Jūs atrodaties šeit
Tuvojas atskaišu iesniegšana ekoshēmu atbalsta saņemšanai
Aktīvajiem lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, atgādinām, ka tuvojas 5. novembris, kad ir jāiesniedz saimniecības dati LAD (Lauku atbalsta dienestā) vai VAAD (Valsts augu aizsardzības dienestā) par EKO2.1, EKO4, EKO5 pasākumiem.
Steidzīgajā ikdienā ir jāieskatās kalendārā un jāpievērš uzmanība arī atskaitēm par padarīto lauksaimniekam aktīvajā laikā. Tas ir, par augsnes pamatkaļķošanu un dati par augsnes analīzēm, par saudzējošo lauksaimniecības praksi – izmantotie augsnes pirmssējas apstrādes veidi un atbalsts par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojuma mazinošo lauksaimniecības praksi – mēslošanas plānu un augu aizsardzības līdzekļu izlietojumu.
Ekoshēmas atbalsts par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošana) – EKO2.1
Pēc pamatkaļķošanas (jeb augsnes optimizācijas materiālu izmantošanas) lauksaimniekam līdz 2024. gada 5. novembrim par katru atbalstam pieteikto lauku elektroniski jāiesniedz informācija LAD, izmantojot veidlapu (skat. paraugu EPS) vai augšupielādējot VAAD uzturētajā informācijas sistēmā. Veidlapā norāda informāciju par konkrēto iegādāto materiālu (nosaukumu, daudzumu), iestrādes datumu un izmantotā materiāla devu fiziskajās vienībās, lauka numuru un platību (ha), kurā materiāls ir iestrādāts, pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numuru un nosaukumu, ja tiek izmantots pakalpojums darbības veikšanai, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēja datiem un augsnes paraugu analīžu rezultātiem, ja tie nav pieejami VAAD. Dati LAD vai VAAD iesniedzami vienu reizi augsnes analīžu datu derīguma termiņa laikā, aprēķinātā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha) saskaņā ar Tīrumu, pļavu un ganību augšņu kaļķošanas normatīviem aprēķināto daudzumu (Ministru kabineta noteikumi Nr. 198. 17.1 pielikums).
Augsnes kaļķošanas EKO2.1 šogad nav jāveic darbības fotofiksēšanai un jānosūta LAD.
Ekoshēmas atbalsts par saudzējošu lauksaimniecības praksi – EKO4
Arī šajā sadaļā par minimālās augsnes apstrādi, augsnes joslu apstrādi un tiešo sēju lauksaimniekam līdz 5. novembrim attiecīgā informācija elektroniski jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai to augšupielādējot Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā.
Saimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā uzglabā aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un herbicīdu lietošanu, norādot iegādātā un izlietotā herbicīda nosaukumu un daudzumu, devu (kilogrami vai litri uz hektāru), izsmidzināšanas datumu un apstrādāto platību (ha).
Ekoshēmas atbalsts par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi – EKO5
Uz maksājumu var pretendēt visas saimniecības – gan konvencionālās, gan bioloģiskās, kas izpilda prasības: tiešā šķidrā organiskā mēslojuma (šķidrmēslu, vircas, digestāta) izkliedi un iestrādi ar lentveida izkliedētājiem vai inžekcijas metodi, veicot minerālmēslu precīzo izkliedi un veicot augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu.
Šajā sadaļā šķidro mēslošanas līdzekļu lietošanā darbības tiek veiktas saskaņā ar mēslošanas plānu. Izstrādā mēslošanas plānu un mēslojumu iestrādā ar lentveida izkliedētāju vai inžekcijas metodi, un vairāk kā 10 t/ha apjomā. Tāpat kā organiskiem mēslošanas līdzekļiem, arī minerālmēslu lietošana notiek saskaņā ar mēslošanas plānu. Izmanto minerālmēslu izkliedētāju vai izsmidzinātāju, kam ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu mēslošanas zonu nepārklāšanos. Traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai mēslojuma iestrādei. Iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas saistītas ar minerālmēslu krājumu izmaiņām
Lauksaimniekam paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā jāievada aktuālā informācija līdz 2024. gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim par ražas novākšanas datumu un darbībām ar šķidro organisko mēslojumu un minerālmēsliem, kas satur vismaz slāpekļa savienojumus, un kas veiktas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim, norādot iegādātā, pārdotā, izlietotā un krājumā esošā mēslojuma daudzumu, mēslojuma iestrādes datumu, devu, šķidrā organiskā mēslojuma vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks.
Savukārt informācija par slāpekļa vajadzības apjomu saimniecībai un informāciju par veiktajām darbībām ar šķidro organisko mēslojumu ir jāiesniedz VAAD līdz 5. novembrim, augšupielādējot GPS datus VAAD uzturētajā informācijas sistēmā vai izmantojot LAD mobilo lietotni, ir uzņemti ģeomarķēti fotoattēli ar traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrānu (kurā fiksēta lauka robeža, par veikto precīzo minerālmēslu izkliedes reizi katrā laukā), par vismaz 10% no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauki.
Augu aizsardzības līdzekļu lietošana notiek pamatoti ar sertificētām AAL iekārtām, kurām ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu apstrādātu zonu nepārklāšanos. Traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai AAL lietošanai par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku, par īstenoto precīzo augu aizsardzības līdzekļu apstrādi (izsmidzināšanu) attiecīgajā laukā ir augšupielādēti GPS dati vai uzņemti traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna ģeomarķēti fotoattēli, kuros fiksēta lauka robeža.
Par AAL krājumiem informācija jāiesniedz līdz 2024. gada 5. novembrim, lauksaimniekam paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz 2024. gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim jāuzskaita informācija par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar iegādātajiem, izlietotajiem un krājumā esošajiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot AAL nosaukumu, devu, AAL lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju (ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks).
Bet, ja lauksaimnieks dažādu iemeslu dēļ nav nosūtījis MK noteikumos Nr. 198 minētos datus, tad tie jāglabā paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus, lai dati būtu uzrādāmi VAAD un LAD.
Jāvērš uzmanība arī lauksaimniecības kultūraugu mēslošanai un dažādo mēslošanas līdzekļu izvēlei, lai piemeklētu un pielietotu nepieciešamo, un iegūtu plānotās ražas apjomus. Tāpēc ir svarīga mēslošanas plāna sastādīšana un kopsavilkuma iesniegšana. Ja ir jautājumi vai neskaidrības, droši varat griezties pēc palīdzības pie LLKC konsultantiem mēslošanas plānu sagatavošanā un arī jautājumos par Ekoshēmām.
Mēslošanas plāna kopsavilkums
Lauksaimniekiem, kuri īpaši jutīgajās teritorijās apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi vismaz 20 hektāru platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus vismaz trīs hektāru platībā un lieto mēslošanas līdzekļus, katru gadu no 1. septembra līdz 5. novembrim jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestam kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums par kārtējo ražas gadu, ieteicams izmantot e-pakalpojumu LAD EPS.
Kopsavilkums nav jāiesniedz, ja katra lauka mēslošanas plānu sagatavo, kā arī lauku vēsture ir pieejama Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā.
Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir (Ministru kabineta noteikumu Nr. 198. 9. pielikums) Dobeles, Jelgavas, Bauskas (izņemot Valles un Kurmenes pagastu), Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Saulkrastu un Siguldas (izņemot Lēdurgas pagastu) novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežas. Īpaši jutīgajās teritorijās neietilpst Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.
“Mans lauks”
Savus saimniecības datus var ievadīt un strādāt LLKC un sadarbības partneru izveidotā saimniecības pārvaldības sistēmā “Mans lauks”. Pēc tam var vienkārši sagatavotos datus izmantot un pārsūtīt, kad nepieciešams uz VAAD uzturēto informācijas sistēmu. Ja nepieciešams, Latvijas Lauku konsultāciju centra augkopības konsultanti var palīdzēt ievadīt datus, informāciju par laukiem, noliktavām, darbiem utt. “ Mans lauks” sistēmā.
Informācijas sagatavošanai izmantoti avoti: Ministru kabineta noteikumi Nr. 198. Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem, LAD sniegtā informācija.
Agrita BITE,
LLKC konsultante augkopībā
Foto: Ilze Skudra
Raksts no izdevuma “Lauku Lapa”