Mazo ražotāju sadarbība – vai šis ir priekšnosacījums veiksmīgai attīstībai?!

Nu jau vairākus mēnešus tiek īstenots Interreg Latvijas – Igaunijas kopprojekts “Vietējās garšas”(Local Tastes). Projekts tiek īstenots, lai veicinātu pārrobežu sadarbību starp Latvijas un Igaunijas mazajiem ražotājiem, kā arī attīstītu un popularizētu vietējos produktus abās valstīs.  Projekta realizācija ir nozīmīgs solis reģionālās attīstības un ekonomiskās sadarbības veicināšanā, piedāvājot praktiskas zināšanas un iedvesmu uzņēmējiem no Vidzemes un Igaunijas. Latvijas uzņēmumi, kas piedalās šajā projektā apvieno “Laukiem Būt” projekta jaunos mājražotājus, kuriem ir svarīga savstarpējā tīklošanās un tālāka zināšanu pārnese un “Novada Garša” zīmola ražotājus, kas izceļ vietējos kvalitatīvos produktus. Abus šos zīmolus organizē un uztur Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. 

Projekta ietvaros, šā gada sākumā Vidzemes aktīvos mājražotājus un mazos ražotājus savās saimniecībās uzņēma igauņi, bet 19. un 20.februārī Veru apriņķa mājražotāji kopā ar mūsu puses maziem ražotājiem devās smelties iedvesmu pie Valmieras un Siguldas novada rosīgajiem saimniekiem. Pirmajā pasākuma dienā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt vairākus ģimenes uzņēmumus, kurās, kā var noprast, veiksmes stūrakmens  ir atbalstoša un motivējoša vide. Kā pirmo dalībnieki apmeklēja gaļas cehu Matīšos, kur ģimenes uzņēmums izviedojis zīmolu “Bauņu bullītis”. Saimnieks Jānis Šlaukstiņs, vadot eksursiju pa ražotni, mums pastāstīja par savu pieredzi attīstot gaļas pārstrādes uzņēmumu. Viņš šajā jomā strādājot nu jau devīto gadu. Pieņemot izaicinājumu no krustēva, uzņēmēja Anrija Šļaukstiņa pārņemt liellopu gaļas pārstrādi, vēlāk sekojis arī piedāvājums par visa pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm audzētā gaļas liellopu ganāmpulka pārņemšanu. Kā Jānis uzsver ekskursijas sākumā: “Ģimenes uzņēmumā ir pilns cikls no lopu audzēšanas līdz augstvērtīgās liellopu gaļas pārstrādei. Lai to nodrošinātu mums ir pašiem sava sertificēta kautuve un gaļas pārstrādes cehs.” Kā noskaidrojām – galvenais produkcijas noiets ir Rīgas restorānos un kafejnīcās, bet nu jau esot jūtams pieprasījums arī Valmierā, Cēsīs un Siguldā. Jāņa stiprais plecs un atbalsts stipras ģimenes veidošanā ir sieva Silva, kas sniedz radošu ieguldījumu mājas kafejnīcu dienu organizēšanā un viesmīlībā un dod lielu pienesumu uzņēmuma popularizēšanā. Arī šajā reizē Silva bija sarūpējusi smeķīgu degustāciju ar dažādām lielopu gaļas delikatesēm, kas visu garšas kārpiņām lika sarosīties.  

Turpinot baudīt īstus vietējo meistardarbus, devāmies pie jaunas pavāru ģimenes Mazsalacas pusē, kur Ēriks un Danija Salacas krastā, bijušajā Āža krogā pavisam nesen ir atvēruši kafejnīcu, kur baudīt neticami gardas maltīes no vietējiem produktiem. Daloties ar uzņēmuma “Ēdiendaris” veiksmes stāstu, Ēriks pastāstīja, ka Mazsalacas pusē viņi dzīvo un darbojās jau septīto gadu. Vispirms viņi Skaņkalnē iegādājās māju, tad pēc kāda laika radusies iespēja nopirkt arī mazo laivotāju piestātnes namiņu Salacas krastā, kas nu jau pazīstama kā cafē “BŪDA”. Lai attīstītu uzņēmējdarbību, tika pieņemts lēmums kā partnerim iegādāties arī veco Āža krogu. Ciemošanās noslēgumā Ēriks atzīst, ka tā kā ar sievu abi ir pavāri, tad ir gandarīti, ka gatavojot var izmantot vietējos produktus, piemēram, dalībniekiem pusdienās pasniegtajam burgeram izmantota gaļa tieši no jau iepriekš apmeklētā “Bauņu bullīša”.  

Lai izbaudītu dažādu augļu un ogu sniegto garšu buķeti, tālāk projekta dalībnieki devās uz Naukšēnu vīna darītavu, kur mūs sagaidīja šīs vīndarītavas saimnieks un vīndaris Jānis Baunis. Šis ir stāsts par dēlu, kas turpina tēva iesākto ideju - vīna gatavošana notiek jau otrajā paaudzē. Dažu gadu laikā ir radīts plašs vīnu klāsts un modernizēta vīna ražotne. Ražotnes apskates laikā Jānis mums pastāstīja, ka teju katru gadu piedalās arī konkursos, kur iegūti labi rezultāti valsts mērogā. Vīna darītavā top arī sidri no pašu audzētiem paradīzes āboliem un tā var lepoties, ka daļa vīnu un sidru ir bioprodukti. Jāņa atbalsts ikdienas darbos ir sieva Diāna, kas atbild par produktu virzīšanu tirgū un nodrošina un e-veikala darbību. 

