Dārzeņu ražošana un nezāļu menedžments vasaras otrajā pusē

Šī dārzeņu audzēšanas sezona raksturīga ar periodiskiem nokrišņiem, kas ik pa laikam rada pārmitras augsnes, kā rezultātā audzējamo dārzeņu sakņu sistēma cieš no gaisa trūkuma. Šādos apstākļos ļoti labi jūtas nezāles, to augšana notiek pastiprināti, tādēļ bioloģiskie, un ne tikai, dārzeņu lauki pakāpeniski pārvēršas par nezāļu biezokni.

Kādi ir iemesli, kādēļ lauki pakāpeniski vasaras otrajā pusē pārvēršas par nezāļu pļavām? Lai mēs to pilnībā izprastu, problēma ir jāskatās plašāk.

Tādā sezonā kā šī, kad nokrišņi daudzviet pārsniedz vajadzību, ļoti svarīga ir augsnes ūdens infiltrācijas spēja un augsnes kopējais stāvoklis. Problēma sakņojas apstāklī, ka Latvijā daudzviet augsnēs aiz to auglīgā slāņa seko sablīvējums, kas daļēji vai pilnībā izslēdz ūdens tālāko iesūkšanos gruntsūdeņos. Šajā vasarā nokrišņi bieži radīja liela ūdens daudzuma pieplūdumu īsā laika periodā. Augsnes virskārta strauji piesātinās ar ūdeni, tālāk seko tā uzkrāšanās lielu ūdens lāmu veidā. Laukos ar izteiktu reljefu sākas ūdens radīta erozija, rodas izskalojumi, augsnes auglīgā daļa tiek sabojāta un neatgriezeniski aiznesta un aizskalota prom. Tādos apstākļos paralēli notiek nezāļu augšana un lauki burtiski aizaug.

Ko darīt, lai izvairītos no apstākļiem, kas veicina nezāļu augšanu?

