Jaunās desmitgades turpinājums dārzkopībā

Jaunās desmitgades pirmais gads ir klāt. Esam aizvadījuši diezgan mulsinošu gadu, kas noteikti daudziem paliks atmiņā kā vairāku ierobežojumu skarts, kad daudz ko iemācījāmies paveikt attālināti, izmantojot kā zināmās, tā jaunas tehniskās un tehnoloģiskās iespējas. Vērojot jaunākās tendences pasaulē, radās pārdomas, kā varētu attīstīties dārzkopība turpmāk Latvijā.

Mūsu valstī ar dārzkopības lietām lielākā vai mazākā skaitā ir saistītas ne tikai specializētās saimniecības, bet diezgan liels cilvēku skaits ārpus tām. Šis būs skats no malas uz dārzkopības nozari cauri visām saimniekošanas sistēmām.

Aptversim ne tikai profesionālās saimniecības, bet arī tās, kas saražos pārtiku savām un radu vajadzībām. Tātad maksimāli daudzpusīgs skats uz visu no A-Z līdz brīdim, kad uz galda gulst oranžu burkānu saišķis. Kā jaunajā ES uzstādījumā “No lauka  līdz galdam”. Apskatīsim sekojošas dārzkopības sistēmas – konvencionālo, integrēto, bioloģisko un permakultūru. Vajadzētu arī vēl piekto – reģenerējošo vai atjaunojošo  lauksaimniecību –, bet, tā kā tā ir vēl tikai starta sākumā, nav iespējams paskatīties uz to Latvijas kontekstā. Apskatīsim galvenos aspektus, kas saistīti ar dārzkopības produkcijas iegūšanu. Šajā materiālā ielikšu visus savā pieredzē redzētos un pārdomātos momentus dārzkopībā.

Augsne un augsnes apstrāde

Galvenais resurss, ar ko saistīta ražošana dārzkopībā.

Konvencionālajā – augsne tiek izmantota intensīvi. Galvenais  ar tehnikas palīdzību nodrošināt kvalitatīvu sēklas gultni un vietu stādiem. Bieži tiek izmantoti agresīvi augsnes apstrādes agregāti, piemēram, dažādas frēzes. Augsne vienas sezonas laikā tiek apstrādāta daudzas reizes, pilnībā paļaujoties uz tehnikas radītajām iespējām. Atkarībā no augsnes granulometriskajām īpašībām apstrādātas augsnes irdenums saglabājas aptuveni mēnesi. Esmu redzējis kartupeļu laukus, kuros izmantota dziļirdināšana un frēzes vagu veidotājs, kur  kartupeļu novākšanas laikā tie bija pilnībā “kā iebetonēti”, no veidotā irdenuma vairs nebija ne vēsts. Praktiski netiek izmantoti nekādi organiskie mēslošanas līdzekļi, jo tie tiek uzskatīti par neefektīviem. Atkarībā no sākotnējā izejas punkta pakāpeniski sarūk augsnes organiskā viela, pasliktinās augsnes struktūra neatkarīgi no tā, cik kvalitatīvu tehniku izmanto. Netiek pievērsta uzmanība augsnes mikrobioloģiskajai aktivitātei. Tāda augsne ātri saputekļojas, blīvējas. Augiem labvēlīgais augšanas periods ar katru gadu pakāpeniski samazinās.  

Integrētajā – augsne pamatā tiek izmantota līdzīgi. Lai arī ir izveidotas vadlīnijas visām dārzkopības kultūrām, tomēr prakse rāda, ka attiecībā uz augsni un tās apstrādi notiek salīdzinoši mazas izmaiņas. Pateicoties augsnes analīzēm, lielāka uzmanība tiek pievērsta augsnes agroķīmiskajam sastāvam. Ieteikumos eksistē arī iespēja izmantot organiskos mēslojumus, visbiežāk tas attiecas uz zaļmēslojumu kultūrām. Augsnes apstrāde ir līdzīga kā iepriekš, bet ir nianses – mazāk tiek izmantoti tādi agregāti kā frēzes. Lai arī vadlīnijās ir daudzi labi ieteikumi, naudas pelnīšana ņem virsroku un galarezultātā daļa ieteikumu paliek nekad neizmantoti.

Bioloģiskajā – augsnes saglabāšanai tiek izmantoti tādi rīki kā augmaiņa, organiskais mēslojums, kas ir galvenā izejviela augsnes auglības stabilizācijai, diemžēl lopkopības apjomu mazināšanās dēļ ir ievērojami sarukusi kūtsmēslu lietošana. Laba alternatīva būtu komposta gatavošana, resursi tam ir praktiski katrā bioloģiskajā saimniecībā. Tā izmantošanai vēl ir milzīgs neizmantots potenciāls. Audzētas tiek zaļmēslojuma kultūras, bet to iespējams darīt vēl vairāk. Diskutabls ir jautājums par augsnes apvēršanas nepieciešamību, tas ir, aršanu. Uzlabojot vertikālo un seklo augsnes apstrādi, būtu iespējams to samazināt līdz minimumam. Liela uzmanība ir jāveltī dažādu mikroorganismu preparātu izmantošanai, lai veicinātu augsnes mikroorganisko aktivitāti.  