Izbaudot sešus no Jāņa piedāvātajiem dzērieniem, tālāk devāmies uz Valmieras pusi, kur viesmīlīgajās Vaslmiermuižas alus darītavas telpās, viens no zīmola “Pesto.lv” dibinātājiem, Rūjienietis Jānis Pirsko mums pastāstījā kā pirms vairāk kā sešiem gadiem kopā ar sievu Žaneti un brālēnu, šefpavāru Aldoni Elksni kļuva par mājražotājiem un sāka ražot bazilika pesto. Šobrīd uzņēmums ražo arī karamelizētus sīpolus, tomātu mērci un citus produktus. Visu recepšu autors ir Aldonis un katra burciņa un tās radītais saturs ir roku darbs. Jāņa stāsta laikā dalībniekiem bija iespēja nobaudīt Aldoņa radītās uzkodas, piedāvās izmantojot uzņēmuma radīto produkciju.  

Dienas noslēgumā Valmiermuižas alus darītavas svinību skrodere dalībniekus iepazīstināja ar alus brūvēšanas procesu un izrādīja to - kā viņi paši dēvē: “kā no Valmiermuižas dzīļu ūdens, pilnmutīga iesala, dižciltīgiem apiņiem un dabīga rauga top glauns alus”. Vakariņu laikā, baudot ēdienus no vietējiem produktiem, dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar alus baudīšanas smalkumiem, nogaršojot arī Valmiermuižas brūvējumus. 

Otrdienas rītā, ar aromātisku kafijas smaržu, dalībniekus sagaidīja Siguldas tirgū, SmartCoffee Roastery, pirmajā kafijas grauzdētavā Siguldā. Ar ievadvārdiem visus sagaidīja Līga Jansone, Siguldas novada Attīstības aģentūras Mārketinga nodaļas vadītāja. Līga mums pastāstīja arī par atbalsta mehānismu Siguldas novada ražotājiem. Kā vienu no tiem viņa minēja 2015. gadā Siguldas novada pašvaldības vietējo uzņēmēju atbalstam izveidoto preču zīmi “Radīts Siguldā”. Preču zīme apliecina, ka produkta vai pakalpojuma izcelsmes vieta ir Siguldas novads. Preču zīmes mērķis ir popularizēt Siguldas novadā radītos produktus un sniegtos pakalpojumus, kā arī veicināt to atpazīstamību. Kamēr dalībnieki steidza nobaudīt kafijas piedāvājumu, grauzdētavas saimnieki mums pastāstīja kā tapa ideja par šādas vietas atvēršanu tieši Siguldas tirgū. Jāpiemin, ka Siguldas tirgus ir atguvis jaunu elpu un kļuvis par iemīļotu iepirkšanās vietu gan Siguldas iedzīvotāiem, gan viesiem. Par to kā sparīgajiem ražotājiem būt vienuviet un sasvstarpēji kooperēties, mums pastāstīja tiešās pirkšanas kustības pārstāve Liene Klišāne un platformas “Siguldas saime” organizatore Dace Mežavilka. “Mūsu Bio tirgus” ir vienīgais tirgus Latvijā, kas apvieno ekoloģiskās saimniecības vienuviet. Sigulda ir īpaša, jo tā var lepoties ar diviem tirgiem  - jau iepriekš pieminēto Silgudas tirgu un Jāņa tirgu – gastro tirgu. Jāņu tirgus ēka Siguldas centrā atrodas vietā, kur pagājušanā gadsimtā bija tirgus laukums. Tā ir mūsdienīga un gaumīga vieta, kur vietējiem ražotājiem un ēdinātājiem satikties ar pircēju. Šeit dalībnieki dzirdēja stāstu par to kā lepoties ar to kas Tu esi, ko Tu spēj dot citiem un palepoties ar kaimiņa veikumu – ar uzsvaru uz vārdu “sadarbība”. Ar īpašu sirsnību un gadību par ikvienu mūs sagaidīja mazais ražotājs Piens un Ledus, kurš uz vietas uzbūra gardus gelato no vietējā piena, dārzeņu tirgotājs - Zaļais Zirnis, kurš cienāja ar pašu gatavotiem marinājumiem un svaigi spiestām sulām un pastāstīja arī par sadarbību ar novada ražotājiem DABLAB, Stirna avokado, Absolūts ēd u.c., ēdinātāji – ģimenes picērija Džapsi Pica, Gustavbeķereja un Kebab Factory, kuri piedāvāja nobaudīt svaigi ceptus un gatavotus gardumus, veikaliņu Rausis, kas nodrošina daudzu vietējo ražotāju produkcijas tirdzniecību un Jāņa Saukas plašo gaļas pāstrādājumu veikalu un Melno Piparu – steika un gaļas cienītājiem.  

Divu dienu pieredzes braucienu dalībnieki noslēdza ciemojoties Dikļu pagastā pie divām Vidzemniecēm - Martu Vētru un Madaru Vesteri. Viņas izveidojušas zīmolu “LAUX”. Abas meitenes šeit radījušas ilgstspējīgu augsto dobju dārzu, kas ražo visa gada garumā. Ierodoties norādītajā adresē, svaigā gaisā bija jūtama apetīti rosinoša ēdiena smarža. Dalībnieki tika cienāti ar maltās gaļas – dārzeņu zupu, pašceptu maizi un siltām vafelēm. Kā mums pastāstīja abas meitenes – pārsvarā ēdiens tiek gatavots no vietējiem produktiem un no tā ko izdevies izaudzēt pašu laukā. Meitenes ari ir aktīvas Valmieras tiešsaistes tirdziņa “REKO” dalībnieces un katru ceturtdienu piedāvā gatavas maltītes, kā arī piedalās mājas kafejnīcu dienās.

Nākamās aktivitātes projekta ietvaros paredzēs marta beigās, kad 15 Vidzemes mājražotāji un mazie ražotāji dosies uz meistarklasi Veru apriņķī.