Uzsākts kaļķošanas materiālu salīdzinājums tauriņziežu–stiebrzāļu zālājā

Gan gaļas, gan piena lopu ganāmpulku produktivitātes nodrošināšanā svarīga nozīme ir pašaudzētās zāles lopbarības kvalitātei un, protams, arī kvantitātei. Atjaunojot vai ierīkojot zālāju, jārēķinās ar dažiem priekšdarbiem, kuri jāveic, lai zālājs pilnvērtīgi augtu un ražotu.

Pirms zālāju sējas vēlams iepriekšējā gada rudenī apkarot daudzgadīgās nezāles, sakārtot lauku meliorācijas sistēmu, lai sējums neciestu no lieka mitruma, novākt akmeņus un lauku nolīdzināt, lai varētu kvalitatīvi iesēt un izaugušo masu novākt. Cik ilgi zālājs saglabās vēlamo sugu sastāvu un kāda būs tā ražība, atkarīgs no zālāja regulāras un pareizas mēslošanas, tādēļ pirms zālāja ierīkošanas jāveic augsnes agroķīmiskā izpēte, nosakot organisko vielu augsnē, augsnes reakciju pH, makroelementus – fosforu un kāliju, kā arī vēlams noteikt sekundāros elementus – kalciju un magniju. Lai augi varētu pilnvērtīgi izmantot mēslojumu, nepieciešams optimizēt augsnes reakciju – pH. Ņemot vērā to, ka Vidzemes pusē augsnes pārsvarā ir ar skābu reakciju, nepieciešams tās kaļķot.

Lai novērtētu un un praktiski demonstrētu augsnes kaļķošanas ietekmi uz augsnes reakcijas pH līmeņa izmaiņām, zālāju ražību un botāniskā sastāva izmaiņām, LLKC Limbažu konsultāciju birojs sadarbībā ar Z. Blauas piemājas saimniecību “Dzelmītes” un Limbažu novada Ainažu pagasta z/s “Punči” 2022. gadā ierīkoja demonstrējumu “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana taurinziežu–stiebrzāļu zālājos”. Demonstrējums tika ierīkots Limbažu novada Ainažu pagastā, izvēlēts lauks ar saistīgas smilts augsni, kur 2017. gadā noņemtie augsnes paraugi uzrādīja augsnes reakciju pH 4,6, organiskā vielas saturs ~3,8%, P₂O₅  39 mg kg^-1, K₂O 42 mg kg^-1, Mg 102 mg kg^-1, Ca 629 mg kg^-1, magnija – kalcija  attiecība 1:6. Demonstrējums ierīkots trijos variantos:

1. variants jeb kontrole:  tauriņziežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots nekaļķotā augsnē;

2. variants: tauriņžiežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots augsnē, kas pirms sējas kaļķota ar Nordkalk Atrigran granulēto kaļķi, deva 530 kg ha^-1.

3. variants: tauriņziežu–stiebrzāļu zālājs ierīkots augsnē, kas pirms zālāja sējas kaļķota ar smalcinātu kaļķakmeni, deva 6,0 t ha^-1.

Kaļķojamie materiāli izkliedēti uzartā laukā 19.04.2022., pēc izkliedēšanas lauks sadiskots. Pirms zālāja sējas uz lauka izkliedēts hlorkālijs 50 kg ha^-1 un šķidrmēsli 20 t ha^-1. Zālājs iesēts maija sākumā. Izraudzītā zālāju maisījuma Farmix Clover sastāvā ir 25% ganību airene, 30% sarkanais āboliņš, 25% auzeņairene un 20% timotiņš. Zālāju maisījums paredzēts pļaušanai.

Maijs 2022. gadā bija auksts un sauss. Naktīs gaisa temperatūra bieži bija tuvu nullei, un tas slikti ietekmēja sētā zālāja, sevišķi āboliņa dīgšanu. Stiebrzāles šādos apstākļos tomēr sadīgst labāk un ir konkurētspējīgākas. 25. maijā zālājs bija sadīdzis, un atšķirības augu attīstībā starp variantiem netika konstatētas. Jūnijā bija vairāk nokrišņu un arī kļuva ievērojami siltāks. Mēneša vidū visos variantos stiebrzālēm bija attīstījušās 3–4 lapas, āboliņam – 3–4 lapiņas. Zālājs tika sēts bez virsauga, līdz ar to sējumā strauji savairojās gan daudzgadīgās, gan viengadīgās nezāles. Jūlijs bija sauss un saulains. Dienā termometra stabiņš  pacēlās virs +30 ⁰C, smilts augsne strauji izžuva, radot augiem mitruma deficītu, kas būtiski ietekmēja zālāja attīstības tempus. Zālājs sezonā tika nopļauts tikai vienu reizi – 22.08.2022. Tā kā lielāko daļu no nopļautās masas veidoja nezāles, tika noteikta katra varianta raža, bet lopbarības kvalitātes analīzes netika veiktas. Iegūta zālāja raža: kontroles variantā (nekaļķots) – 0,87 t ha^-1, 2. variants (granulētais kaļķis Atrigran) – 0,66 t ha^-1, 3. variants (kaļķakmens milti) – 1,13 t ha^-1.

Septembra sākumā vizuāli novērtēta zālāja attīstība – kontroles variantā sarkanais āboliņš audzis nedaudz labāk, apmēram 30% no zālāju masas, bet abos kaļķotajos variantos ~10% no zālāju masas, bet pēc nokrišņiem septembra sākumā redzams, ka daļa āboliņa sēklu vēl tikai dīgst, jo daļa augu ir ar pirmajām īstajām lapām, un oktobra vidū tauriņziežu īpatsvars zelmenī sasniedza 15%. Zālājam katrā variantā tika veiktas augsnes analīzes.

1. tabula. Augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas kaļķošanas variantos, 2022. g.

Novērtējot augsnes analīžu rezultātus, var secināt, ka augsnes reakcija būtiski ir mainījusies 3. variantā, kurā augsne kaļķota ar kaļķakmens miltiem. Piecu gadu laikā samazinājies arī magnija saturs augsnē. Kalcija, kālija un fosfora saturs augsnē svārstījies mazāk un, neskatoties uz doto mēslojumu, vēl arvien ir zems.

Lai gan kvalitatīva raža sējas gadā netika iegūta, ņemot vērā iegūto ražu, izejvielu izmaksas un mašīnu–roku darbu operācijas,  tika veikts bruto seguma 2 provizorisks aprēķins, kura rezultātā tika iegūti sekojoši rādītāji: 1. kontroles varianta bruto segums 2  – 277,48 EUR ha^-1, 2. variantā ar granulēto kaļķi – 376,84 EUR ha^-1, bet 3. variantā ar kaļķakmens miltiem -412,48 EUR ha^-1. Bruto segums 2 ir ar mīnus zīmi, jo sējas gadā netika iegūta vērā ņemama zaļās masas raža.

Kā vērtīgs papildinājums demonstrējumam bija lauka diena, kuras programmā bija iekļauta LLKC Augkopības nodaļas konsultanta Andra Skudras lekcija par augsnes kaļķošanas nozīmi, materiāliem, to izvēli. Par kaļķošanas tēmu bija ļoti liela zemnieku interese. Ļoti noderīga bija “Latvijas šķirnes sēklu“ agronomes Ivetas Gūtmanes sniegtā informācija par zālāju maisījumu izvēli, ņemot vērā augsnes īpašības. Lauka dienas izskaņā sekoja demonstrējuma lauka apskate un dalībnieku pieredzes stāsti un debates.

Darbs pie demostrējuma notiks arī nākamajā gadā, kad tiks vērtēta kaļķošanas efektivitāte, zālāja pārziemošana, ražas vērtēšana un organizēta lauka diena.

Atziņas

* Atjaunojot vai no jauna ierīkojot zālāju un izvēloties zālāju maisījuma sastāvu, jāņem vērā augsnes granulometriskais sastāvs un izvēlētā zālāju maisījuma sugu piemērotība konkrētajiem apstākļiem. Mūsu gadījumā jārēķinās ar to, ka smilts augsnes sausajās vasarās izžūs un augi jutīs mitruma deficītu, tādēļ būtu jārūpējas par organiskās vielas satura saglabāšanu augsnē un zālāju savlaicīgu sēju.

* Pēdējos gados lielu lomu zālāju attīstībā spēlē faktors, ko cilvēks nevar ietekmēt – tie ir klimatiskie apstākļi: 2022. gadā auksts pavasaris un sausa, karsta vasara.

* Ja pavasaris ir auksts, veģetācijai atsākoties, spēcīgāk aug stiebrzāles, līdz ar to izkonkurējot āboliņu. Par šo apgalvojumu gan vēl jāpārliecinās turpmākajos demonstrējuma gados.

Demonstrējums “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu–stiebrzāļu zālājos” realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16 (13. lote). Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Brigita Skujiņa,
LLKC Limbažu biroja lauku attīstības konsultante

Foto: Brigita Skujiņa