Permakultūrā – augsnes apstrāde tiek izslēgta gandrīz pilnībā. Maksimāli tiek pāriets uz dabiskajiem cikliem un procesiem. Kā visiem zināms, tad dabā augsnes apstrāde nenotiek, bet var veidoties liela biomasa no dažādiem augiem. Augsnes auglības nodrošināšanā tiek izmantoti organiskie mēslošanas līdzekļi, tajā skaitā komposts un zaļmēslojums. Īpaša uzmanība tiek pievērsta augsnes virskārtas mulčēšanai. Izšķiroša nozīme tiek piešķirta  mikroorganismiem un visām citām augsnes būtnēm, tajā skaitā sliekām, kurām faktiski pilnībā tiek nodotas rūpes par augsnes atjaunošanu. Mikroorganismu un augsnes sīkbūtņu darbība ir tā, kas nodrošina augsnes struktūru un irdenumu, tā izslēdzot vajadzību pēc lielas, dārgas un jaudīgas tehnikas izmantošanas. Pamatprincips rūpēties pastāvīgi par biomasas nogādāšanu augsnes virskārtā. Eksistē paņēmieni, kas ļauj augsnes auglību atjaunot sešu mēnešu laikā. Kā trūkums ir jāmin tas, ka to uzreiz nevarēs izdarīt hektāriem lielā platībā, bet ģimeņu saimniecībās  tas var lieliski strādāt.

Mēslošana

Viena no pamatfunkcijām, lai vispār kaut kas izaugtu. Gandrīz visās saimniekošanas sistēmās dārzkopībā galvenokārt balstās uz atziņām par augu minerālo barošanos, taču tas mūs ierobežo un traucē saskatīt procesus kopsakarībās.

Konvencionālajā – pilnībā balstās uz ķīmiski sintezētiem minerālmēsliem, kuri tiek bieži doti lielās devās. Diemžēl tas vienlaikus ir arī klupšanas akmens, jo augiem tas viss nekļūst pieejams tās pašas izskalošanās dēļ, ko sekmē mūsu nevienmērīgie meteoroloģiskie laika apstākļi. Mēslošanas pamatprincipi ļauj augiem uzņemt tikai daļu no vajadzīgajiem barības elementiem. Augstās minerālmēslu izmaksas liek censties pēc maksimālajām ražām.

Integrētajā – salīdzinājumā ar iepriekšējo pozitīvi ir tas, ka augsnes analīzes ļauj precīzāk un sabalansētāk izmantot augiem nepieciešamos barības elementus. Tā tiek ietaupīti mēslošanai nepieciešamie resursi. Mazāki ir izskalošanās riski. Kompleksās analīzes sekmīgi risina jautājumus par svarīgāko mikroelementu nodrošināšanu. Neatrisināts paliek jautājums par atlikušo barības elementu nodrošinājumu, kurus izmantot nav komerciāli izdevīgi. Augsnes skābuma regulēšana daļā no dārzkopības platībām ļauj uzlabot minerālās barošanās nosacījumus un aktivizē mikroorganismu darbību. Tomēr joprojām galvenais mēslošanas līdzeklis ir minerālais mēslojums.

Bioloģiskajā – izmantojamo mēslošanas līdzekļu klāsts ir gana plašs. Neskaidrības bieži rodas par bioloģiskajiem mēslošanas līdzekļiem, kas tiek pārstrādāti un fasēti rūpnieciskos apmēros. Diemžēl skrupulozās prasības (atbilstība BL regulas prasībām) novedušas pie tā, ka daudzie ražotāji, kas piedāvā bioloģiskos mēslošanas līdzekļus, pat, neskatoties uz to, ka citās valstīs tie tiek izmantoti bioloģiskajā lauksaimniecībā, Latvijā tiek uzstādītas vēl stingrākas prasības un to izmantošana nav iespējama. Rezultātā bioloģisko mēslošanas līdzekļu spektrs. ko var izmantot mūsu bioloģiskajā lauksaimniecībā, nav pietiekams. Mīņāšanās ap bioloģisko mēslošanas līdzekļu reģistru ilgst jau vairākus gadus. Nav pieļaujama tādas bioloģiskās dārzkopības attīstība, kas tikai balstās uz “pliku”  augsnes kā resursa izmantošanu. Tāpēc šajā segmentā ir nepieciešama izglītošanās par mēslošanas pamatprincipiem. Vēl vairāk ir jāizmanto zaļmēslojuma kultūras, komposts un citi  organiskās izcelsmes materiāli.

Permakultūrā  – mēslošana ir balstīta uz dabisko barības vielu apriti, kā tas notiek dabas cikliskajos procesos. Šeit pieejas var būt dažādas. Viena, kad pieturas pilnībā tikai pie dabiskās barības vielu aprites. Bioloģiskā masa dažādu mulču veidā tiek likta uz augsnes, tā kopējot tos procesus, kā augi augot pašmulčējās dabas biocenozēs. Otrs, izmantojot slāņveida mulču biezā slānī, auglīgo slāni izveidojot virs esošās augsnes. Tāda augsne kļūst auglīga uz vairākiem gadu desmitiem, un, pēc tam papildinot, auglību var nodrošināt uz ilgu laiku. Trešais virziens, kas jau sakņojas arī atjaunojamā lauksaimniecībā –, augsnes apakškārtā tiek iestrādāts mikroorganismu kokteilis, kas tiek apvienots ar augsnes dziļirdināšanu. Te vēl pastāv apakšvirzieni:   vēl tiek izmantots komposts, kas tiek iearts, tālāk pārejot pilnībā uz bezaršanu, mulčas, komposta un zaļmēslojuma izmantošanu.

Turpmāk skatīsim, kā šīs dārzkopības sistēmas ietekmē vidi, derīgos un kaitīgos organismus, kādi resursi ir nepieciešami.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā