskatāma par zālāju atjaunošanas metodi, jo dabiskos zālājus nedrīkst iznīcināt! Šādi iespējams pārnest vien nelielu platību – dažus kvadrātmetrus. Metode pieļaujama tikai tajos gadījums, ja zālājs tiek iznīcināts (piemēram, īstenojot nozīmīgus infrastruktūras objektus) un velēnas pārnese ir vienīgā alternatīva, lai zālājs varētu turpināt eksistenci.

Pēc šī gada ekstremālajiem laika apstākļiem, kopumā nav iespējams pateikt, cik veiksmīga bijusi dažādo bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu pielietošana. Par to vairāk varēsim spriest, veicot zālāja botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējumu turpmākajos gados.

Projekts turpināsies līdz 2025. gada septembrim, ik gadu veicot specifisku apsaimniekošanu – atjaunojošo pļauju, t. i., pļaušanu divas reizes sezonā, lai veicinātu barības vielu “iznešanu” no zālāja. Tā samazina ekspansīvo sugu īpatsvaru zālājā un veicina tipisko pļavas augu attīstību. Tāpat turpināsies veģetācijas attīstības novērtēšana.

Demonstrējums „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu demonstrējums ilggadīgajos zālājos” ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/ P11 (21. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.