Pērnais gads bija pirmais atjaunotās Latvijas vēsturē, kad piena realizācijas cena ir bija augstāka par piena ražošanas pašizmaksu. Piena saimniecībām to noteikti varētu saukt par veiksmīgu gadu. Taču Latvijas piena ražotājiem ir zems tirgus spēks, bet tas nozīmē, ka Latvijas zemnieki vieni no pirmajiem Eiropā izjūt pieprasījuma kritumu pasaules tirgos.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti veikuši aprēķinus par piena pašizmaksu demonstrējumos un interešu grupās iesaistītajās piena lopkopības saimniecībās, salīdzinot saimnieciskās darbības rezultātus no 2018. gada līdz 2022. gadam. LLKC lopkopības demonstrējumos un interešu grupās šajā periodā bija iesaistītās 10 saimniecības no 2018. līdz 2020. gadam, 8 saimniecības 2021. gadā un 22 saimniecības 2022. gadā.

Saimniecību grupas

Datu analīzei saimniecības ir sadalītas divās grupās pēc slaucamo govju skaita:

1. grupa – saimniecības, kurās slaucamo govju skaits ir 14–199, kur 2018. un 2019. gadā n=5, 2020. gadā n=6, 2021. gadā n=5 un 2022. gadā n=16.

2. grupā iekļautas saimniecības, kurās slaucamo govju skaits pārsniedz 200, kur no 2017. līdz 2020. gadam n=4, 2021. gadā n=3 un 2022. gadā n=6.

Kā redzams, 2022. gadā datu iesniegšanā piedalījās ievērojami vairāk saimniecību nekā iepriekšējos gados, jo arī LLKC organizēto interešu grupu dalībnieku saimniecības ir sniegušas datus.

Pērn 1. grupas saimniecību kopas vidējais svērtais slaucamo govju skaits bija 89 slaucamās govis ar vidējo izslaukumu 8762 kg piena gadā no 1 govs un kopējo izslaukumu 816 141 kg. 2. grupas vidējais svērtais rādītājs ir 504 slaucamās govis ar izslaukumu 11 231 kg gadā no govs un kopējo izslaukumu 5 819 387 kg gadā.

Divas saimniecības kā slaukšanas sistēmu izmanto karuseli, 11 ir piena vads, piecām slaukšanas zāle un trīs saimniecībās ir uzstādīts robots; 10 saimniecībās govis netiek piesietas, bet 12 izmanto piesieto turēšanu; 9 saimniecībās govis neiet ganībās, 13 saimniecībās tās iet ganībās.

Aprēķiniem izmantoti saimniecību sniegtie grāmatvedības un saimniekošanas dati, iekļaujot pašu saimnieku vērtējumu par izmaksu sadalījumu starp piena lopkopību un pārējo saimniecisko darbību. Papildus tam izmantoti arī LDC sniegtie dati par olbaltumvielu un tauku daudzumu saimniecību saražotajā pienā. Šo datu avots ir demonstrējumos un interešu grupās iesaistīto saimniecību dati, tie neatspoguļo visu Latvijas piena lopkopības ainu, taču arī šāds datu daudzums dod ieskatu piena lopkopības tendencēs. Saimniecību grupu dati ir iegūti, aprēķinot vidējos svērtos rādītājus no individuālo saimniecību datiem, par svaru izmantojot katras saimniecības kopējo izslaukumu.

Izslaukums un ieņēmumi

1. attēls. Saimniecību vidējie ieņēmumi un izslaukums, 2018.–2022. gadā un 5 gadu periodā

