Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību

Integrētajā augu aizsardzībā neatkarīgi no tā, vai to praktizē konvencionālā saimniecība, vai saimniecība strādā ar bioloģiskajām metodēm, agronomijas pamati, piemēram, augu maiņa ir un paliek pamats veiksmīgai kaitīgo organismu ierobežošanai.

Tomēr graudaugu audzēšana, īpaši kviešu, ir ienesīga, un tāpēc tās īpatsvars ierastajās augu maiņās ir liels. Literatūra, pētījumi un pieredze norāda uz to, ka atkārtotos graudaugu sējumos kaitīgo organismu izplatība un intensitāte ir lielāka nekā sējumos ar pareizu augu maiņu. Demonstrējumos saimniecībā “Vidus Stukules” labi var redzēt nepareizās augu maiņas un agronomiski pamatotas augu maiņas ietekmi uz kaitīgajiem organismiem graudaugos. Prieks, ka saimnieki izrāda interesi apmeklēt demonstrējumu lauka dienas un uzzināt rezultātus. Tas palīdz izvērtēt augu maiņas savās saimniecības un pieņemt lēmumus kaitīgo organismu ierobežošanā, pilnveidojot augseku.

Jau 2018. gadā LLKC sadarbībā ar Madonas novada Liezēres pagasta bioloģisko zemnieku  saimniecību ”Vidus Stukules” sāka  demonstrējumu ar mērķi praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos. Ierīkoti šādi varianti:

1. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu;

2. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši divus gadus pēc kārtas (standarta līdzšinējā prakse);

3. Graudaugi pēc pākšaugiem;

4. Graudaugi bezmaiņas sējumos.

Plānotā augu maiņa demonstrējuma laukos z/s “Vidus Stukules”

Demonstrējums ierīkots laukā ar sekojošiem augsnes analīzes rādītājiem: pH 6,8, organiskās vielas saturs 3,8%, kālija saturs vidējs, fosfora saturs zems. Bioloģiskajā graudaugu audzēšanā svarīgi izvēlēties piemērotākos augsnes apstrādes veidus un sējas termiņus, lai samazinātu sējumu nezāļainību. Tāpēc, jau gatavojot augsni katra varianta sējai, tika pārdomāta augsnes sagatavošana.

Graudaugi pēc pākšaugiem (3. variants). 2019. gada rudenī, gatavojot lauku ziemas kviešu sējai, augsne sadiskota, provocējot vārpatas sakneņu  snaudošo pumpuru dīgšanu, pēc 10 dienām lauks aparts. 25. septembrī iesēta ziemas kviešu šķirne ‘Ceilon’, sēja veikta ar sējmašīnu Amazone + frēze. Rudenī sējums sadīga vienmērīgi, līdz novembra beigām ziemas kvieši bija sasnieguši trīs lapu stadiju (AS 13). Ziemā nedaudz izbradāja meža dzīvnieki, pavasarī bija saglabājušies vidēji 370 augi uz 1 m². Pavasaris bija vēss, un ziemas kvieši attīstījās lēni, aprīlī  turpinājās cerošana. Stiebrošanas sākums (AS 21) konstatēts tikai ap 10. maiju, karoglapas parādīšanās (AS 41) – 9. jūnijā, vārpošanas sākums (AS 51) 16. jūnijā, nogatavošanās sākums (AS 81) 22. jūlijā. Ziemas kvieši nokulti 15. augustā, ražība 1,5 t/ha, lopbarības kvalitāte.

Kaitīgo organismu novērojumi. Jūnija sākumā stiebrošanas fāzes beigās parādījās pirmie kviešu lapu dzeltenplankumainības un pelēkplankumainības simptomi uz ziemas kviešu apakšējām lapām, sasniedzot izplatību līdz 100%. Dominēja dzeltenplankumainība, tās attīstības pakāpe līdz 20%, pelēkplankumainība līdz 5%. Jūnijā slimības turpināja attīstīties, pakāpjoties uz trim augšējām lapām, ziedēšanas sākumā abu slimību izplatība līdz 100%, attīstības pakāpe dzeltenplankumainībai līdz 25%, pelēkplankumainībai līdz 5%. Jūlija vidū attiecīgi šo slimību attīstības pakāpe uz karoglapas ap 30–35% un 25–30%. Jūlija beigās nogatavošanās fāzē parādījās vārpu plēkšņu plankumainība, izplatība 2–3%, attīstības pakāpe 5%. Augusta sākumā  galvenokārt uz vārpām parādījās melnais sodrējums, kura izplatība bija līdz 8%. Jūnijā un jūlijā ziemas kviešos nedaudz bija sastopami lapgraužu kāpuri – izplatība 5%, invāzijas pakāpe līdz 30%.

Graudaugi pēc graudaugiem (2. variants) šogad bija divos laukos: laukā Nr. 2. un Nr. 3. (skat. tabulu), kur lauks Nr. 3 nākamajā gadā nodrošinās 1. variantā plānoto nosacījumu (graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu). Laukā Nr. 3, kad 2018. gadā bija ļoti liels sausums, āboliņš slikti sadīga, līdz ar to laukā savairojās nezāles, kuras vēl šogad bija problemātiski ierobežot.

Gatavojot laukus vasaras kviešu sējai pēc priekšauga – ziemas kviešiem, augsne rudenī aparta, pavasarī nokultivēta ar pleznu kultivatoru, pēc divām nedēļām vēlreiz nokultivēta. 10. maijā ar sējmašīnu Amazone + frēze iesēti vasaras kvieši ‘Happy’. Kvieši sāka dīgt 25. maijā, vidēji 440 augi uz m². Jūnija beigās tie bija sasnieguši attīstītas karoglapas stadiju, slimības vēl nebija  konstatētas, bet nedaudz lapas bojāja lapgraužu kāpuri, izplatība 2%, invāzijas pakāpe 3%. Novērojumos konstatēts, ka 8. jūlijā vasaras kvieši abos laukos sasniedza ziedēšanas sākumu (AS 61), 14. jūlijā ziedēšanas vidu (AS 65), 28. jūlijā graudu veidošanās sākumu (AS 71), 4. augustā vēlo piengatavību (AS 77). Agro dzeltengatavību (AS 83) sasniedza augusta vidū, bet dzeltengatavības beigas tikai augusta beigās, kad sākās ar nokrišņiem bagāts periods, tāpēc ražas novākšana ievilkās līdz 11. septembrim. Vasaras kviešu ražība laukā Nr. 2. – 0,9 t/ha, otrā, t. i., nezāļainākajā laukā – 0,6 t/ha, abos laukos iegūta lopbarības graudu kvalitāte.

Kaitīgo organismu novērojumi. Dzeltenplankumainības simptomi uz vasaras kviešu lapām parādījās jūlija sākumā, jūlija vidū uz karoglapām, dzeltenplankumainības izplatība 10%, attīstības pakāpe 5–7% no lapas virsmas. Jūlija beigās dzeltenplankumainības izplatība sasniedza 70%, attīstības pakāpe līdz 5%. Jūlijā vasaras kviešu lapas turpināja bojāt lapgraužu kāpuri, to izplatība visa mēneša laika vidēji 8%, invāzijas pakāpe 2–20%. Vasaras kviešiem nogatavošanās fāzēs augusta vidū parādījās vārpu plēkšņu plankumainība un melnais sodrējums, izplatība līdz 5%, attīstības pakāpe 2%.

Graudaugi bezmaiņas sējumos (4. variants). Auzu laukam augsne gatavota sējai pavasarī. Tikko augsne bija apžuvusi, lauks apstrādāts ar pleznu kultivatoru, lai ierobežotu nezāles. Pēc divām nedēļām aparts. 8. maijā iesētas auzas ‘Harmony’, izsēja 240 kg/ha, sēja veikta ar Amazone + frēze. Auzu attīstība notika tāpat kā vasaras kviešiem. Ražas novākšana ievilkās līdz 5. septembrim, ražība 2,8 t/ha, iegūti pārtikas graudi.

Kaitīgo organismu novērojumi. Uz auzām jau trīs lapu stadijā parādījās auzu lapu brūnplankumainības simptomi. Jūnijā, auzām attīstoties, slimība pakāpās uz augšējām lapām – izplatība 10%, attīstības pakāpe 2%. Jūlijā tā turpināja attīstīties, jūlija sākumā izplatība 16%, attīstības pakāpe 2%, jūlija vidū izplatība bija 30%, attīstības pakāpe 2%, jūlija beigās izplatība 40%, attīstības pakāpe 2–25%. Jūlija vidū uz auzu lapām sāka izplatīties auzu vainagrūsa, kur līdz augusta beigām tās izplatība sasniedza 80%, attīstības pakāpe 2–20%. Augusta sākumā 100% visas karoglapas bija gan ar auzu lapu brūnplankumainību, gan ar vainagrūsu, to attīstības pakāpe no dažiem līdz 50–60%. Jūnijā un jūlijā auzu sējumā nedaudz bija sastopami lapgraužu kāpuri, kuru izplatība jūnijā 4%, invāzijas pakāpe 20%, bet jūlijā attiecīgi 5% un 30%.

Atziņas:

* Agronomiskie pamati māca, ka atkārtotos graudaugu sējumos augu slimību un kaitēkļu būs vairāk, tomēr 2020. gadā lauciņos, kur graudaugi sekoja graudaugiem (vasaras kvieši pēc ziemas kviešiem), slimoja mazāk nekā ziemas kvieši pēc tauriņziežiem. Jau vairākus gadus pēc kārtas šajā demonstrējumā kviešu audzēšana bioloģiskajā saimniecībā sagādā grūtības. Joprojām jāturpina meklēt graudaugu (kviešu) vieta augu maiņā.

* 2020. gada rezultāti apstiprināja, ka auzas ir piemērotākais graudaugs bioloģiskai graudkopībai, jo no tām pat graudaugu bezmaiņas sējumā iegūta augstākā raža – 2,8 t/ha ar pārtikas graudu kvalitāti. 

Demonstrējums “Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos” (26. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P26.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Anita Brosova,
LLKC Madonas konsultāciju biroja augkopības konsultante

Oskars Balodis,
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms konsultants 

Foto: Anita Brosova