Aizvadīta konference “Latvijas produktu tirgus spēks pārtikas ķēdēs”

Ciešāka savstarpēja sadarbība, sabiedrības pieprasījums pēc dažāda veida pārtikas, nepieciešamība domāt  par to, kā ar pārtiku nodrošināt aizvien pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu – šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem 25. martā diskutēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā starptautiskajā konferencē “Latvijas pārtikas tirgus spēks pārtikas ķēdēs”.

“Nākotnes pircēju vairāk interesēs nevis tas, kā kartupelis, burkāns vai ābols izskatās veikala plauktā, bet gan informācija – kur un kā tas audzis. Tieši tādēļ jau tagad jāsaprot, ka patērētājs meklē kvalitatīvu un izsekojamu pārtiku,” atklājot konferenci, uzsvēra LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Izaicinājumi pasaulē un Eiropā

Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta politikas virsnieks Alberto Davino (Alberto D’Avino) norādīja, ka Eiropas pārtikas produktu tirdzniecība pēdējā desmitgadē uzskatāma par veiksmes stāstu, jo ārējās tirdzniecības bilance arvien bijusi pozitīva – 2019. gadā Eiropas Savienībā (ES) reģistrēts eksports 180 miljardu eiro apmērā, bet imports bijis 120 miljardi eiro. “Pārtikas ražotājiem jārēķinās, ka 90% no ekonomiskās izaugsmes turpmāk būs vērojama ārpus ES, tātad – eksporta tirgos. To veicina vidusslāņa veidošanās Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā, kas būs dzinulis pieprasījumam pēc augstas kvalitātes ilgtspējīgas pārtikas,” skaidroja A. Davino.

Runājot par izaicinājumiem pašmāju pārtikas produktu ražotājiem, Zemopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa atzina, ka tādi globālie izaicinājumi kā pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits, sabiedrības pieprasījums pēc bezglutēna, vegānu, veģetāriešu pārtikas ražotājiem mudinās pielāgoties. “Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija (OECD) norāda uz 3 būtiskiem izaicinājumiem, kuros jārod līdzsvars. Pirmais, kā panākt, lai augstāka pārtikas cena neietekmē mazturīgos iedzīvotājus? Otrais, ja vides saudzēšanai jāsamazina liellopu skaits, kā aizvien nodrošināt pieejamību gaļai? Trešais – kā, palielinot ienākumus, pārlieku intensīvi neizmantot dabas resursus? Šis skar arī mūs.”

Lai sekmīgi iekļautos globālajās pārtikas tirgus ķēdēs, ražotāji nevar iztikt bez dažādiem, saražotās produkcijas kvalitāti apliecinošiem sertifikātiem. “Sabiedrība beidzot ir sākusi teikt, kāda veida pārtiku tā vēlas iegādāties. Tāpēc prasība pēc “zaļākas” ražošanas tikai pieaugs, ko ietekmē arī izmaiņas klimata un tirdzniecības politikā. Tādēļ risinājumu, kā mazināt spriedzi starp ražotājiem un patērētājiem, kopīgi jāmeklē kā investoriem un lielajām pārtikas ķēdēm, tā mazajiem tirgotājiem, vides grupām un mājsaimniecībām,” uzsvēra Aivars Lapiņš, Latvijas pārstāvis OECD.

Vietējā pārtika un patērētājs

Latvijas pircējs aizvien vairāk meklē iespējas iegādāties vietējo pārtikas ražotāju produktus. To apliecina arī lielā interese par LLKC aizvadītajā gadā izveidotā kataloga www.novadagarsa.lv piedāvājumu, kurā pašlaik vienuviet pieejama informācija par vairāk nekā 800 mazajiem pārtikas ražotājiem un mājražotājiem. Katalogā līdztekus 117 integrētas audzēšanas saimniecībām  pašlaik rodamas arī 255 bioloģiskās, 35 “Zaļās karotītes” un 3 GLOBALG.A.P. (G.G.) kvalitātes sertifikātu ieguvušas saimniecības.

Konferencē  ieguvumus no starptautiskā kvalitātes sertifikāta GLOBALG.A.P. skaidroja arī tā ģenerāldirektors Gajs Kalebo (Guy Callebaut): “Šī sertifikāta standarti tiek veidoti,  uzklausot kā piegādātāju, tā mazumtirgotāju vajadzības. Vissvarīgākais, ko G.G. marķējums parāda sadarbības partnerim un arī patērētājam – šī pārtika saražota drošā veidā, un šis uzņēmējs domā, kā uzlabot darbības efektivitāti attiecībā pret patērētāju, vidi un saviem darbiniekiem.”

Lai arī GLOBALG.A.P. sertifikācijas process ir diezgan skrupulozs un nebūt ne lēts,  Latvijā šo sertifikātu saņēmusi jau virkne pārtikas ražotāju, tostarp – cūkaudzētava “Ulbroka”.

Andris Kokts, SIA “Ulbroka” projektu vadītājs: “Jā, šīs sertifikācijas procesā jāizpilda arī it kā virkne dažādu sīku lietu, piemēram, norādes, ka šeit glabājas asi priekšmeti. Taču tas nav nekas neizdarāms. Viens no būtiskiem ieguvumiem – redzot, ka arī šādi tiek uzlabota darba vide, pieaug darbinieku pašapziņa un atbildība.”

Ceļā uz G.G. iegūšanu ir arī bioloģiskā SIA “Krogzeme”, kas nodarbojas ar upeņu audzēšanu. “No pircējiem nepārtraukti izjūtam spiedienu – vai jums ir tāds, vai jums ir šāds sertifikāts, tāpēc izlēmām ķerties pie G.G. iegūšanas. Cerējām to iegūt jau uz šī gada ražas laiku, taču paveicamo lietu daudzums norāda, ka tas drīzāk notiks nākamgad,” skaidro saimnieks Andris Krogzems.

Savā pieredzē par sadarbību ar vietējās pārtikas ražotājiem dalījās arī tirdzniecības tīklu “Rimi Latvia” un “Elvi” pārstāvji. “Mēs esam gatavi vēl palielināt Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mūsu veikalos,” norādīja Milans Blūms, “Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktors: “Pašlaik svaigās pārtikas kategorijā “Rimi” pieejami 65,4% vietējo produktu. Latvijā ražotā maize mūsu veikalos veido 74,3% no sortimenta šajā sektorā. Piena produkti ir 66,9%, taču šajā jomā jūtam UHT jeb augstā temperatūrā apstrādāta piena trūkumu no pašmāju ražotājiem.” “Rimi Latvia” pārstāvis arī atzina, ka ražotājiem ir būtiski kooperēties kā piegādes apjomu nodrošināšanas, tā kooperatīvā pieejamo zināšanu dēļ, kas ļautu precīzāk aizpildīt, piemēram, sadarbības un piegāžu pieteikumus.

Tikmēr “Elvi” pārstāve Vineta Grigāne-Drande pārtikas ražotājiem atgādināja, ka sadarbība iespējama vien ar Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētiem uzņēmējiem, kas ražotājiem nereti aizmirstoties. “Vēlos atgādināt, ka nelieliem pārtikas piegādātājiem, piemēram, sezonas augļu, dārzeņu audzētājiem, kuri nevar nodrošināt piegādes visam “Elvi” tīklam, sezonas laikā ir iespēja sadarboties ar sev tuvāko mūsu tīkla veikalu produkcijas realizācijai. Šis ir būtiski, jo cilvēki aizvien vairāk novērtē to, ka nauda par Latvijā radītām precēm paliek mums pašiem.”

Plašāk ar konferencē runāto varēs iepazīties www.laukutikls.lv, kā arī LLKC yotube.com kanālā, kur tiks ievietots konferences ieraksts.

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja