Augu glābšana sausumā

Pašlaik klimatiskie apstākļi kļūst diametrāli pretēji tiem, kādi šajā laikā bija 2017. gada veģetācijas periodā, – daudzviet Latvijā ir teritorijas, kurās normāli nokrišņi nav bijuši jau vairāk nekā divus mēnešus. Tas nozīmē, ka augsnē ļoti strauji izsīkst produktīvā mitruma krājumi un sākas sausums, apdraudot lielāko daļu dārza augu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils apkopojis virkni padomu, kā mazināt sausuma radīto postu.

  Pasākumi mitruma saglabāšanai augsnē

• Pēc kārtīgas salaistīšanas mulčēt dārzeņu rindas un ilggadīgos stādījumus. Mulču klāt vismaz 10 cm biezumā (siens, salmi, zaļā zāle). Neklāt mulču pie paša augļu koku un krūmu sakņu kakla, dārzeņus var apklāt pilnībā. Tā ievērojami saruks vajadzība pēc laistīšanas, ietaupīto ūdeni varēs izmantot pārējo kultūru laistīšanai.
• Augiem nogriezt dzeltēt sākušās lapas, jo tās vairs neatjaunosies.
• Novācot rabarberus, nogrieztās lapas izlikt ap augiem dārzā kā mulču.
• Savlaicīgi vākt ražu. Vācot novēloti, var pasliktināties tās kvalitāte, būs papildus izmantoti mitruma krājumi.
• Lielāku koku dotais noēnojums ļauj samazināt ūdens iztvaikošanu no augsnes.
• Augsne, kas ir sākusi pastiprināti plaisāt, ievērojami zaudē ūdeni, tādēļ tā jārušina. Smilts augsnē, lai neizraisītu vēja radītu eroziju, kas var nevajadzīgi atkailināt augu sakņu sistēmu, to nedara.
• Izmantot kultūru jauktos stādījumus, – augi cits citu pasargās, dodot kaut nelielu, bet tomēr noēnojumu.
• Viengadīgās nezāles, kuras vēl nenogatavina sēklas, var atstāt augsnes virskārtas nomulčēšanai (saulē tās ātri izžūs).
• Smilts augsnēs, lai samazinātu ūdens patēriņu caur nezālēm un, lai neizraisītu nesaistīgas smilts kārtas izveidošanos, rindstarpas neravē un nerušina, bet izpļauj ar trimmeri.
• Vietās, kur raža novākta, sēj zaļmēslojumu, lai kailā augsne pastiprināti nezaudētu mitrumu. Ja mitruma trūkst, sēja jāatliek līdz brīdim, kad parādās mitrums un zaļmēslojuma sēkla spētu normāli sadīgt.
• Konteineru kultūrās substrātam pievienot mitrumu akumulējošas granulas.
• Mulču izmantot arī siltumnīcās.
• Maksimāli izmantot iespējas lietus ūdeņu savākšanai, palielināt šīs iespējas, iekārtojot baseinu, uzstādot lietus teknes.

Kā un kad labāk laistīt

• Laistīšanas pamatlikums  – uzsākt pirms vēl augi izrāda vīšanas, dzeltēšanas vai jau augļaizmetņu nobiršanas pazīmes.
• Ievērot kopējās laistīšanas devas vienā reizē  – minimāli 10 mm vai 10 tonnas ūdens uz 1000 m². Tas vidēji samitrinās 4 cm augsnes slāni. Mazākas devas izraisīs vien seklas sakņu sistēmas veidošanos.
• Laistīšanas kopējā deva atkarīga no augsnes tipa, bet tai stundā nevajadzētu pārsniegt vidēji 2,5 mm smilts augsnēs, 2 mm smilšmāla augsnēs un 1,25 mm māla augsnēs. Smilts augsnes laista biežāk, straujāk, bet ar mazākām devām, māla augsnes retāk, lēnāk, bet ar lielākām devām.
• Izvēlēties dažādas laistīšanas sistēmas, atbilstoši optimālām lietošanas vajadzībām.
• Ja dārza augu rindstarpu attālums ir lielāks par 25 cm, vidējā ūdens vajadzība karstā laikā nedēļā būs 10 mm.
• Izvērtēt prioritāri laistāmās kultūras – visa veida kāpostaugi, gurķi, salāti, zaļumi, redīsi, pavasarī no jauna iestādītie augi – krūmi, augļu koki, dekoratīvie augi. Pārējos laistīt tikai pietiekamu ūdens resursu gadījumā.
• Bezvēja apstākļos dārzeņiem un citiem augiem ar lielu lapu virsmu izmantot apsmidzināšanu ar ūdeni (var pievienot klāt jūras zāļu ekstraktu preparātus karstuma stresa mazināšanai).
• Laistīt tikai vēlu vakaros vai agri no rīta. Saulainā un vējainā laikā laistot, ūdens zudumi var sastādīt 80–90%.
• Lai mazinātu temperatūras radīto stresu, nelaistīt augus ar aukstu ūdeni.
• Laistīt dārza augus atbilstoši attīstības fāzēm. Ūdens patēriņa prasības nav vienādas visu laiku. Lielākas tās ir veģetatīvās lapu masas un dzinumu veidošanās laikā. Ievērojamas atšķirības ir starp kultūrām. Zaļumiem, redīsiem, salātiem mitrums nedrīkst trūkt nevienu brīdi. Kukurūza un ķirbji pēc lapu masas izveidošanās spēs paciest salīdzinoši ilgu bezlietus periodu.
• Laistot pievienot humīnskābju preparātus, tie palīdzēs augsnes daļiņām salipt, tā mazāk atdodot mitrumu.
• Iespēju robežās pāriet no virszemes laistīšanas uz augsnes virskārtas vai zem augsnes pilienveida laistīšanas sistēmām. Tas var dot līdz pieckārtīgu ūdens ietaupījumu minimālās iztvaikošanas dēļ.
• Ja mazgāšanā lietojat tikai videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus, kas vidē sadalās nekaitīgos savienojumos, “pelēkos” ūdeņus var izmantot dekoratīvo kultūru laistīšanai. Šādu sistēmu jau gadiem praktizēju lauku saimniecībā, visas dekoratīvās puķes ir bijušas pateicīgas, bet ūdens – ietaupīts.

Ko darīt ar jaunu sējumu un stādījumu ierīkošanu

• Sēt un stādīt ir jēga tikai tad, ja var nodrošināt mitru sēklas gultni (laistīšana).
• Stādāmām kultūrām samitrināšana ir vajadzīga stāda sakņu dziļumā.
• Konteinera stādu izmērcēt, stādīšanas vietā izveidot atbilstoša dziļuma bedrīti, un to saliet.
• Ap konteinera stāda kamolu aprušina mitro augsni un tikai pa virsu liek sauso, nedrīkst tās sajaukt. Augsne viegli jāpieblīvē un uzreiz jānomulčē ar kādu no organiskiem mulčas materiāliem.
• Stādīšanas un sējas darbus vislabāk veikt vēlu vakaros vai agri no rīta.

Plašāka informācija: Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists, 29609943.

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja