Aktivitātes projektā par progresīvu zemkopības sistēmu

Ņemot vērā projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” galveno mērķi – attīstīt efektīvākas un ilgtspējīgākas zemkopības sistēmas augkopības produkcijas ražošanai –, projekta 1.1. aktivitātes "Zemkopības sistēmu un to salīdzinošo pētījumi” uzdevums ir noskaidrot eksperimentālā pieredzē balstītu risinājumu efektivitāti  augsnes īpašību uzlabošanā.

Prezentāciju skatīt ŠEIT

Salīdzinot trīs zemkopības sistēmas, 2021. gadā tika turpināti iepriekšējā gadā uzsāktie pētījumi astoņās partneru saimniecībās, veicot augsnes mitruma, penetrometriskās pretestības un tilpummasas mērījumus, kā arī nosakot slāpekļa saturu augsnē trijos dziļumos – <15 cm, 15–30 cm, >30 cm.

Ja pētījumu pirmajā gadā mērījumu dati sniedza vispārēju informāciju par pētījumā iekļauto indikatoru lielumiem, tad pētījumu otrajā gadā jau ir iespējams saskatīt arī dažas tendences. Pirmkārt, dati liecina, ka variantos bez augsnes apvēršanas augsnē ir augstāks mitruma saturs, rādītājiem, atkarībā no saimniecības (un līdz ar to konkrētiem agroekoloģiskajiem faktoriem) svārstoties no 18,3–31,6% variantā ar augsnes apvēršanu, no 22,5–37,6 % variantā ar minimālu apstrādi un 25,3–40,8% variantā ar tiešo sēju.

Vidējie dati par augsnes penetrometrisko pretestību arī šogad pretrunīgi, jo netika fiksēts kādas no salīdzināto tehnoloģiju pārākums. Savukārt dati par augsnes tilpummasu atkarībā no augsnes apstrādes sistēmas vidēji visās saimniecībās praktiski neatšķiras, rādītājiem variējot no 1,25–1,31 g/cm³, kas kopumā Latvijas augsnēm ir tuvu optimālajam.

Izvērtējot ražas “attieksmi” pret augsnes bezapvēršanu, dati pa saimniecībām atšķiras – dažās saimniecībās ražas līmenis artajā variantā ir augstāks nekā neartajos, taču dažās saimniecībās bezaršanas variantos raža ir līdzvērtīga vai pat nedaudz augstāka nekā artajos variantos. Tā kā saimniecībās ir atšķirīgs audzēto kultūraugu klāsts, dati vēl jākrāj.

Datu apstrāde par N saturu dažādos augsnes slāņos atkarībā no augsnes apstrādes sistēmas turpinās.

Līvija Zariņa,
Dr. Agr., AREI vadošā pētniece

Ar projekta 1.2. aktivitātes "Pētījums par uztvērējaugu audzēšanas iespējām" rezultātiem variet iepazīties Solveigas Maļeckas, Mg. lauks., AREI pētnieces prezentācijā.

Prezentācijau skatīt ŠEIT 

Projekta 1.3. aktivitātes "Zemkopības sistēmu novērtēšana Latvijā" īstenošanas gaitā jāatzīmē, ka kopā ar projekta partneriem LKPS “Latraps” un VAKS tiek īstenota zemkopības darbību raksturojošo datu reģistrēšana (monitorings) aptuveni 200 laukos. Līdz šim izstrādāta un ekspertu sanāksmē aprobēta zemkopības darbību reģistrēšanas veidlapa un iegūti pilotkopas dati, aptverot 2018., 2019. un 2020. gadus. Tos analizējot, atklātas datu nepilnības, kas patlaban tiek novērstas, kā arī datu kopa tiek papildināta ar 2020./2021.gada sezonas datiem.

Pilotkopas datu analīze atklāj, ka monitoringā apkopotā informācija ļaus īstenot zemkopības sistēmu saimnieciskā izdevīguma aprēķinus un dažādu zemkopības sistēmu (pēc izvēlētās augu maiņas un augsnes apstrādes veida) savstarpējos salīdzinājumus, iekļaujot gan ekonomiskos, gan vides rādītājus un aptverot augu maiņas ciklu (4–5 saimniekošanas gadi). Kā arī tos, iespējams, varēs izmantot zemkopības sistēmas elementu (augsnes apstrāde un augu maiņa) ietekmes koeficientu pārbaudei, zemkopības sistēmas izvēles lēmumu pieņemšanas rīka izstrādes vajadzībām. Atbilstīgu un vispārināšanai pieņemamu secinājumu izdarīšanai ļoti būtiska ir savākto datu precizitāte. Datu pārbaudei patlaban tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Prezentāciju skatīt ŠEIT 

Ieva Leimane,
Mg. Soc. Sci.,
AREI, ekonomiste, pētniece

Prezentāciju Zoom ieraksts ŠEIT

Projekts “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” (Nr.19-00-A01612-000011).