Koksnes aizsardzība, lai paildzinātu ekspluatāciju

Viens no senāk zināmajiem un vēl joprojām izmantotākajiem būvmateriāliem ir koks. Neskatoties uz tā pielietojumu un nozīmi būvniecībā, svarīgākais uzdevums ir koksnes aizsardzība, lai panāktu pēc iespējas ilgāku tā ekspluatācijas laiku.

Pirms izvēlēties koksnes aizsardzības līdzekli, skaidri jāzina tā lietošanas mērķis. Jebkurš aizsardzības līdzeklis paredzēts noteiktām situācijām, piemēram, viens der koksnei, kas atrodas slēgtā vidē un nav pakļauta ārējās vides agresīvajai iedarbībai. Cits aizsardzības līdzeklis paredzēts koksnei, kas atradīsies paaugstinātos mitruma apstākļos. Kāds savukārt tikai aizsargās un izcels koksnes estētiskās īpašības.  Svaigi zāģētiem kokmateriāliem izmantojamie līdzekļi aizsargā no zilējuma, pelējuma rašanās iespējamības vai arī iznīcina kaitēkļus, kas var bojāt kokmateriālus. Protams, ir arī aizsardzības līdzekļi, kuriem piemīt kombinētas aizsardzības īpašības.

Galvenokārt izšķir ūdens bāzes un eļļas bāzes koksnes aizsardzības līdzekļus, kas pieder pie ķīmiskās koksnes aizsardzības tipa. Koksnes aizsardzības līdzekļu sastāvā vienmēr ietilpst bāzes savienojums, kas nodrošina nepieciešamās aizsardzības īpašības, un bāze, kas palīdz šīs vielas ievadīt koksnes slāņos. Protams, ir arī koksnes aizsardzības līdzekļi uz šķīdinātāju bāzes, bet to pielietošana aizvien vairāk tiek ierobežota to ķīmiskās agresivitātes, toksiskās ietekmes uz vidi un kaitīguma cilvēkiem un dzīvniekiem dēļ.

Biežāk sastopamajos koksnes aizsardzības līdzekļu sastāvā ietilps sekojošas koksnes aizsargvielas:

* Vara hroma arsēnāts ir ūdens bāzes koksnes aizsardzības līdzeklis, kuru izmanto skujkoku apstrādei. Pirms apstrādes ar šo līdzekli koksnei jābūt žāvētai. Apstrādātie kokmateriāli ir bez smakas, un virsmu iespējams krāsot ar dažāda veida krāsām, lai panāktu virsmas estētisko īpašību nodrošināšanu. Tomēr Eiropas Savienībā šī viela ir klasificēta kā cilvēkiem un dzīvniekiem kaitīga. Šī tipa aizsarglīdzekli atļauts pielietot konstrukcijām, kurām saskarsme ar cilvēkiem un dzīvniekiem ir ļoti minimāli iespējama. Kokmateriālus, kas apstrādāti ar arsēnu saturošiem līdzekļiem, aizliegts dedzināt.

* Sārmu vara kvartārs ir ūdens bāzes koksnes konservants, kas izgudrots salīdzinoši nesen, kā alternatīva vara hroma arsēnātam. Aizsarglīdzeklis nodrošina pret sēnīšu un kaitēkļu iedarbību. Koksne pēc sārmu vara kvartāra apstrādes iegūst zaļgani brūnu vai gaiši brūnu nokrāsu. Aizsarglīdzeklis tiek uzskatīts par vispārējās lietošanas līdzekli, pamatojoties uz vara oksīda un amonija savienojumu sastāvdaļām, tādēļ to plaši izmanto koksnes aizsardzībai mājsaimniecībās un tirdzniecības nozarē. Pielietojams visa veida zāģmateriāliem, kuriem ir saskarsme ar mitrumu, grunti vai tiešu ūdens iedarbību.

* Amonija vara cinka hromāts ir ūdens bāzes koksnes aizsardzības līdzeklis. Apstrādātā koksne iegūst zaļganu nokrāsu un nelielu amonjaka aromātu, kas ar laiku izzūd. Pateicoties tā ķīmiskajam sastāvam un stabilitātei apstrādes laikā augstas temperatūras ietekmē, to izmanto, lai apstrādātu grūti impregnējamas koku sugas. Šo aizsardzības līdzekli lieto, lai panāktu koksnes aizsardzību pret trupi un kukaiņu ietekmi. Lielākoties šo līdzekli izmanto koksnes aizsardzībai pret patstāvīgu ārējās vides iedarbību.

* Dinātrija oktaborāta tetrahidrāts ietilpst ūdens bāzes koksnes aizsardzības līdzekļos. Tam piemīt koksni konservējošas īpašības. Tipiski pielieto mēbeļu un interjera konstrukciju, logu rāmju un palodžu aizsardzībai.

* Vara azols ir ūdens bāzes koksnes aizsardzības līdzeklis, kas novērš sēnīšu puvi un potenciālos kukaiņu radītos bojājumus. Šim līdzeklim piemīt kombinētas īpašības, tas ir fungicīds un insekticīds vienlaikus. Vara azols atstāj koka virsmu tīru un bezkrāsainu pēc apstrādes. Galvenie izmantošanas mērķi ir lubiņu, ārējā apšuvuma, saplākšņa, visa veida zāģmateriālu virszemes konstrukciju aizsardzība, ka arī materiāliem, kas ir saskarē ar grunti un saldūdeni.

* Vara naftenāts pirmo reizi tika atklāts 1951. gadā, un tiek iegūts, naftas izcelsmes naftenāta skābēm reaģējot ar vara sāļiem. Vielai piemīt zema toksicitāte pret cilvēkiem un dzīvniekiem. Pēc apstrādes koksne iegūst spilgti zaļu nokrāsu, kas ilgstošas ārējās vides ietekmē maina nokrāsu uz gaiši brūnu. Apstrādes procesā koksne iegūst nepatīkamu aromātu, kas laika gaitā izzūd. Šo vielu saturošie līdzekļi plaši pielietoti, jo pēc apstrādes koksnes virsma ir tīra un laika gaitā uz virsmas neveidojas izsvīdumi. Apstrādātās virsmas iespējams krāsot ar dekoratīvajām apdares krāsām. Dažāda veida literatūrā tiek minēts, ka apstrādātie zāģmateriāli iegūst labāku šķērsgriezuma izmēru stabilitāti. Izmantojams visa veida kokmateriālu apstrādei, kas pakļauta vides iedarbībai, saskarei ar grunti un ūdeni. Viela tiek uzskatīta par videi draudzīgu.

* Vara (II) dietilditiokarbamāts kā koksnes aizsardzības līdzeklis pirmo reizi reģistrēts 2005. gadā un tiek izmantots koksnes impregnēšanai zem spiediena. Impregnētos kokmateriālus izmanto žogu un dārza aprīkojuma izbūvē. Zāģmateriāliem, kuri apstrādāti ar šo vielu, ir ierobežotas izmantošanas iespējas ūdensobjektos, bišu stropu izbūvei, vai arī jebkuram citam lietojumam, kas saistīts ar pārtikas vai barības iepakojumu.

* Pentahlorfenols ir aizsardzības līdzeklis cietā veidā. Pirms tā iestrādes līdzeklim tiek pievienots šķīdinātājs, kas veic pārveidotāja funkciju. Plaši pielieto masīvkoksnes, līmētas koksnes aizsardzībai, ēkām un tiltiem. Aizsarglīdzekļus uz šīs bāzes nav ieteicams pielietot iekštelpās vai vietās, kur iespējama cilvēku un dzīvnieku saskarsme ar apstrādātajām virsmām. Apstrādātās virsmas nav paredzētas krāsošanai. Apstrādātās virsmas aizkavē mitruma iesūkšanos koksnē, kā arī mazina koksnes šķelšanos un vērpšanos. Eiropas Savienībā šī viela tiek definēta kā cilvēkiem un videi bīstama, tāpēc tā pieejama ierobežotai lietošanai. Pamatā šo aizsarglīdzekli lieto tikai rūpnieciskām konstrukcijām, kuras atrodas ārpus telpām un kuru iespējamā saskarsme ar cilvēkiem un dzīvniekiem ir ierobežota.

* Kreozots ir viena no vecākajām un plašāk izmantotajām uz eļļas bāzes izveidotām koksnes aizsardzības vielām. Kreozotu iegūst akmeņogļu darvas destilācijas procesā, un tā ir melna vai tumši brūna eļļa. Kreozotam ir nepārspējamas īpašības koksnes bioloģiskajā aizsardzībā, tas nešķīst ūdenī un ir mazgaistošs savienojums, kuram piemīt vienkārša iestrādes tehnoloģija un ir zemas izmaksas. Apstrādātās konstrukcija nodrošina koksnes aizsardzību un lietojamības stāvokli pat pēc 90 gadu kalpošanas laika ārējās vides iedarbībā. Tomēr Eiropas Savienībā kreozots tiek klasificēts kā kancerogēna viela, kuras pielietojums tiek stingri ierobežots. Biežāk ar kreozotu apstrādā dzelzceļa sliežu gulšņus un tilta konstrukcijas. Vielai piemīt specifisks aromāts, kura dēļ to kategoriski aizliegts izmantot iekštelpās vai vietās, kur pastāv regulārs cilvēku vai dzīvnieku saskarsmes risks.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir pietiekoši liels koksnes resurss, uzdodot jautājumu, vai koksne ir jāaizsargā, ir skaidra atbilde –“jā”. Tomēr, izvēloties koksnes aizsardzības līdzekli, jārod kopsaucējs starp tā aizsardzības īpašībām, vides aizsardzības un vielas nekaitīguma aspekta. Dažkārt ieteicams apdomāt koksnes aizsardzību ar nosedzošu konstrukciju palīdzību, nevis uzreiz ķerties pie ķīmiskās aizsardzības paņēmieniem, tomēr, ja šāda iespēja nepastāv, tad darbā ar koksnes aizsardzības līdzekļiem vienmēr ievērojiet darba aizsardzības un drošības prasības!

Kristaps Stūriška,

LLKC Inženiertehniskās nodaļas būvinženieris