Mežsaimniecības konsultanti gūst pieredzi Somijā

No 6. līdz 10. jūnijam mežsaimniecības konsultanti no MKPC un MPKS “Mūsu mežs” devās papildināt savas zināšanas uz Somiju par dabas vērtību saglabāšanu meža apsaimniekošanas procesā.

Mežainums Somijā ir aptuveni 70%, līdz ar to mežsaimniecība ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī.  Tas nozīmē, ka liela uzmanība tiek veltīta meža apsaimniekošanas praksei, no kuras var mācīties ļoti daudz. Somu vēlme un mērķis ir panākt, lai dabas vērtību apzināšana un aizsardzība saimnieciski vērtīgajos mežos nākotnē nebūtu atsevišķi izceļama. Tai ir jākļūst par vispārpieņemtu praksi.

Pateicoties LAP 2014.–2020. apakšpasākumam “Atbalsts konsultantu apmācībai”, esam ieguvuši jaunus sadarbības partnerus. TAPIO ir uzņēmums, kurš apmāca mežsaimniecības konsultantus un speciālistus no dažādiem nozares uzņēmumiem.

Pirmā diena tika pavadīta teorijas apgūšanai, kas iedeva nozīmīgas zināšanas, lai izprastu Somijas mežsaimniecības sektoru, jo īpaši uzsvaru liekot uz dabas vērtībām – atbalsta mehānismi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai, likumdošana, sertifikācija, labās prakses vadlīnijas. Kopā šajā dienā tika apskatīti 8 mežsaimniecības temati, par kuriem raisijās veiksmīgas diskusijas, īpaši par brīvprātīgo bioloģiski augstvērtīgu meža saglabāšanas programmu “METSO” un liberālo Somijas meža likumdošanu.

Otro un trešo dienu pavadījām mežā, nostiprinot iegūtās teorētiskās zināšanas, iepazīstoties ar mežsaimniecības labās prakses piemēriem. Apmeklējām meža paraugdemonstrējuma objektus, kur tiek saimniekots ar nepārtraukta meža klāja mežsaimniecību. Lielu izcirtumu vietā tiek veidoti mazāki, aptuveni 0,2 ha lieli atvērumi. Pēc likumdošanas tie nedrīkst pārsniegt 0,3 ha. Apskatījām vairākus piemērus arī par aizsargjoslu ievērošanu purvu un upju malās.

Apmeklējām “METSO” programmas ietvaros saglabātus meža biotopus. Šī programma ir valsts finansēta un tās mērķis ir veicināt meža platības dabas aizsardzībai. Proti, brīvprātīgi meža īpašnieks var nodot mežu ar dabas vērtībām aizsardzībai. Ir trīs iespējas – īpašnieks nodod mežu aizsardzībai uz 10, 20 gadiem vai uz mūžu. 10 un 20 gados īpašnieks saņem kompensāciju koksnes un meža zemes vērtībā, taču īpašums paliek viņam, savukārt, ja uz mūžu, tad īpašumu nopērk valsts.

Tāpat apskatījām nesen izstrādātu aptuveni 25 gadus vecu bērzu – priežu mistraudzi. Apsaimniekošanas mērķis – enerģētiskās koksnes ieguve, saglabājot dabas vērtības. Gājām cauri cirsmai un lektors pie katras atstātās sabas vērtības apstājās, lai diskutētu. Mežsaimniecības konsultanti ļoti aktivi iesaistījās. Interesanti, ka praksē marķējamās krāsas gandrīz vairs neizmanto. To vietā tiek izmantotas lentas, kuras ar laiku dabā sadalīsies. Katrai krāsai ir savs apzīmējums. Piemēram, viena dzeltena lenta nozīmē, ka cirsmā ir jāatstāj šis koks. Sarkana ar baltu – aizsargājama vērtība, lielākoties tā ir mirusī koksne. Šī principā ir vērtība, kura tiek izcelta visvairāk meža apsaimniekošanas praksē, jo tā ir limitētā daudzumā.

Mācību laikā gūtās konsultantu atziņas un pārņemamā pieredze:

• Atbalsts, ko var saņemt meža īpašnieks, galvenokārt nāk no valsts budžeta. Eiropas Savienības atbalsti ir tikai dažās aktivitātēs – meža ceļu uzturēšanai, izveidošanai un meža ieaudzēšanai neizmantotajās lauksaimniecības zemēs. Finansējums, kāds tiek nodrošināts dabas aizsardzībai, ir nesalīdzināms;
• Somijas meža sertifikācijas prasības bieži ir ievērojami stigrākas par meža likumdošanu. Jāpiemin, ka 90% no mežiem ir sertificēti;
• Somijas likumdošana upju, ezeru un purvu aizsargjoslās nosaka elastīgus aizsardzības principus atbilstoši pēc situācijas dabā. Latvijas likumdošana nosaka konkrētu regulējumu, kas ne vienmēr saskan ar vēlamajām darbībām mežā;
• Somijas mežu apsaimniekošana ir augstā līmenī, atspoguļojot jaunākās zinātniskās atziņas. Likumdošana arvien liberālāka, kas ļauj īpašniekam izvirzīt savus mērķus un pieņemt atbilstošus lēmumus, kas kopumā izdevīgi visai meža nozarei;
• Somijā kopš 2008. gada darbojas “METSO” valsts atbalsta programma brīvprātīgai meža aizsardzībai. Līdz 2019. gadam ir izveidotas 73,5 tūkst. ha jaunas aizsargājamās teritorijas, galvenokārt privātajos mežos, kas ir 76% no programmas mērķa. Un visas kompensācijas segtas no valsts budžeta;
• Kas vienam vērtīgs, tas otram nē. Piemēram, mežs, kur pamežā aug lazdas, Somijā ir aizsargājams un unikāls, savukārt Latvijā tieši pretēji.

Iegūtās zināšanas un pieredze tiek pārnesta praksē, strādājot ar meža īpašniekiem.

Informāciju sagatavoja Elvīra Grasmane, MKPC mežsaimniecības projektu vadītāja

Materiālā izmantota MKPC mežsaimniecības konsultantes M.  Bondares, meža apsaimniekošanas vecākā speciālista K. Folkmaņa un mežsaimniecības projektu vadītājas E. Grasmanes atskaitē minētā pieredze un fotogrāfijas.

Konsultantu apmācība tika nodrošināta Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi" apakšpasākuma “Atbalsts konsultantu apmācībai” ietvaros, LAD Līguma nr. 10 2.1-20/21/P16.