Ar pavasara darbiem vēl nesteigsimies!

Sniega sega Latvijā daudzviet ir pilnībā nokausēta. Gājputni atgriezušies, pirmās sniegpulkstenītes  jau zied. Šķiet, nupat jau viss notiks arī dārzos. Tomēr LLKC vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils sakarsušos prātus vēlas mazliet atvēsināt, jo pavasaris, lai arī daudzviet atbilstoši meteoroloģiskajiem apstākļiem ir sācies, dārza un lauku darbos tas vēl jāpagaida.

Pasekojot prognozēm, redzam, ka drīz sagaidāma gaisa temperatūras pazemināšanās. Naktīs atgriezīsies neliels, bet regulārs sals. Dienā gaisa temperatūra nesasniegs pat +5^oC, kas nozīmē, ka augšana praktiski apstāsies. Sīpolpuķes, protams, savu attīstību turpinās, taču viss cits, ieskaitot zāli, praktiski savā attīstībā stāvēs uz vietas. Labākajā gadījumā kaut kāda kustība sāksies pašās marta beigās. Agrs pavasaris nav sagaidāms.

Ne visi būs ievērojuši, bet lazdas vēl nav ziedējušas, sagaidāms, ka tas varētu notikt tuvāko divu nedēļu laikā. Tas ir krietni vēlāk nekā parasti. Pozitīvi ir tas, ka pie nelielām negatīvajām gaisa temperatūrām ir lielākas iespējas, ka lazdu putekšņi spēs izdzīvot, kas savukārt nozīmē to, ka rudenī varam cerēt atkal uz riekstu ražu.

Kas šajā pavasara scenārijā dara uzmanīgu. Sniega sega būs jau sen zudusi, lai gan īslaicīgi vēl sniegu redzēsim. Tas nozīmē, ka palēnām, bet noteikti aizplūst prom mums tik vajadzīgais ūdens. Visas pazīmes rāda, ka pavasaris atkal būs sauss. Tas nozīmē, ka, līdzko sāksies lauku un dārzu apžūšana, divu, maksimums triju nedēļu laikā atkal būs jāpaspēj visu izdarīt. Redzam pēc prognozēm, ka nekādi lielie nokrišņi nav gaidāmi. Vēsture atkārtojas, ir laiks sākt izdarīt secinājums, pārskatot ūdens menedžmentu kopumā un katrā vietā konkrēti.

Šobrīd intensīvi norit visdažādāko stādu sējas laiks. Tiem, kuri ir naski metušies pie šīs nodarbes, gribu atgādināt divas lietas. Stādiem augot augstumā un platumā, vajag vietu, jo, līdzko to lapas sāk saskarties, lai tie nestīdzētu, tie ir jāretina. Tas attiecas uz tomātiem, papriku, baklažāniem, vēlāk gurķiem. Vai esat paskaitļojuši, ka jums pietiks platības, kur to visu izvietot? Martā siltumnīcās var sākt sēt aukstumizturīgās kultūras, taču, ja tur ir jāizvieto jau siltummīļu stādi, tas nozīmē, ka siltumnīcai ir jābūt reāli apkurināmai, nepietiks ar vienkāršu papildu piesildīšanu. Otra lielā problēma ir stādu izstīdzēšana, kas ir vērojama tieši agrajos stādu sēšanas termiņos.

Visiem tiem, kuriem siltumnīcas ir neapkurināmas, marts ir īstais sējas laiks. Tātad tikai tagad viss sākas. Par dekoratīvajām kultūrām ir cits stāsts. Steigai nav pamata, jo martā strauji uzlabojas gaismas apstākļi, dienas garums pamazām tuvojas 12 stundām. Pastāv iespēja stādus daudzmaz izaudzēt bez papildu apgaismojuma. Marts ir īstais mēnesis, kad savus pirmos soļus stādu audzēšanā var iemēģināt visi tie, kas to darīs pirmo reizi. Galvenais ir rūpēties par četrām pamatlietām: gaismu, gaisu, mitrumu un barības vielām. Pašlaik svarīgākais ir uzsākt sēju siltumu mīlošām kultūrām – visa veida tomātiem, kurus audzēs siltumnīcās, tāpat paprikai un baklažāniem. Vēsākos apstākļos audzēt var dēstus tādām kultūrām kā salāti, puravi, sakņu un lapu selerijas, saldie sīpoli.

Māris Narvils,

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā