Lauksaimniecības zemju nosusināšanas aktuālie jautājumi

Ir noteiktas izmaiņas meliorācijas sistēmu projektēšanā un izbūvē. Tāpēc vēlamies zemniekiem atgādināt to, ka zemes platībās, kurās ir ierīkotas nosusināšanas sistēmas, tās lielākoties būvētas pagājušā gadsimta 70. un vēlākajos gados, un neatbilst mūsdienu prasībām.

Toreiz nosusināšanas sistēmu galvenais uzdevums bija garantēt ātrāku ūdens aizvadīšanu pavasaros, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt lauku darbus, izmantojot smago tehniku. Šķiet, ka šāds pamatprincips būtu vēlams arī pašreizējos apstākļos.

Pamatā bija jānodrošina promteku – strautu un upju – pietiekošs caurplūdums pavasaru palu laikā. Bieži tika pielietota promteku taisnošana (skat. 1. att.). Projektējot meliorācijas sistēmas, t. i., sistēmas zemju nosusināšanai un zemju apūdeņošanai, minētajos gados par pamatu tika ņemti zinātnieku tajos apstākļos noteiktie virszemes un drenu noteces moduļi.

Taču tādai zemju nosusināšanas sistēmai bija arī diezgan būtiski trūkumi. Tos visvairāk radīja ūdens promteku taisnošana. Līdz ar straujo ūdens novadīšanu uz ūdens baseiniem un arī Baltijas jūru tika aiznestas N un P saturošas minerālvielas, kas radīja nelabvēlīgu ūdens piesārņojumu, kā rezultātā arī samazinājās zivju resursi šajās upēs. Pasaulē notiek klimata pārmaiņas, kas raksturojas ar izteiktākiem intensīviem lietus vai sausuma periodiem, radot ekstremālus apstākļus lauksaimniecībā. Nav garantijas, ka 2017. gada intensīvie nokrišņi neatkārtosies tuvākajos gados, vai arī iestāsies sausuma periodi.

Kā pareizāk rīkoties, veicot meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un atjaunošanu? Kā nodrošināt ūdens noteces pietiekošu aizvadīšanu un aizplūstošā ūdens piesārņojuma samazināšanu?

Jāatzīmē, ka Latvijas laukos ļoti aktīvi savu darbību izvērš vides aizsardzības organizācijas un to speciālisti, kas cenšas aktīvi laukos piemērot ES prasības vides aizsardzībā. Ir izveidoti daudzi vides aizsardzības objekti.  Mums jau ir četri nacionālie dabas parki ar kopējo platību apmēram 200 000 ha un vēl 42 citi plaši dabas parki, kuros ierobežota intensīva lauksaimniecība un mežsaimniecība. Tas nozīmē, ka samazinātas arī ūdens piesārņojuma iespējas no šīm platībām. Šķiet, ka Latvijas mērogam ir jau daudz izdarīts, kas prasījis intensīvu izmantojamo zemju platību samazinājumu.

Latvijā atbildīgie attiecīgās nozares speciālisti 2016. gadā, veidojot Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” (LAD līguma Nr. LAD030816/V35) projektu, vadoties pēc ārzemju, kā arī nelielās mūsu valsts pieredzes, atzina par lietderīgu rekonstruējamos meliorācijas objektos, kuros tiek piesaistīti ES finansiālie līdzekļi, prasīt vides elementu izbūvi. Tas garantēs aizplūstošā ūdens piesārņojuma samazināšanu.

Ūdens baseinu piesārņojuma samazināšana

Viens no galvenajiem uzdevumiem vides elementu izbūvei meliorācijas sistēmās ir Baltijas jūras un citu ūdens avotu piesārņojuma samazināšana. Latvijai tas ir valstiski nozīmīgs pasākums. Bet vēl nepietiekoši ir izvērtēta iecerēto pasākumu efektivitāte, to ietekme uz meliorācijas sistēmu darbību ekstremālos apstākļos un to ilgmūžības nodrošināšana ar saimniecību finansiālajiem līdzekļiem. LR normatīvie akti piedāvā sekojošus vides elementus rekonstruējamos meliorācijas objektos:

• Sedimentācijas baseini,
• Divpakāpju meliorācijas grāvji,
• Akmeņu krāvumi,
• Meandrēšana,
• Kontrolētā drenāža,
• Mākslīgie mitrāji.

Katram objektam ir savas īpatnības, kas jāņem vērā, izvēloties izbūvējamos vides elementus atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām. Piemēram, meandrēšana (ūdens notekas gultnes sīklīkumainības veidošana, atjaunojot vecās gultnes posmus vai veidojot jaunus līkumus) retos gadījumos nodrošinās meliorācijas sistēmu pilnvērtīgu darbību (skat. 2. att.). Ja šāds notekas posms tiks veidots tuvu iztekai, tad, saprotams, ka augšpus šī posma notekā radīsies drenāžu sistēmām bīstams ūdens līmeņu paaugstinājums spēcīgu nokrišņu periodos.  Zemniekiem nav ekonomiski izdevīga sedimentācijas baseinu ierīkošana un ekspluatācija, ja objektā nav dabiskas ieplakas. Tie prasa lielus zemes darbu apjomus, ir sarežģīta ekspluatācija, un rodas izraktās grunts likvidācijas problēmas.

Prasības par izbūvējamajiem vides elementiem nav saistītas ar rekonstruējamo objektu lielumu un zemes reljefa īpatnībām, kas dažiem zemniekiem var radīt problēmas. Visi minētie vides elementi apgrūtina un sadārdzina meliorācijas sistēmu izbūvi un ekspluatāciju, tāpēc pirms to ierīkošanas jāveic noteikts izpētes darbs par to iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības ražošanas nodrošināšanu arī ekstremālos dabas apstākļos. Problēmu risināšanai jāizvēlas labs, sertificēts meliorācijas sistēmu izbūves un ekspluatācijas speciālists.

Tomēr meliorācijas sistēmu projektēšanā un realizācijā lielāku finansiālu atbalstu saņem objekti, kuros plānots izbūvēt Latvijā normatīvajos aktos norādītos vides elementus.

Jāpiekrīt, ka kopīgi jādara viss iespējamais Baltijas jūras un citu lielu ūdens avotu aizsardzībai no piesārņojuma. Galvenais – zemes īpašniekam jāizvēlas meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas variants, kurā ekspluatācijas pasākumu veikšana turpmākajos gados neradītu lielas problēmas un būtu samazināts no objekta noplūstošā ūdens piesārņojums. No iepriekš minētā jebkuru meliorētu zemju īpašnieku varam informēt, ka darbi meliorācijas sistēmu sakārtošanā un pārveidē tiek skatīti aktīvi arī valsts mērogā. Tiek veikts darbs valstiskas nozīmes ūdens avotu sakārtošanai. Zemnieks Aivars Trons intervijā Latvijas Radio paudis savu pārliecību, – lai zemes īpašnieki ieguldītu savus un piesaistītu Eiropas Savienības līdzekļus meliorācijas sistēmas uzturēšanā un atjaunošanā, ir jābūt pārliecībai, ka meliorācijas sistēma darbosies. Un to var nodrošināt tieši meliorācijas sistēmas valsts daļas sakārtošana.  

Lielu darbu iespējamo ūdens piesārņojuma samazinājuma paņēmienu izstrādē iegulda Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes pasniedzēji. Tuvākajā laikā nepieciešams pārskatīt arī agrākajos gados pieņemto meliorācijas sistēmu dimensionēšanas metodiku, ievērojot klimata izmaiņas. Klimata izmaiņas un ekstremālie dabas apstākļi – lietus un sausuma periodi – prasa arī domāt par laistīšanas iespējām dārzeņkopības un lopkopības saimniecībās. Tas atrisinātu divus jautājumus: pirmkārt, saimniekošanas iespējas sausuma periodos un, otrkārt, ūdens otrreizēja izmatošana samazina ūdens piesārņojumu.

Ko darīt zemniekiem pašreizējā situācijā

ES finanšu piesaiste meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai deva galveno labumu: zemju īpašnieki sāka domāt un izvērtēt savos objektos esošo meliorācijas sistēmu darbību.

Jāņem vērā ES līdzfinansējuma samazinājums meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai līdz maksimums 60%. Lielāka apjoma meliorācijas darbi izmaksās dārgi, un arī 40% pašu kapitāls var būt salīdzinoši liels. Pirmie darbi kas būtu veicami:

1. Jāatrod savs objekts un jāapskata iebūvētās meliorācijas drenu sistēmas, izmantojot mājaslapas: www.lad.lv (pēc kadastra Nr.) atrodam novietojumu un www.meliorācija.lv atrodam iebūvētās meliorācijas sistēmas. Informācijas precizēšanai nepieciešams vērsties pie “ZMNI nekustamie īpašumi” reģionālās pārvaldes un pieprasīt jūsu objekta meliorācijas sistēmu nosprauduma plānu, kas var būt precīzāks un dotu lielāku garantiju atrast iebūvētās drenu sistēmas.

