Mežsaimniecības konference 2024: izaicinājumi, risinājumi un nākotnes perspektīvas

Jau desmitā Mežsaimniecības konference meža īpašniekiem sniedza plašu ieskatu nozares aktualitātēs un nākotnes plānos, kā arī piedāvāja iespēju apspriest svarīgākos jautājumus, kas saistīti ar mežu apsaimniekošanu, likumdošanu un dabas aizsardzību. Konferencē piedalījās eksperti no dažādām nozares jomām, kas dalījās ar pētījumiem, atziņām un praktiskiem ieteikumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze, atklājot konferenci, uzsvēra trīs galvenās nozares problēmas, kas ir aktuālas gan 2024. gadā, gan tuvākajā nākotnē. Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir mizgraužu invāzija, kas jau sen ir radījusi postījumus Latvijas mežos, un līdz ar klimata pārmaiņām tās aktivitāte kļūst arvien lielāka. Tāpat arī vasaras vētras, kas 2024. gadā sagāza kokus, radīja nepieciešamību pēc steidzamās rīcības un ietekmēja mežsaimnieku darbu. Pozitīvi tika vērtēts Skandināvijas meža apsaimniekošanas modelis, kur nodrošināta lielāka rīcības brīvība meža īpašniekiem, samazinot valsts iejaukšanos.

Normunds Strūve un Iveta Hildebrante no Zemkopības ministrijas Meža departamenta apstiprināja, ka ir būtiski mazināt administratīvo slogu meža īpašniekiem. Viņi norādīja, ka plānotā meža inventarizācijas datu modernizācija ievērojami atvieglos datu iegūšanu un apstrādi. Tāpat tika apspriests koku ciršanas jautājums un rosinātie grozījumi, kas paredz palielināt pieļaujamo novirzi meža inventarizācijas datos, kas palīdzētu elastīgāk un efektīvāk pieņemt lēmumus. Viens no galvenajiem mērķiem ir samazināt birokrātiskos ierobežojumus, lai atvieglotu meža apsaimniekošanu un padarītu to pieejamāku īpašniekiem. Tuvākajā laikā sagaidāmi grozījumi nosacījumos par ES atbalstu meža apsaimniekošanai, kas paredz atbalsta likmju ievērojamu kāpumu, tādēļ 2025. gada sākumā plānots izsludināt pieteikšanās kārtu.

Vadošais LVMI Silava pētnieks Agnis Šmits stāstīja par egļu astoņzobu mizgraužu situāciju. Klimata pārmaiņas ir paildzinājušas šo kaitēkļu aktivitātes periodu, un, lai arī aktivitāte šogad bija mazāka nekā citos gados, pētnieks atzina, ka pastāv bažas par to, jo vēl rudenī vaboļu aktivitāte bija liela. Šmits uzsvēra, ka mizgrauzis visvairāk bojā vecākas egles, taču arī jaunākas koksnes ir apdraudētas. Paralēli tiek meklētas dažādas metodes, kā samazināt kaitēkļu izplatību, taču pieejamie instrumenti, piemēram, feromonu slazdi, pagaidām nav pietiekami efektīvi.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Purs un Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Jānis Pētersons informēja par strukturālajām izmaiņām Valsts meža dienestā, kas stājās spēkā no 1. aprīļa. Tāpat tiek strādāts pie e-platformas izveides, kas ļaus meža īpašniekiem vieglāk piekļūt Valsts meža dienesta pakalpojumiem. Šajā kontekstā tika izskatīti arī jautājumi par meža bojājumiem un nepieciešamību tos sistematizēt un atvieglot uzskaiti, izmantojot jaunas tehnoloģijas. Šī gada nogalē tiks lemts, vai arī nākamajā gadā VMD ieviest ar egļu audžu apsaimniekošanu saistītus ierobežojumus, lai mazinātu egļu mizgraužu izplatību.

