Pirms dodies uz mežu, atceries par drošību!

Septembris ir klāt,  dienas garums pakāpeniski samazinās, temperatūra pazeminās un notiek koku lapu dzeltēšana. Neskatoties uz to, mežā joprojām atrodamas dažādas meža veltes, kas vilina ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus. Kas jāievēro, lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, izbīli vai veselības apdraudējumu?

Pirms dodies mežā, sagatavojies:

1. Apskati laikapstākļu prognozi – atceroties augusta ekstremālos laikapstākļus Dobeles pusē un arī citviet Latvijā, aicinām ikvienu būt atbildīgam un izvērtēt, vai būs piemērots laiks drošai atpūtai mežā.
2. Apskati kartē teritoriju, kur plāno doties, pievērs uzmanību upēm, ceļiem, dzelzceļiem u.c., uzmanīgi izpēti apkārtni, iegaumē apkārtnē esošus zīmīgus objektus, pilnībā nepaļaujies uz viedtālruni. Tajā izmanto bezssaites kartes (tās darbojas bez interneta savienojuma un palīdz ietaupīt viedtālruņa akumulatora enerģiju), piemēram, Latvijas Valsts mežu izstrādātā lietotne “LVM GEO” ļauj sekot līdzi savai atrašanās vietai dažāda veida kartēs gan tiešsaistē, gan bezsaistē. 
3. Pirms došanās mežā informē savus tuviniekus par to, kur dosies un kad plāno atgriezties. Ja iespējams, nedodies mežā viens.
4. Neaizmirsti par laikapstākļiem atbilstošu apģērbu, kas pasargās tevi no ērcēm un čūskām. Ieteicams košs un pamanāms apģērbs.
5. Līdzi paņem personu apliecinošu dokumentu vai vismaz lapiņu ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru.
6. Uzlādē viedtālruni, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja sazināties ar citiem. Viedtālruņos pieejamas dažādas lietotnes, kas var palīdzēt orientēties mežā.
7. Paņem līdzi ūdens pudeli un šokolādi, tie noderēs enerģijai.
8. Neaizmirsti  par medikamentiem, ja ikdienā tos lieto.
9. Daudz vietas neaizņems arī lukturītis. Gadījumā, ja aizkavēsies mežā līdz tumsai. Tas palīdzēs nekrist panikā un vieglāk atrast mājupceļu vai automašīnu.

Ieteikumi, atrodoties mežā:

1. Nedodies mežā, kur vētra izgāzusi kokus. Pēc spēcīga vēja mežā jābūt īpaši uzmanīgam. Aizlauzti koki ir ļoti bīstami un var krist arī ilgu laiku pēc vētras. Neej zem kokiem, kam ir aizlauzti vai iekārušies zari.
2. Ja gadās būt mežā liela vēja laikā, drošāk būs atrasties automašīnā. Ja tās nav tuvumā, meklē zemāko redzamo zonu vai biezokni ar zemiem kokiem. Biezoknī koki ir vairāk aizsargāti no vēja brāzmām un pastāv mazāks risks tikt savainotam zem lūstošiem kokiem vai zariem. Nestāvi klājumā, zem lieliem atsevišķi augošiem kokiem.
3. Ja mežā dzirdami šāviena trokšņi, pēc iespējas ātrāk dodies pretējā virzienā. Ja šāvieni dzirdami tuvumā, dod ziņu medniekiem, ka atrodies tuvumā – skaļi runā, uzkliedz, ieslēdz mobilajā telefonā mūziku u. c.
4. Daba mums sniedz ļoti daudz velšu, taču ieteicams sagavoties, lai zinātu, kuras ņemt un kā tās izmantot! Ņem vērā, Latvijā savvaļā sastopamas ap 100 indīgo augu sugu! Uzmani bērnus, pastāsti, ka ne visas ogas ir ēdamas, un parādi tās dabā.
5. Ja esi apmaldījies, nekrīti panikā: apsēdies, atpūties, centies noorientēties apvidū. Nemēģini haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tā var ieiet mežā vēl dziļāk. Centies saklausīt, kas atrodas apkārt – šoseja, ceļš, dzīvojamā māja, dodies turp un nekautrējies lūgt palīdzību.
6. Atceries, ka saule aust austrumos, pa dienu atrodas dienvidos, bet vakarā riet rietumos. Tas var noderēt.
7. Mežā orientēties var arī pēc kokiem un citiem dabas objektiem. Sūnas un ķērpji uz koku stumbriem, atsevišķi stāvošiem akmeņiem un ēku sienām parasti aug ziemeļu pusē, vai arī to klājums ziemeļu pusē ir biezāks nekā citviet. Diezgan uzticams orientieris – koku miza, kas ziemeļu pusē parasti ir tumšāka un raupjāka. Īpaši tas raksturīgs bērziem.
8. Ja saproti, ka paša spēkiem atpakaļ ceļu neatradīsi, negaidi tumsu un spēku izsīkumu, zvani uz 112. Saglabā mieru un ievēro glābšanas dienesta norādījumus.

Meža veltes rudenī

Iepazīsti mežā atrodamos gardumus:

Dzērvenes nogatavojas septembrī un ir meklējamas purvos un purvainos priežu mežos. Dzērvenes ir dabīgs enerģijas avots un jaunības paildzinātājs, tās satur daudz minerālvielu un vitamīnu, tām ir antibakteriāla iedarbība un pretdrudža efekts, tāpēc šīs gardās ogas ir īpaši nepieciešamas, tuvojoties ziemas aukstajiem mēnešiem.

Brūklenes lielākoties sastopamas sausos priežu mežos, izcirtumos un purvos uz ciņiem. Tās izmanto saaukstēšanās profilaksei un ārstēšanai, organisma attīrīšanai, ēstgribas veicināšanai un, protams, skaistumkopšanai.

Pīlādži  aug lapu koku vai jauktos mežos un mežmalās. Ogas ievāc septembrī, oktobrī. Tās satur C vitamīnu, atbalsta imunitāti, stiprina veselību.

Lazdas ir lieli krūmi vai reti – nelieli koki. Agro ziedu dēļ augs ir izmantojams biškopībā. Lazdu rieksti ir lielisks enerģijas avots.

Sēnes satur daudz vērtīgu vielu, taču tās vajadzētu lasīt pēc iespējās tīrākās teritorijās, tālāk no ceļiem un pilsētām, jo sēnes kā uzsūc visus toksīnus un piesārņojumu, kas ir augsnē un gaisā.

Līga Solosteja,
MKPC mežsaimniecības projektu vadītāja