• Nezāļu apkarošanas stratēģija jāpaplašina ārpus tiešās audzēšanas sezonas. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka jāuzlabo augsnes ūdens infiltrācijas spēja, ko panāk, attīstot ilgtermiņa stratēģiju augsnes auglības celšanā. Katrs organiskās vielas procents uzlabo ūdens uzkrāšanās spēju par 100 m³ ūdens/ha. Katrs humusa kg, kura izveidošanos mēs sekmējam, papildus saista 5–6 kg ūdens.
• Lai veicinātu ūdens iesūkšanos gruntsūdeņos, jāveic augsnes slāņu ekspertīze. Pirmkārt, var veikt augsnes pretestības mērījumus, tādā veidā noskaidrojot, kādā dziļumā ir pirmais augsnes sablīvējums. Jāizdara vismaz desmit mērījumi, lai varētu izrēķināt vidējo dziļumu, kādā ir izveidojies sablīvējums. Ja šāds speciāls aparāts nav pieejams, tad izmanto smailu dzelzs stieni, kam iefrēzē cm atzīmes un uztaisa rokturi. Ar tādu gan mazliet ir jāpatrenējas, lai saprastu, cik liels spēks ir jāpieliek, lai izjustu pirmā sablīvējuma atrašanās dziļumu. Rezultātā mēs iegūstam vajadzīgo dziļirdināšanas dziļumu cm. Tā kā tas ir darbietilpīgs un padārgs pasākums, tad katrs cm ir svarīgs. Ja sablīvējums ir vidēji 30 cm dziļi, tad irdināt ir nepieciešams vismaz 32–33 cm dziļi. Kas attiecas uz otru sablīvējuma zonu, tās atrašanās dziļums var svārstīties, sākot no 50 cm līdz pat 100 cm. Varam teikt, ka pirmā slāņa sablīvējuma likvidēšana ir obligāta, bet otrā slāņa – vēlama, jo tas ir atkarīgs no finansēm un tehniskajām iespējām.
• Dārzeņu novākšanas taktika. Ir ļoti būtiski, vai dārzeņu lauks tiek novākts vienā vai vairākos paņēmienos. Tas lielā mērā ir atkarīgs atkal no vairākām lietām. Šķirnes raksturojuma, dēstu izaudzēšanas kvalitātes un tā, vai dārzeņu kultūras augšanas laikā  augiem ir tikuši nodrošināti visi sekmīgas augšanas faktori – ūdens, gaisma, gaiss, barības vielas. Tas viss rezultējas ražas novākšanas brīdī. Tagad jau ir ļoti jārēķina, vai to, kas ir palicis pāri, ir jēga atkārtoti novākt. Aprēķins vienkāršs, vai iegūtā produkcijas vērtība ir lielāka par darbaspēka, degvielas un amortizācijas izmaksām, vai mazāka, tad to nav jēgas darīt. Toties liela jēga ir darīt, lūk, ko. Atkarībā no augu atlieku daudzuma pa tām izsmidzina biokompostētāju vai komposta ekstraktu, vai tēju, lai augu atlieku masu invadētu ar mikroorganismiem. Tad to visu iedisko 12–15 cm dziļumā. Pēc tam sēj zaļmēslojumu, kas pildīs vismaz divas funkcijas: kā starpkultūra un kā sedzējaugs. Mūsu gadījumā svarīgākais ir, ka rudens periodā, kamēr vēl nezāles spēj naski augt, zaļmēslojuma kultūra ir tā, kas konkurēs ar nezālēm. Ja sēja ir iespējama jau jūlija beigās, līdz 1.–10. augustam atkarībā no reģionā var izsēt eļļas rutku (nedrīkst, ja ir daudz kailgliemežu), baltās sinepes (viena no rudens puses labākajām izvēlēm), facēliju, auzas, sējas (lopbarības) redīsu. Lai darbus padarītu racionālākus, tad lauku apsmidzina un sadisko pa daļām, bet ar zaļmēslojuma kultūru apsēj vienā paņēmienā. Es zinu, ka liela daļa saimnieku teiks, ka ražas vākšanas laikā nevar atļauties neko tādu darīt. Pieņemsim, bet nākamajā gadā bezgalīgi daudz laika tērēt, ravējot un rušinot nezāles, gan laika visiem atrodas. Neizdarot tagad, nāksies dārgāk maksāt nākamajā sezonā. Mums ir jāiemācās veikt  tās funkcijas, kas palīdz darbu apritē izmantot palīgus –  zaļmēslojumu, kas palīdz, kā šajā gadījumā, cīnīties ar nezālēm.
• Nezāļu perēkļu likvidēšana. To veidošanās var būt saistīta ar daudziem faktoriem. Uz lauka tādi var veidoties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ap elektrolīnijas pārvades stabiem. No vienas puses, tās var ar trimmeri izpļaut, pat ja to ir daudz. Tās ir vienas dienas izmaksas, bet efekts var būt nozīmīgs. Nākamās ir vietas uz lauka, kuras tehniski paliek neapstādītas, neapsētas lauka konfigurācijas dēļ. Prātīgākais risinājums šajos gadījumos ir apsēt ar zaļmēslojumu jau pēc lauka apstādīšanas vai apsēšanas. Līdzīgi var rīkoties ar tehnoloģisko sliedi. Sezonas laikā, ja zaļmēslojuma kultūra gatavojas ziedēšananai, tās appļauj ar pļāvēju mulčieri, tikai nepļaujot pārāk zemu. Atlikušās vietas nopļauj ar trimmeri. Ir daudzas nejaukas nezāles, kas pilnīgi noteikti no nevainīgiem perēkļiem pāriet plašākās platībās. Tādas ir ar dziļo sakņu sistēmu – usnes, mīkstpienes, kosa, tīruma tītenis, zirgskābene. Ar spēcīgu sakņu sistēmu ir vībotnes, diždadži, asie dadži un sakņu dzinumu nezāles – vārpata un gārsa. Pēc novērojumiem, ap saimniecības ēkām arī ir vietas, kur ļaujam saaugt nezālēm. Tur pie iepriekš minētajām nezālēm vēl klāt nāk lielās nātres. Atšķirībā no lauka  saimnieciskajā teritorijā nezāļu perēkļus var ne tikai appļaut. Skatoties ilgtermiņā, lai šādas vietas pārvērstu par izmantojamām citiem nolūkiem, tās var nosegt ar kādu no materiāliem – agrotekstilu, baseina plēvi. Var izmantot vecus paklājus, var likt  25–30 cm biezu mulčas kārtu – koku lapas, kas ir lētākais variants, arī sienu; dārgāks variants būs kokskaidas vai šķelda.
• Stratēģiski ir jāpieņem lēmums, ka augsni nevienā vietā neatstāj tukšu. Izņēmums var būt uz laiku, ja tas saistīts ar cīņu pret daudzgadīgajām nezālēm melnajā papuvē. Ja kaut kādu iemeslu dēļ starplaiks starp vienu un otru apriti ir lielāks kā trīs nedēļas, ir vērts iesēt zaļmēslojumu. Labāk izlietot naudu, iesējot zaļmēslojumu, nekā cīnoties ar nezālēm. Pirmajā gadījumā tam noteikti būs vairāk plusu kā mīnusu.
• Ja uz lauka ir kādas nezāles, kas ir pāraugušas dārzeņu kultūras, tās noteikti ir jāappļauj, lai nekādā gadījumā nepieļautu izziedēšanu. Parasti tas notiek ar tādām sēklu nezālēm kā balanda, zvēre un pērkone, zaļā sarene, amarants. Ja nezāles ir pāraugušas stādījumu retās vietās, tās izgriežot un sadedzinot, mēs nodrošinām to, ka nezāļu sēklu banka netiks papildināta ar kārtējiem miljoniem nezāļu sēklu.
• Tehniskā modernizācija – lai arī šī jautājuma risināšana ir saistīta ar ieguldījumiem, ne visos gadījumos būs runa par jaunu agregātu iegādi. Drīzāk to mēs varam saukt par tehnikas modernizāciju. Asmeņu nomaiņa, to asināšana, aizsargdiski, pirkstu ravētāji un, galvenais, GPRS sistēma uz traktora, kas ļauj nobraukt pilnīgi identiski taisni un precīzi pēdu pēdā.
• Noslēgumā ir skaidrs, ka nezāļu ierobežošanas vadība nekad nebūs vienkārša, taču tādam plānam noteikti ir jābūt. Visas problēmas sezonas laikā ir jāpiefiksē, kaut dažu teikumu veidā, jo tas palīdzēs veidot kopējo ainu sezonas noslēgumā. Rezultātā kļūs iespējams  tāds jaudīgs risinājums, kā procesu analīze. Tad izkristalizēsies,   kādi bijuši tie iemesli, ka dārzeņu lauki sezonas noslēgumā atkal ir nezāļaini. Īsi par katru.
• Nepietiekamas zināšanas par nezāļu sugām (izglītošanās, palīglīdzekļu izmantošana).
• Meteoroloģisko apstākļu ietekme (augsnes auglība, augsnes apakškārtas irdināšana).
• Darba organizācija (rūpīga analīze, ko var atmest, ko ieviest un ko atstāt nemainīgi).
• Darbu plānošana (palīdz iegūt laiku, izdarot darbus iespējami efektīvākajā laikā).
• Tehniskie uzlabojumi nezāļu ierobežošanas tehnikai (jāatvēl laiks un līdzekļi).

Māris Narvils,

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā