Augu maiņas un kaļķošanas nozīme bioloģiskajā saimniecībā

Augkopības demonstrējumos gūtas atziņas par augu maiņas un augsnes kaļķošanas nozīmi un efektivitāti bioloģiskajā lauksaimniecībā. Arī šogad lauku diena tika aizvadīta Zoom platformā. Dalībniekiem bija iespēja uzzināt divos bioloģiskajās saimniecībās ierīkotos demonstrējumos iegūtos rezultātus.

Viens no demonstrējumiem “Dažādu kaļķošanas materiālu efektivitāte laukaugu sējumos”, kurš ierīkots Dundagas pagasta z/s “Andžaki”, aktualizēja augsnes kaļķošanas nozīmi un ietekmi uz ražas veidošanu. Otrs demonstrējums “Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos”, kurš ierīkots Liezēres pagasta z/s “Vidus Stukules” praktiski demonstrē augu maiņas būtiskumu, ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību.

Demonstrējums “Dažādu kaļķošanas materiālu efektivitāte laukaugu sējumos” tika ierīkots 2018. gada rudenī, izveidojot sešus variantus: bez kaļķošanas materiāla iestrādes, ātras iedarbības granulēts kaļķis, smalki samalts dolomīts (lēnas iedarbības), rupja maluma dolomīts (lēnas iedarbības), sijāts kaļķakmens (lēnas iedarbības), smalki samalts kaļķakmens (lēnas iedarbības). Pēc kaļķošanas materiāla iestrādes demonstrējuma laukā tika iesēti ziemas kvieši ‘Edvīns’, 2020. gada pavasarī auzas ‘Laima’, šī gada pavasarī zālāja maisījums (sarkanais āboliņš 27%, pļavas auzene 25%, ganību airene 23%, timotiņš 25%).

Katru gadu pēc ražas novākšanas katrā no demonstrējuma variantiem tiek ņemti augsnes paraugi un veiktas augsnes analīzes. 2020. gada rudenī veikto analīžu rezultati parāda, ka pH līmenis visvairāk paaugstinājies variantā, kurā tika iestrādāts smalki malts kaļķakmens – no pH 4,4 pieaudzis līdz 6,0, vismazākais pH pieaugums konstatēts variantā, kur iestrādāts ātras iedarbības granulēts kaļķis, no pH 4,4 uz 4,8. Variantā ar smalki maltu kaļķakmeni konstatēts arī vislielākais Ca pieaugums un līdz ar to arī būtiskas izmaiņas Ca:Mg attiecībā. Ja sākotnēji lauka Ca:Mg attiecība bija 5,5:1, kas ir tuvu optimālai, tad tagad šajā variantā tā ir 16:1. Šīs satraujās augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas arī varētu būt iemesls, kāpēc šis variants, kuram ir optimālākā pH reakcija, neuzrāda augstākos ražas rezultātus. Gan ziemas kviešiem, gan auzām labākās ražas tika ievāktas variantā, kur iestrādāti rupja maluma dolomītmilti. Konkrētajai saimniecībai gan šis variants nav ekonomiski izdevīgākais, jo dolomītmiltu ieguves vieta ir tālu no saimniecības un to transportēšana ir ļoti dārga, tāpēc divu gadu videjais bruto segums augstāks ir variantā, kur izkliedēts sijāts kaļķakmens. Demonstrējums turpināsies arī nākamgad – turpināsim vērot, kā mainās augsnes agroķīmiskie rādītāji un kādu ietekmi tie atstāj uz kultūraugu ražu.

Demonstrējums “Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos” ierīkots 2018. gada rudenī, īstenošanas laiks – līdz 2022. gada rudenim. Mērķa sasniegšanai  2018. gadā sākti ierīkot šādi varianti:

• Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu (1. var.);
• Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši 2 gadus pēc kārtas (standarta līdzšinējā prakse, 2. var.);
• Graudaugi pēc rapša vai pākšaugiem (3. var.);
• Graudaugi bezmaiņas sējumos (4. var.).

Plānotā augu maiņa pa gadiem

Demonstrējuma lauka platība 2,5 ha. No četriem variantiem 2020. gadā  demonstrējuma  laukā varēja salīdzināt trīs  variantus: 1., 3. un 4.  1. variantā divos laukos pēc ziemas kviešiem auga vasaras kviešu šķirne ’Happy’,  3. variantā  pēc zirņiem auga ziemas kvieši šķirne ’Ceylon’, bet 4. jeb graudaugu bezmaiņas variantā pēc ziemas kviešiem auga auzu  šķirne ‘Harmony’. Vēl vienā laukā auga zirņi, lai 2021. gadā  tur ierīkotu 3. variantu. Sākot ar graudaugu sadīgšanu, regulāri veikti fenoloģiskie novērojumi un vērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis gan ziemājos, gan vasarājos. No iegūtajiem datiem 2020. gadā var secināt, ka  graudaugu slimības bija attīstījušās visos trīs augu maiņas variantos. Slimību izplatību un attīstības pakāpi grūti salīdzināt pa variantiem, jo katrā auga cita kultūra. No kaitēkļiem lapgrauži arī bija sastopami visās trīs kultūrās visos augu maiņas variantos – ziemas kviešos un auzās izplatība 5%, vasaras kviešos 8%. 

Atziņa: 2020. gada rezultāti parādīja, ka auzas ir piemērota kultūra   bioloģiskai  graudkopībai, jo no tām pat graudaugu bezmaiņas sējumā  iegūta augstākā raža – 2,8 t/ha ar  pārtikas kvalitāti. 

Šogad  demonstrējuma laukā tiek salīdzināti visi četri  varianti: 1. (ziemas kvieši pēc ziemas kviešiem), 2. (auzas pēc vasaras kviešiem), 3. (ziemas kvieši pēc zirņiem), 4. (bezmaiņas variantā ziemas kvieši pēc auzām). Vienā laukā aug zirņi pēc vasaras kviešiem. Demonstrējuma laukos arī šogad  tiek vērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis un veikti  fenoloģiskie novērojumi. Ziemas kvieši  pagājušā gada rudenī bija  sadīguši 1. variantā  vidēji 400 augi/1 m², 3. variantā  vidēji 425 augi/1 m², 4. variantā vidēji 380 augi/1 m².  Pavasarī pēc sniega nokušanas bija redzams, ka ziemas kviešus ievērojami  bojājis sniega pelējums. 16. aprīlī  tika noteikts augu skaits uz 1 m²:  1. var. vidēji 312 , 3. var. vidēji 280 augi,  4. var. vidēji 296 augi. Sasniedzot stiebrošanas sākumu maija otrajā pusē, visos variantos parādījās dzeltenplankumainība, bet, salīdzinot pa variantiem, 3. variantā tās izplatība bija mazāka. Jūnijā, turpinoties augu attīstībai, tika vērtētas trīs augšējās lapas, kuras ražas veidošanā  dod lielāko ieguldījumu. Jūnija vidū attīstītas karoglapas fāzē dzeltenplankumainība tikai 1. variantā bija pakāpusies uz karoglapas. Vārpošanas fāzē arī 3. un 4. variantā slimība uz karoglapas, bet tās attīstības pakāpe vismazākā bija 3. variantā. Jūnija vidū uz ziemas kviešiem parādījās  kaitēkļi –  labību lapgrauži un laputis, kuru izplatība visos variantos 1–2%. Tālākās attīstības fāzēs laputis nebija atrodamas, bet lapgrauži turpināja grauzt lapas, vārpošanas fāzē vislielākā to izplatība bija 4. variantā – 15%.

2. varintā auzās stiebrošanas fāzes sākumā parādījās auzu lapu brūnplankumainība, tās izplatība 30%, attīstības pakāpe 5%, AS 32 tās izplatība 100%, attīstības pakāpe 5%, vārpošanas fāzē brūnplankumainība uz 3. lapas –izplatība 90%, uz 2. lapas un karoglapas nav novērojama. Stiebrošanas fāzē uz auzām laputis – izplatība 3%, attīstītas karoglapas fāzē laputu izplatība 20%, lapgraužu izplatība 30%.

Pēc ražas nokulšanas  tiks analizēti rezultāti un novērtēta augu maiņas nozīme.

Liels paldies z/s “Andžaki” īpašniekam Jurģim Ludevikam un z/s “Vidus Stukules “ īpašniekam Pēterim Skuķim par sadarbību un aktīvo iesaisti demonstrējuma realizēšanā.

Demonstrējumi ierīkoti LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P14, grozījumi Nr. LAD160119/P4, demonstrējuma tēma: Dažādu augsnes kaļķošanas materiālu un tehnoloģiju demonstrējums un efektivitāte (13. lote) un LAD līguma nr. LAD240118/P26., demonstrējuma tēma: “Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos” (26. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sagatavoja:
Laura Kirsanova,
LLKC augkopības konsultante

Anita Brosova,
LLKC Madonas KB augkopības konsultante