1. attēlā ir parādīts vidējais izslaukums un ieņēmumi uz vienu govi piecu gadu periodā un perioda vidējais rādītājs. Ieņēmumi 1. grupas saimniecībām pēdējo piecu gadu laikā ir pieauguši, ar ievērojamu kāpumu tieši 2021. gadā (20 % pret 2020. gadu) un 2022. gadā (39 % pret 2021. gadu). Ieņēmumu kāpums ir saistīts ar piena cenas pieaugumu (+60 %, skat. 3. attēlu). Kopumā piecu gadu periodā ieņēmumi uz vienu slaucamo govi 1. grupas saimniecībās ir pieauguši par 96 % un izslaukums par 23 %. Jāpiebilst, ka 2021. un 2022. gadu rezultātus varētu būt ietekmējusi pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, līdz ar to nevajadzētu paļauties, ka šādas cenas paliks arī turpmāk. Ticams, ka tuvākajos gados saimniecību ieņēmumi virzīsies uz piecu gadu vidējo rādītāju. Rādītāju izmaiņas veicina arī saimniecību grupas sastāva izmaiņas, taču tās nav tik krasas, lai izskaidrotu lielo atšķirību starp 2020. un 2022. gadu.

Arī 2. grupas saimniecību ieņēmumi 2022. gadā ir ievērojami pieauguši (+54 % pret 2021. gadu), kas seko 16 % pieaugumam no 2020. uz 2021. gadu. Arī otrās grupas saimniecību piena realizācijas cena ir pieaugusi (+53 %). Grupas vidējais izslaukums no govs ir nedaudz samazinājies (-4 %). Piecu gadu griezumā otrās grupas saimniecībām ieņēmumi uz vienu slaucamo govi ir palielinājušies par 82 % un izslaukums pieaudzis par 6 %.

Kā redzams 2. attēlā, arī pārraudzībā esošajos ganāmpulkos vērojams izslaukuma kāpums. Tas sastāda 982 kg jeb 13 % pieaugumu no 2018. līdz 2022. gadam.

2. attēls. Piena pārraudzībā esošo saimniecību izslaukums 2018.–2022. gadā

Avots: LDC, https://registri.ldc.gov.lv/lv/parraudziba

2018. gadā ieņēmumu starpība starp 2. grupas un 1. grupas saimniecībām bija 794 eiro (22 %) uz 1 govi un izslaukuma starpība bija 2297 kg (22 %). 2022. gadā šī starpība ir 1076 eiro (17 %) un 1703 kg (17 %) uz vienu slaucamo govi. Jāpiebilst, ka atlases kopā ir 1. grupas saimniecība (Saimniecība B 3. attēlā), kas ar ievērojami mazāku govju skaitu un augstu izslaukumu ir spējusi sasniegt vienu no labākajiem ieņēmumu rādītājiem uz 1 slaucamo govi. Tas liecina, ka daudz lielāka ietekme uz rentabilitāti ir izslaukumam, nevis dzīvnieku skaitam. Izslaukumu ietekmē govs šķirnes un ģenētiskās īpašības un govs dzīves apstākļi – barības kvalitāte, klimats kūtī un citi labturības apstākļi.

3. attēls. Top-3 saimniecības pēc rādītāja “Ieņēmumi uz 1 slaucamo govi” ar izslaukuma un govju skaita datiem. Attēlam ir ilustratīva nozīme

Cena un pašizmaksa

Lai analizētu saimniecības darbību, vadītājiem ir svarīgi apzināties, kādas ir piena ražošanas izmaksas un kāda ir iespējamā piena realizācijas cena. Šo datu attiecība parāda iespēju nopelnīt ar piena ražošanu, un piena pašizmaksa sniedz iespēju salīdzināt piena ražošanas efektivitāti pa gadiem un starp saimniecībām.

4. attēls. Analīzē iesaistīto saimniecību 1 kg piena pašizmaksa un realizācijas cena, 2018.–2022. gadā un 5 gadu periodā

4. attēlā redzams, ka piena realizācijas cena ir pazeminājusies no 2018. gada līdz 2020. gadam, kad tā ir bijusi zemākā piecu gadu periodā – 0,271 eiro/kg 1. grupas saimniecībām un 0,275 eiro/kg 2. grupas saimniecībām. Taču 2021. un 2022. gadā novērojams cenas pieaugums abu grupu saimniecībām. Piena realizācijas cena ir sasniegusi piecu gadu augstāko rādītāju 0,477 eiro par 1 kg piena 1. grupas saimniecībām un 0,487 eiro/kg 2. grupas saimniecībām. Zemkopības ministrija savā 23. februāra ziņojumā skaidro, ka piena iepirkuma cenas ir kāpušas sakarā ar pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgos un nepietiekamo piena piedāvājumu tirgū.

5. attēls. Analīzē iesaistīto saimniecību 1 kg piena realizācijas cenas starpība 2. un 1. grupas saimniecībām, 2018.–2022. gadā un 5 gadu periodā

Tā kā lielākās saimniecības var saražot lielāku piena daudzumu, piena iepircējiem samazinās loģistikas un administratīvās izmaksas uz iepirktā piena kilogramu, līdz ar to viņi var atļauties maksāt augstāku cenu. Savukārt mazākās saimniecības realizē mazāku apjomu, iepircējiem jāplāno braucieni, lai savāktu pienu no vairākām saimniecībām vienā braucienā un sadarbība ar katru saimniecību prasa papildu administratīvos resursus. Līdz ar to iepircējiem šīs izmaksas jākompensē, pazeminot cenu. Tāpat mazākajām saimniecībām ir daudz mazākas iespējas ietekmēt cenu. Viens no veidiem, kā mazākajām saimniecībām paaugstināt savu piena realizācijas cenu, ir apvienoties savā starpā un ar kopā saražoto piena apjomu iegūt lielāku tirgus spēku. Tas nozīmē stāšanos kooperatīvā.

2018. gadā abu grupu piena realizācijas cenas starpība bija 1,2 centi/kg, savukārt 2019. un 2020. gadā šī starpība tuvojas nullei. 2021. gadā gan cenas starpība bija 2,5 centi/kg un 2022. gadā starpība ir samazinājusies līdz 1 centam/kg. Cenas starpības samazināšanos var skaidrot ar pieaugošo pieprasījumu pēc piena, kas iepircējiem liek meklēt ražotājus un konkurēt savā starpā ar cenu, ko maksā saimniecībām.

Piena pašizmaksa 1. grupas saimniecībām piecu gadu periodā ir svārstījusies 0,08 eiro/kg robežās, taču 2022. gadā ir redzams ievērojams pieaugums (+30 %) pret 2021. gadu. Lielā mērā tas ir skaidrojams gan ar pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksu pieaugumu, gan pirktās lopbarības izmaksu pieaugumu (skat. 8. attēlu).

2. grupas saimniecībām piena pašizmaksas izmaiņas bijušas diezgan nevienmērīgas, piecu gadu periodā mainoties 0,11 eiro/kg amplitūdā. Pēdējos trīs gados ir vērojams pašizmaksas pieaugums, sasniedzot piecu gadu maksimumu 2022. gadā (+16 % pret 2021. gadu). Tāpat kā 1. grupas saimniecībām, arī 2. grupas saimniecībām pašizmaksas pieaugumu veicina pirktās lopbarības iegādes un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksu kāpums. Tāpat arī pašizmaksu ietekmē izslaukums jeb jo lielāks izslaukums, jo zemāka pašizmaksa.

Vidējā starpība starp piena pašizmaksu un iepirkuma cenu 1. grupas saimniecībām piecu gadu periodā ir bijusi 0,004 eiro/kg 1. grupas saimniecībām un 0,021 eiro/kg 2. grupas saimniecībām. Jāpiebilst, ka 2021. gadā piena pašizmaksa pietuvojās piena realizācijas cenai, un starpība starp cenu un pašizmaksu 2021. gadā pirmās grupas saimniecībās bija 0,2 centi/kg. Savukārt 2022. gadā piena realizācijas cena ir pārsniegusi piena ražošanas pašizmaksu par 9 centiem/kg. Tas nozīmē, ka 2022. gadā 1. grupas saimniecības varējušas nosegt savas izmaksas ar piena realizācijas ieņēmumiem. Jāvērš uzmanība, ka tas ir pirmais gads, kad tas ir novērots, un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka tas tā turpināsies ilgtermiņā.

Otrās grupas saimniecībām starpība starp piena pašizmaksu un realizācijas cenu piecu gadu periodā ir bijusi 2,1 centi/kg. Taču arī šīs grupas saimniecībām 2022. gads bijis veiksmīgs, jo cena ir pārsniegusi pašizmaksu par 6 centiem/kg.

Piecu gadu periodā piena iepirkuma cena 1. grupas saimniecībām ir svārstījusies 0,21 eiro/kg robežās, 2. grupas saimniecībām šī amplitūda ir 0,22 eiro/kg. Te gan jāatzīmē, ka šo amplitūdu ietekmē neraksturīgi augstās piena iepirkumu cenas pieaugums 2022. gadā.

No viena gada rezultātiem ir pāragri izdarīt secinājumus par tendencēm, jo tirgum piemīt cikliskums. Saimniecībām jāizmanto labie tirgus apstākļi un jāveido uzkrājumi, vai arī jāveic saprātīgas investīcijas, lai būtu gatavas laikam, kad piena pašizmaksa būs augstāka par piena cenu, un jācenšas samazināt piena pašizmaksu, tiecoties palielināt ražošanas apjomus un samazināt izmaksas.

Izmaksu struktūra

Lai veiktu darbības piena pašizmaksas optimizēšanai, saimniecības vadītājam jāzina ne tikai pašizmaksa, bet arī, kas to veido.

6. attēls. 1. grupas saimniecību 1 kg piena pašizmaksas struktūra 2022. gadā

1. grupas saimniecībām lielāko izmaksu īpatsvaru veido pirktā lopbarība (23 %), pašražotās lopbarības sagatavošana (23 %) darba algas un ar tām saistītie maksājumi (14 %), kā arī pamatlīdzekļu nolietojums (14 %). Salīdzinājumā ar 2021. gadu, nedaudz ir samazinājusies pirktās barības daļa (2021. gadā 25 %), palielinājies pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksu īpatsvars (2021. gadā 15 %), palielinājušās amortizācijas izmaksas (2021. gadā 13 %) un samazinājusies darbaspēku izmaksu daļa (2021. gadā 19 %).

7. attēls. 2. grupas saimniecību 1 kg piena pašizmaksas struktūra 2022. gadā

Savukārt 2. grupas saimniecībām lielākās izmaksu pozīcijas ir pirktā lopbarība (34 %), darba algas un ar tām saistītie maksājumi (16 %), pamatlīdzekļu nolietojums (13 %) un pašražotās lopbarības sagatavošana (12 %). 2021. gadā šie īpatsvari bija 30 % pirktā lopbarība, 20 % algas un saistītie maksājumi, 15 % nolietojums un 11 % pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas.

Izmaksu struktūras izmaiņas ir saistītas ar energoresursu cenu kāpumu, kam sekojušas lopbarības, augu aizsardzības līdzekļu un mēslojumu cenu pieaugums. Lai gan darbaspēka izmaksu daļa kopējā izmaksu struktūrā ir samazinājusies, absolūtos lielumos tās ir pieaugušas 1. grupas saimniecībām un nenozīmīgi samazinājušās 2. grupas saimniecībām (skat 9. un 10 attēlu). Daļas izmaiņas parāda, ka darba algas nav tik strauji reaģējušas uz pārmaiņām tirgū.

Lai efektivizētu savu piena ražošanu, saimniecībām jākoncentrējas uz lielākajām izmaksu pozīcijām. Protams, jebkuriem pasākumiem (gan taupības, gan investīciju) jābūt rūpīgi izsvērtiem un jāsaprot, vai plānotais ietaupījums neietekmēs dzīvnieku labturības apstākļus, kas varētu rezultēties izslaukuma kritumā, govju mūža garuma samazinājumā u.tml. Tāpat jāizsver, vai plānotās investīcijas sniegs ietaupījumu ilgtermiņā un pietiekamu izslaukuma pieaugumu.

Ievērojamākās izmaksu pozīcijas

Divas no četrām lielākajām izmaksu pozīcijām abu grupu saimniecībām ir pirktās lopbarības iegāde un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas.

8. attēls. Pirktās un pašražotās lopbarības izmaksas uz 1 kg piena, 2018.–2022. gadā un 5 gadu periodā

Pirmās grupas saimniecībām 2022. gadā ir ievērojami pieaugušas gan pirktās barības, gan pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas. Arī 2. grupas saimniecībām 2021. gadā ir pieaugušas gan pirktās barības, gan pašražotās barības sagatavošanas izmaksas. Kā jau iepriekš minēts, tas ir saistīts ar enerģijas resursu sadārdzinājumu, kam sekojušas gan lopbarības cenas, gan augkopības izejvielu cenas.

9. attēls. 1. grupas saimniecību pamatlīdzekļu nolietojuma, darba algu izmaksas (eiro/kg), 1 stundas darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, 2018.–2022. gadā un 5 gadu periodā

Avots: csb.gov.lv

Vēl viena būtiska piensaimniecību izmaksu pozīcija ir darbinieku algas un ar tām saistītie maksājumi. Kā redzams 9. attēlā, darbinieku algu izmaksas uz 1 kg izslauktā piena piecu gadu periodā palielinājušās vairāk nekā divas reizes. Tas saistīts ar to, ka saimniecības veic modernizāciju, darbiniekiem jāapgūst jaunākās tehnoloģijas, vai arī saimniecības ir spiestas meklēt augstāk kvalificētus darbiniekus, lai veiktu darbus. Tāpat saimniecības savā starpā konkurē par darbaspēku, jo lauku reģionos cilvēku kļūst mazāk un, lai atturētu cilvēkus no darba meklēšanas pilsētās, jāpalielina algas. Tāpat arī saimnieki arvien rūpīgāk uzskaita savu padarīto darbu saimniecībā un iekļauj to izmaksās. Arī Centrālā statistikas biroja dati norāda uz to, ka lauksaimniecībā darbinieku atalgojums pieaug.

Kā redzams 9. attēlā, pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas 1. grupas saimniecībām nav bijušas stabilas piecu gadu periodā. Tik straujš kritums kā 2021. gadā ir uzskatāms par anomāliju, uz ko norāda arī straujais pieaugums 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu. Visdrīzāk tas ir skaidrojams ar datus sniegušo saimniecību kopas izmaiņām. Tomēr piecu gadu vidējais rādītājs norāda, ka 6 centi no katra saražotā piena kilograma pašizmaksas ir tieši pamatlīdzekļu amortizācija. Šeit jāpiebilst, ka saimniecībām ir jāveic investīcijas gan dzīvnieku labturībā, gan saimniecību efektivitātē, tomēr vienmēr ir jāizsver investīciju samērīgums ar ražošanas kapacitāti, spēju nosegt izmaksas (amortizācija un arī kredīta vai līzinga maksājumi) un investīciju ietekmi uz ražošanu.

10. attēls. 2. grupas saimniecību pamatlīdzekļu nolietojuma, darba algu izmaksas (eiro/kg), 1 stundas darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, 2018.–2022. gadā un 5 gadu periodā

Avots: csb.gov.lv

Otrās grupas saimniecībām piecu gadu periodā augstākās amortizācijas izmaksas bija 2021. gadā, tam ir sekojis neliels kritums 2022. gadā. Šī rādītāja svārstības attēlo to, ka saimniecības ik gadu investē lielākos vai mazākos pamatlīdzekļos, tāpat mainīgs no gada uz gadu ir izslaukums, kas arī atspoguļojas rezultātos. Piecu gadu vidējais rādītājs ir 5 centi no 1 kg saražotā piena.

Darbaspēka izmaksas 2. grupas saimniecībām 2022. gadā ir samazinājušās par 0,002 eiro/kg. Ņemot vērā mainīgo saimniecību kopu un piena ražošanas specifiku, šādas izmaiņas nav uzskatāmas par būtiskām un var uzskatīt, ka darba algu izmaksas nav mainījušās. Tas, savukārt, nozīmē, ka lielākās saimniecības jau ir nostabilizējušas savu ražošanu un darbinieku sastāvu.

9. un 10. attēlā redzams, ka, saskaņā ar csb.gov.lv datiem, piecu gadu periodā 1 darba stundas bruto darba samaksa lauksaimniecībā ir pieaugusi no 6,41 eiro 2018. gadā uz 7,68 eiro 2022. gadā (pieaugums par 20 %). Tiek prognozēts, ka darba samaksa nākotnē vēl palielināsies, tāpēc darbinieku nodarbināšana ar maksimālu efektivitāti ir jautājums, kuram saimniecībās būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Veterinārās izmaksas

11. attēls. Izslaukums un veterinārās izmaksas (medikamenti un pakalpojumi) 2022. gadā

Viens no svarīgākajām dzīvnieku ražības priekšnoteikumiem ir dzīvnieku veselība. Lai uzturētu ganāmpulka dzīvnieku veselību, samazinātu saslimšanas riskus un infekciju izplatīšanos, slimie dzīvnieki ir jāārstē, jānorobežo no pārējā ganāmpulka un jāveic dažādi profilaktiskie un preventīvie pasākumi. Visi šie darbi tiek apzīmēti ar veterinārajām izmaksām. Lai arī veterināro izmaksu īpatsvars izmaksu struktūrā nav liels, to tiešais un netiešais efekts uz ieņēmumiem un izmaksām ir ļoti augsts. Veselā ganāmpulkā nav jāveic piespiedu brāķēšana, nav jālieto papildu medikamenti (un arī pakalpojumi), un veselas govis ilgtermiņā dod vairāk piena.

11. attēlā ir parādīts analīzē iesaistīto saimniecību izslaukums no vienas govs un veterinārās izmaksas uz vienu govi. Grafikā ir redzams, ka veterinārās izmaksas vairumā gadījumu korelē ar izslaukumu no govs. Taču domājams, ja saimnieks tiecas uz lielāku izslaukumu, viņš ne tikai parūpējas par govju veselību un nepieciešamajiem profilaktiskajiem pasākumiem, bet arī par lopbarības kvalitāti, klimatu kūtī un citiem labturības nosacījumiem ganāmpulkā.

Pirmās grupas saimniecībām veterinārās izmaksas 2021. gadā vidēji bija 62 eiro, otrās grupas saimniecībām šis rādītājs bija 90 eiro uz 1 slaucamo govi.

Enerģētiski koriģētais piens (EKP) un sausnā koriģētais piens (SKP)

Lai noteiktu govs piena produktivitāti jeb enerģijas daudzumu pienā, tiek veikts izslauktā piena daudzuma pārrēķins enerģētiski koriģētajā pienā (kā bāzes lielumi noteikti 4 % tauku un 3,1 % olbaltumvielu) un sausnā koriģētajā pienā (kā bāzes lielumi noteikti 4 % tauku un 3,3 % olbaltumvielu), izmantojot ne tikai izslauktā piena masu, bet arī tauku un olbaltumvielu daudzumu tajā.

EKP daudzumu aprēķina pēc formulas: 

SKP daudzumu aprēķina pēc formulas:   

Šis skaitlis parāda ēdināšanas un izmaiņu tajā ietekmi uz piena sastāvu jeb lopbarības pārvēršanas pienā efektivitāti. Tas ir noderīgi, lai salīdzinātu dzīvniekus, saimniecības, ražošanas periodus, dažādus barošanas modeļus vai reakciju uz izmaiņām vidē. Dalot iegūtā EKP apjomu ar izbarotās barības sausnas kilogramiem, var noteikt barības enerģijas pārvēršanu piena enerģijā. Ieteicamais rādītājs ir iegūt 1,3–1,5 kg EKP no 1 kg lopbarības sausnas.

