Augkopības konsultanti Somijā mācās par ilgtspējīgu saimniekošanu

Augkopības konsultantiem kopā ar AREI pētniecēm bija iespēja jūnijā pabūt Somijā, kur apguvām jaunas zināšanas un praktisko pieredzi lauksaimniecības konsultāciju un ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas jomā. Iepazināmies ar Somijas lauksaimniecības nozares aktualitātēm, augsnes apsaimniekošanas metodēm un lauku konsultāciju dienesta ProAgria darbību.

Konsultāciju dienests ProAgria aptver Somiju no dienvidiem līdz tās vidienei ar 11 birojiem un vienu centrālo biroju. Kopā strādā 650 darbinieki, un no tiem 125 ir augkopības konsultanti. Apgrozījums 50 miljoni gadā. ProAgria ir jau 200 gadu vēsture, daudzas lauksaimnieku paaudzes ir sadarbojušās ar to, kā rezultātā sadarbība ir kļuvusi par normu.

Mācību laikā tikām iepazīstināti ar Somijā pielietotajām ilgtspējīgajām augsnes apsaimniekošanas metodēm (augsnes auglības saglabāšana, augsnes struktūras uzlabošana ar organisko vielu, augu maiņa, kaļķošanas materiāli, augsnes apstrādes veidi, ģipšošana). Viens no galvenajiem akcentiem Somijā tiek likts uz augu sekas dažādošanu  – iekļaujot krustziežus un tauriņziežus, pākšaugus, citas jauktās kultūras, tai skaitā ķimenes (nodrošina 25 % no visa pasaules tirgus), kaņepes; zaļmēslojumi, starpkultūras  un to ekonomiskās efektivitātes novērtēšana. Somi pēdējos gados augšņu analizēšanai izmanto – Eirofin NIR augsnes analīzes, tās tiek veiktas,  izmantojot skābes. NIR analīzes ataino daudz labāk kopējās, augam daļēji pieejamās un pieejamās barības vielas.

Strauji attīstās ilgtspējīgā (climate smart farming) lauksaimniecība, uzsvaru liekot uz oglekļa piesaisti un saglabāšanu augsnē. Tā kalkulācijai par pamatu tiek izmantota pašu lauksaimniecības datu sistēma My Farm Wisu, veidojot papildu moduli. Tai skaitā, balstoties uz reģeneratīvās lauksaimniecības principiem: celt augsnes produktivitāti un organiskās vielas daudzumu augsnē, dažādot augu maiņu, nodrošināt maksimālu augsnes nosegumu visa gada griezumā, samazināt augsnes apstrādi (minimālā apstrāde vai bezaršana), precīzā minerālmēslu, AAL lietošana, metodes, kas veicina un atbalsta apputeksnētājus un citas dabiskās sugas.

Ikdienas darbā ProAgria veic jauno konsultantu apmācību 1,5 gada garumā – ir izstrādāta speciāla programma, kas ir atbalstoša jaunajiem darbiniekiem. Izveidota konsultantu klasifikācija atbilstoši viņu zināšanām un prasmēm. Ik nedēļu tiek organizētas sanāksmes attālināti, kurās konsultanti tiek iepazīstināti ar jaunumiem vai lekcijām par kādu no aktuālajām tēmām, piesaistot zinātniekus. Konsultantiem darba procesā ir pieejami rīki – augsnes sablīvējuma noteikšanai, mazināšanai, zaļmēslojuma, pasējas un uztvērējaugu izvēlei u. c.

Apmeklējām divas  saimniecības – Kouvola, Elimäki Raussilantie 496, Raussila, kur saimnieko Elina Valkeinena ar ģimeni, arī ProAgria konsultante, un Mustilan kartano, Taimitarhantie 33, īpašnieks Jospers Tigerstedts. Abās saimniecībs nodarbojas ar konvencionālo  graudkopību, pievēršot uzmanību augsnes ilgstpējīgām apsaimniekošanas metodēm. Maksimāli izmanto minimālo augsnes apstrādi, zem graudaugiem pasējas augus (tauriņzieži, viengadīgā, daudzgadīgā airene, timotiņš u. c.). regulāri veic dziļirdināšanu. Kaut arī saimniecībās nav lauksaimniecības dzīvnieku, mērķtiecīgi augu sekā tiek iekļauti sētie zālāji, lai uzlabotu augsnes auglību un ierobežotu nezāles un izmantojot gan kā zaļmēslojumu, gan sēklas ieguvei.