SIA Baltic Satellite Service pārstāve Ilze Bargā iepazīstināja ar Eiropas Kosmosa aģentūras projektu par vienotas zemes novērošanas datu Baltijas platformas izstrādi. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Igauniju, un tā mērķis ir izveidot elastīgu platformu, kas sniedz automatizētu informāciju par meža stāvokli, izcirtumiem, vējgāzēm un citām būtiskām tēmām. Platforma būs pieejama mežstrādniekiem, ļaujot saņemt ikmēneša analīzi par meža stāvokli un izvērtēt riska faktorus, piemēram, ugunsgrēku vai kaitēkļu izplatību. Šī platforma ļaus novērtēt arī meža veselību un prognozēt potenciālos riskus, kas ir svarīgi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai.

Daiga Vilkaste, Dabas aizsardzības dienesta direktore, sniedza informāciju par dabas aizsardzības aktualitātēm saistībā ar Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti. Viņa izcēla Nacionālā attīstības plāna 2027. gada izstrādi, kā arī informēja par Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Tāpat tika izskatīta dabas atjaunošanas regula, kas jau stājusies spēkā, nosakot konkrētus mērķus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, un tika skaidroti jaunie kompensācijas modeļi, kas būs pieejami īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Nākamajā gadā gaidāmas izmaiņas meža apsaimniekošanas praksē Gaujas nacionālā parka teritorijā, kā arī kartēšanas procesā konstatēto aizsargājamo meža biotopu platībās.

LVMI Silava pētnieks Jānis Donis informēja par pētījumu, kas izskata privāto mežu apsaimniekošanas un īpašumu konsolidācijas procesus Latvijā. Pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji vienai privātajam meža īpašniekam kā fiziskai personai pieder 8,77 ha meža, savukārt vienai juridiskai personai kā privātajam meža īpašniekam pieder 92,19 ha. Mazie īpašnieki lielākā mērā meža apsaimniekošanā izmanto mežu dabisko atjaunošanos. Pētījums norāda, ka lielāks saimnieciskās darbības ierobežojumu skaits ir mazāku platību īpašniekiem. Novērojama arī pozitīva tendence – meža īpašnieku skaits paliek vairāk. To skaits ir palielinājies, galvenokārt īpašuma lieluma grupā līdz 5 ha. Taču īpašnieku skaits un īpatsvars samazinās 5-50 ha īpašumu lieluma grupā. 2018. gadā bija 113 561 (VMD dati).

 LLKA padomes un MPKS Mežsaimnieks valdes loceklis Andis Malējs iepazīstināja ar meža kooperācijas nākotni. Analizējot 100 lielākos meža īpašniekus, 18% no šiem uzņēmumiem pieder Latvijas pilsoņiem, savukārt atlikusī daļa pieder ārzemniekiem. Viņš skaidroja, kā meža kooperatīvi var palīdzēt mežu īpašniekiem gūt lielāku peļņu, piedāvājot dažādus risinājumus un ieteikumus. Tāpat Malējs uzsvēra nepieciešamību palielināt kooperācijas biedru skaitu, lai veicinātu meža kooperācijas attīstību. Kā vienu no faktoriem, kas mudina meža īpašniekus pievienoties kooperatīvam, A. Malējs norādīja to, ka kokmateriālu darījumos meža īpašnieki mēdz tikt apkrāpti.

Ernests Gabrāns, „Meža Birža” vadītājs, prezentēja meža tirgus attīstību un koksnes cenu tendences. Viņš uzsvēra, ka īpaši svarīga ir meža resursu pārdošanas stratēģija, kas jāveido, ņemot vērā sezonālo pieprasījumu un pircēju vajadzības. Tāpat viņš norādīja, ka meža īpašniekiem laicīgi jāplāno, kādas darbības tiks veiktas mežā, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku peļņu un savlaicīgi sagatavotu dokumentus.

LLKC Meža konsultāciju pakalpojuma centra direktors Raimonds Bērmanis dalījās ar informāciju par Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām mežu īpašniekiem. Programmas ietver apmācības, konsultācijas un atbalstu meža īpašniekiem, kas vēlas veikt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Zināšanu pārneses pasākumi meža īpašniekiem aktīvi tika īstenoti šajā gadā un tie turpināsies arī 2025. gadā, aicinot meža īpašniekus izmantot iespēju saņemt konsultācijas, apmācības vai piedalīties kādā no pieredzes apmaiņas braucieniem.