12. attēlā ir redzami saimniecību vidējie izslaukumi un izslaukumi, kas izteikti EKP un SKP, kā arī saražotā piena pašizmaksa un 1 kg EKP un 1 kg SKP pašizmaksa abu grupu saimniecībās 2019., 2020. un 2021. gadā.

12. attēls. Gada vidējais izslaukums, saražotais EKP un SKP gadā no 1 govs, piena pašizmaksa un EKP un SKP pašizmaksa (eiro/kg) 2019., 2020. un 2021. gadā

Kopsavilkums

Abu grupu saimniecības 2021. un 2022. gadā ir pieredzējušas ievērojamu ieņēmumu pieaugumu. Tas galvenokārt ir saistāms ar piena realizācijas cenas pieaugumu. Saimniecībām būtu jābūt uzmanīgām ar investīciju veikšanu un izdevumu palielināšanu, jo 2022. gadā ievērojami sadārdzinājušās ir lauksaimniecības produkcijas izejvielas un pagaidām ir pāragri spriest, kāda būs šo izejvielu cenas virzība nākotnē. Būtu ieteicams veidot kaut nelielu uzkrājumu gadījumam, ja izejvielu cenas turpinās kāpt, bet piena realizācijas cenas tam nesekos. Papildus tam būtu ieteicams pēc iespējas vairāk barības saražot saimniecībā uz vietas, lai mazāk izjustu globālo tirgu ietekmi uz piena pašizmaksu.

5. attēls liecina par tendenci, ka mazāko saimniecību piena realizācijas cena tuvojas lielāko saimniecību piena realizācijas cenai. Šeit gan jāpiebilst, ka tirgū cenas diktē tie, kas var piegādāt lielāku daudzumu piena. Līdz ar to būtu ieteicams mazākajām saimniecībām maksimāli kooperēties un sadarboties, lai ar kopējo nodoto piena apjomu kļūtu par tādiem tirgus dalībniekiem, kas var ietekmēt cenu. Tāpat jāpiebilst, ka cenas pazemināšanās gadījumā pirmās to sajutīs tieši mazākās saimniecības.

2022. gads ir bijis pirmais, kad piena realizācijas cena bijusi augstāka par piena ražošanas pašizmaksu. To noteikti varētu saukt par piensaimniecībām veiksmīgu gadu. Taču ar prognožu izteikšanu ir jābūt piesardzīgiem, jo Latvijas piena ražotājiem ir zems tirgus spēks, kas nozīmē, ka Latvijas zemnieki vieni no pirmajiem Eiropā izjutīs pieprasījuma kritumu pasaules tirgos. Piensaimniecībām būtu jātiecas uz to, ka ar realizācijas ieņēmumiem iespējams nosegt ražošanas izmaksas. Tad nebūtu jāpaļaujas uz valsts atbalstiem, un tos varētu uzskatīt par līdzekli saimniecību modernizācijai. Arī atbalstu piešķiršanas kārtības izmaiņu gadījumā nebūtu lieki jāsatraucas par uzņēmējdarbības turpināšanu.

Ņemot vērā 2021. gada nogalē un 2022. gadā redzēto lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu, saimniecībām tuvākajā laikā būtu jābūt uzmanīgām ar paplašināšanos un investīciju veikšanu. Ja ir iespēja, ir maksimāli jāoptimizē izmaksas, jāsamazina pirktās un pašražotās lopbarības attiecība saimniecībā par labu pašražotajai un jāveido rezerves, ja tas ir iespējams.

ANDRIS STEPANOVS, LLKC konsultants ekonomikā sadarbībā ar Lopkopības kompetenču centru.

Ja lasītājs ir ieinteresēts savas saimniecības datu sniegšanā šādai analīzei un saņemt atgriezenisko saiti par saviem datiem kopā ar salīdzinājumu ar citu saimniecību rādītājiem, rakstīt andris.stepanovs@llkc.lv.

Pirmpublicējums LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2023. gada jūnija izdevumā. Izmantojot datus un fragmentus no raksta, atsauce uz autoru un LLKC obligāta.