2. Ļoti vēlams veikt objekta tehnisko ekspertīzi, pieaicinot sertificētu meliorācijas speciālistu. Tehniskās ekspertīzes laikā tiks konstatēti iespējamie bojājumi un to apjoms, kā arī kopīgi jārisina jautājums par promtekas (bieži valsts nozīmes) ūdens līmeņiem pavasaros un lielos lietus periodos. Jāizvērtē promtekas ūdens līmeņa iespējamā ietekme uz jūsu objektu.

3. Pēc iespējamo darbu apjoma noteikšanas un aptuvenas to izmaksu noskaidrošanas jāpieņem lēmums par sistēmu rekonstrukciju vai labošanu ar ES finansējuma piesaisti vai pašu spēkiem pa posmiem.

4. Ja ir doma piesaistīt ES finansējumu, ļoti uzmanīgi jāizlasa MK noteikumi Nr. 600 no 2014. gada 30. septembra, kas nosaka kritērijus, pēc kādiem izvērtē objektus. Jārēķinās ar to, ka naudu piešķir tikai 30–40% no iesniegtajiem projektiem.

5. Ja pieņemts lēmums sistēmu labošanas darbus veikt ar paša finansējumu, tad:

• jāatrod firma, kurai jau ir uzkrāta pieredze un ir atsauksmes par līdzīgu darbu veikšanu;
• jānosaka pirmajā posmā nepieciešamie darbi. Visbiežāk tie būs: novadgrāvju tīrīšana, drenu sistēmu izteku tīrīšana un atjaunošana, drenu aku tīrīšana un tai pievienoto sistēmu pievadu pārbaude. Var būt nepieciešama kādas drenu sistēmas elementu bojājumu likvidēšana, lai novērstu pārmitru vietu veidošanos. Šinī gadījumā, ja tiek iebūvēts kāds jauns drenu zars, jāseko līdzi, vai tas tiek savienots ar veco drenāžas sistēmu.

6. Kopīgi ar sertificēto meliorācijas speciālistu jādomā par vides elementu izbūvi objektā aizplūstošo ūdeņu piesārņojuma samazināšanai. Veicot rekonstrukcijas darbus ar ES finansējuma piesaisti, to izbūve būs piespiedu, obligāti, lai konkurētu un saņemtu finansējumu. Realizējot par saviem finanšu līdzekļiem, arī būtu vēlams izbūvēt vides elementus, kas samazinātu upju, ezeru un jūras piesārņojumu. Būtu jāizrāda patriotisms un situācijas izpratne. Daži no normatīvajos dokumentos piedāvātajiem vides elementiem var sekmēt ražu palielinājumu:

• virszemes mitrzemes (ja ir tāda iespēja izbūvēt) garantēs ūdens attīrīšanos un iespējamajos nākotnes sausuma periodos būs noderīgs ūdens avots kultūru apgādei ar mitrumu;
• kontrolētā drenāža (pie nelieliem reljefa slīpumiem). Šo sistēmu pareizi (būtu labi automātiski) darbinot, var nodrošināt kultūras ar nepieciešamo mitruma režīmu.

Objekta tehniskās ekspertīzes laikā pieaicinātais sertificētais inženieris–hidrotehniķis pateiks un piedāvās variantus virszemes noteces sakārtošanai, lai aizsargātu un nepiesārņotu novadgrāvjus, kā arī ieteiks piemērotākos vides elementus konkrētajam objektam, kuru izbūve un ekspluatācija neprasa lielus finansiālus ieguldījumus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” projekta ietvaros organizēs trīs dienu kursus martā (plānots 14., 15. un 16. marts) par tēmu ”Meliorācijas sistēmas, to kopšana un uzturēšana”. Kursos gan teorētiski, gan praktiski tiks skatīti arī visi rakstā minētie jautājumi, t. i., izmaiņas meliorācijas sistēmu plānošanā, drenāžas sistēmu iespējamie labošanas paņēmieni ar praktisku demonstrāciju, vides elementu izbūve ūdens piesārņojuma samazināšanai un praktisks darbs ar projektu plānu dokumentiem u. c. Informāciju par kursiem skatīt LLKC mājaslapā www.llkc.lv vai arī interesēties pa tālr. 29175921 vai 63050235.

Iveta Čigāne, Latvijas Radio: “Kad ūdens sāk smelties mutē, atceras par meliorācijas sistēmu”. 2017. gada 26.  septembrī

Ivars Kalnītis,

Tālākizglītības nodaļas vadītāja vietnieks

Foto: Viktors Girdo