Jauns projekts, ko prezentēja Jēkabs Jaunslatvietis, piedāvā dronu izmantošanu meža apsaimniekošanā. Dronu izmantošana ļaus uzlabot jaunu mežu uzraudzību, ievērojami samazinot izmaksas un ļaujot veikt precīzāku koku stādīšanas un uzturēšanas uzraudzību.

Raimonds Bērmanis un LLKC vecākais programmētājs Salvis Daģis konferencē iepazīstināja ar Eiropas Inovāciju partnerības projektu, kas vērsts uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un oglekļa piesaistes palielināšanu meža apsaimniekošanā. Bērmanis uzsvēra, ka mežu īpašniekiem nākotnē būs arvien lielāka nozīme CO2 piesaistes procesos, jo meži var kalpot kā dabīgas oglekļa krātuves. Tā kā precīzi aprēķināt, cik daudz CO2 mežs piesaista, ir sarežģīti, tika izstrādāts oglekļa kalkulators, kas palīdz meža īpašniekiem prognozēt oglekļa bilanci atkarībā no meža apsaimniekošanas prakses.

LLKC mežsaimniecības projektu vadītāja Līga Solosteja prezentēja Eiropas Savienības iniciatīvu, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam sastādīt 3 miljardus koku, lai palielinātu koku daudzveidību un stiprinātu bioloģisko daudzveidību, kā arī samazinātu CO2 emisijas. Koki, kā bioloģiskās daudzveidības krātuves, ir mājvieta daudzām sugām, kā arī spēlē būtisku lomu gaisa un ūdens attīrīšanā, pilsētu atdzesēšanā un augsnes aizsardzībā.

Konference bija vērtīga ne tikai ar aktuālu informāciju par likumdošanas izmaiņām un dabas aizsardzības jautājumiem, bet arī ar praktiskiem padomiem meža īpašniekiem, kas vēlas uzlabot savu meža apsaimniekošanu un palielināt peļņu, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Sīkāku informāciju, atbildes uz konferencē neatbildētajiem jautājumiem un tiešraides ierakstu vari aplūkot LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra mājaslapā un Facebook lapā https://www.facebook.com/LLKCOzolnieki/videos/7901239359979200

“Mežsaimniecības konferences meža īpašniekiem 2023” prezentācijas:

1. “Zemkopības ministrijas Meža departamenta aktualitātes” – Normunds Strūve Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks 
2. "Aktuālais mežsaimniecības atbalstam KLP SP 2023 – 2027 ietvarā" - Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vecākā eksperte Iveta Hildebrante
3. “Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās” – Agnis Šmits, LVMI Silava vadošais pētnieks
4. “Valsts meža dienesta aktualitātes privāto mežu īpašniekiem” – VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Jānis Pētersons
5. “Eiropas Kosmosa aģentūras projekts Vienotas zemes novērošanas datu Baltijas platformas izstrāde valsts organizācijām (EO-BALP)” – SIA Baltic Satellite Service pārstāve Ilze Bargā
6. “Dabas aizsardzības aktualitātes meža īpašniekiem” – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste
7. “Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings, 2024. gada pētījums” – LVMI Silava pētnieks Jānis Donis
8. “ES atbalsts zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumiem meža īpašniekiem  2024. gadā un turpmāk 2025. gadā” – LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis
9. “Eiropas Inovāciju partnerības projekts “Jaunaudžu kopšanas darbu kontroles automatizēta bezpilota gaida kuģu sistēma”” – Rīgas Tehniskās Universitātes pētnieks Jēkabs Jaunslavietis
10. “Eiropas Inovācijas partnerības projekts “CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi meža apsaimniekošanā un ietekmes novērtēšanas sistēma”” – LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis un LLKC vecākais programmētājs Salvis Daģis.
11. “ES iniciatīva Par 3 miljardiem koku vairāk līdz 2030. gadam” – LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra mežsaimniecības projektu vadītāja Līga Solosteja.
12. “Meža kooperācijas nākotne: no ilgtspējīgas apsaimniekošanas līdz pievienotajai vērtībai” -  padomes loceklis LLKA un valdes loceklis MPKS Mežsaimnieks Andis Malējs
13. “Augošu koku cenu tendences 2024 Meža Biržā un ieteikumi sezonas izvēlei cirsmu pārdošanā” – Meža Birža vadītājs Ernests Gabrāns