Būtiskākie ieguvumi un atziņas:

• Somijas lauksaimnieki saimnieko skarbākos klimatiskajos apstākļos (piem., veģetācijas ilgums par mēnesi īsāks), viņu pieredzi varētu pārņemt Vidzemes un Latgales zemnieki (ziemcietīgu sugu, šķirņu izvēle, vasarāju sēja u. c.).
• Lai arī subsīdijas Somijas zemniekiem ir 3x lielākas, daudzi tik un tā ir finansiālās grūtībās, pietrūkst naudas investīcijām, nevar attīstīties, daudziem ir jābūt blakus ieņēmumiem, lai izdzīvotu.
• Vērtīga ir pieeja, ka izvērtē saimniecības laukus, sadala tos pēc vērtējuma, tālāk plānojot augu maiņu, lai sētu to, kas katrā no laukiem arī izaugtu. Ar ierobežotiem resursiem, ļoti iespējams, izdevīgāk ir sliktos laukus nemaz neapsaimniekot.
• Guvām apstiprinājumu tam, ka savas augsnes iepazīšanai ļoti ērts un lēts rīks ir “lāpstas tests”.  Tas ir ļoti vienkāršs, kuru var veikt ikviens, tikai jāattīsta novērtēšanas spējas. Nepieciešams to popularizēt gan konsultantu, gan lauksaimnieku vidū.
• Ļoti veiksmīgs instruments dažādu situāciju modelēšanai un analīzei ir sekmīga  no klientiem iegūto datu savākšana. Somu gadījumā My Farm Wisu sistēma (sākta veidot jau 1980. gados), kas ļoti palīdz  analizēt (bruto segumu u. c.) un modelēt dažādas situācijas (ekonomisko izdevīgumu), ne tikai izmantojot zaļmēslojuma kultūras, bet noteiktas augmaiņas sistēmas. Tā pierāda ilgtermiņa augsnes auglības celšanas pasākumu efektivitāti skaitļu izteiksmē.
• Nepieciešams uzsākt diskusijas ar lauksaimnieku organizācijām un ZM par iespēju izmantot zaļmēslojuma papuvēs daudzgadīgos augus, kas sēti iepriekšējā gada pasējā un par to saņemt nākamajā gadā pēc pasējas atbalstu KLP Ekoshēmu ietvaros. Kā rāda somu pētījumi un ne tikai, ilggadīgie zālāji būtiski samazina vajadzību pēc herbicīdu lietojumu, un augsnes segums veicina augsnes struktūras saglabāšanos un uzlabošanas.
• NIR analīžu veikšanas iespējas nodrošināšana ir prioritāte Nr. 1 valstiskā līmenī, jo spēj nodrošināt daudz plašāku skatu (ķīmiskie, fiziskie un bioloģiskie rādītāji, kopumā ap 70, tai skaitā katjonu apmaiņas kapacitāte un oglekļa attiecības un izmaiņas), dziļāku izpratni par augsnē noritošajiem procesiem. Tas radītu iespējas gan izsekot C uzkrāšanās iespējām, gan klimata gudrai saimniekošanai.
• Lai veicinātu augu sekas dažādošanas iespējas, nepieciešams veikt matemātiskos aprēķinus – veidot modeļus, cik kopumā saimniecībā ir ienākumu  no 1 ha dažādu augu maiņu gadījumā. Šobrīd tas mums ir apgrūtinoši, jo nav kopējas datu bāzes, kas nodrošinātu nepieciešamo datu ieguvi (somiem to nodrošina My Farm Wisu sistēma). Ekonomiskie aprēķini uzskatāmi palīdz veidot lauksaimnieku izpratni par iespējamajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, līdz ar to veicinot videi draudzīgāku saimniekošanu.
• Nepieciešams sakārtot terminoloģiju un jānosaka piemērotākie augi pēc funkcionalitātes grupām: zaļmasas augi, sedzējaugi, uztvērējaugi, augsnes rekonstruktori. Lauksaimniekiem  tādējādi būtu vieglāk izvēlēties, kādam nolūkam kādu maisījumu viņš vēlas sēt. Somijā ir izstrādāta šāda veida klasifikācija, sagatavoti  informatīvie materiāli un interneta rīki, kas palīdz izvēlēties piemērotākos augus.

Mācībām noslēdzoties, mēs bijām vienisprātis, ka brauciens ir bijis ļoti vērtīgs, esam  ieguvuši jaunu pieredzi, zināšanas, kuras ir iespējams veiksmīgi adaptēt mūsu apstākļiem. Kā arī ieguvām jaunus domubiedrus gan Somijā, gan šeit pat Latvijā.

Ilze Andersone,
augkopības konsultante LLKC Vides nodaļā

Raksta sagatavošanā izmantota Daces Zariņas, Brigitas Skujiņas, Jāņa Treija, Māra Narvila un Arvja Spuriņa informācija.

Konsultantu apmācība tika nodrošināta Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi" apakšpasākuma “Atbalsts konsultantu apmācībai” ietvaros, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16.