Ko un kā plānot nākamajai sezonai?

Šķiet, tikko beidzās šīs sezonas garais rudens, kad jau jādomā par nākamo. Laiks ir nepielūdzams, un strauji tuvojas gadu mija. Tādēļ pēdējais brīdis likt jaunos plānus galdā. Gada plānošana sākas ar iepriekšējā gada analīzi. Jā, tieši ar analīzi, jo nav iespējams gudri un ekonomiski saimniekot, nesaprotot, kāda ir bijusi aizvadītā sezona.

Viena daļa ir grāmatvedības dati, bet otra lieta ir saimnieciskās, tajā skaitā agronomiskās lietas dārzkopībā. Izejas dati, kam ir jābūt katrā saimniecībā, ir lauku vēsture, kurā fiksē veikto darbu datumus un tehnoloģiskos pasākumus. Būtu labi, ja piezīmēs tiktu ierakstīti iemesli, kādēļ tas bija jādara. Īpaši tas attiecas uz dažādu kaitīgo organismu izplatību. Tas nozīmē, ka pilnvērtīgai sezonas analīzei ir nepieciešams regulāri sekot līdzi tam, kas notiek uz lauka un dārzā. Labs palīglīdzeklis plānošanai ir laika apstākļu fiksēšana. Protams, ka katras dienas meteoroloģisko apstākļu fiksēšana ir svarīga ikdienas darbos, savukārt mēneša un gadalaiku apskats īsa apraksta veidā radīs iespēju precīzāk nekā vispārējās laika prognozes paredzēt to, kas notiek saimniecības teritorijā. Neaizmirstam, ka dabas zīmēs, ko rāda dzīvā radībā, ir jāmācās ieskatīties. Ražas uzskaite ir vērtīgi dati, jo tajos parādās viss iepriekšējā sezonā paveiktais – gan veiksmes, gan neveiksmes. Ļoti labi, ja vēl nāk klāt dati par atsevišķām kultūrām un šķirnēm. Šķirņu un hibrīdu izvēlei ir jānotiek atbilstoši saimniecības specializācijai. Tā var būt visdažādākā, sākot no tiešās pārdošanas saimniecībā vai tiešās pārdošanas pulciņiem, līdz piegādēm kooperatīviem. Kultūru sortiments jāvērtē atbilstoši audzēšanas apstākļiem un patēriņa tirgus nosacījumiem.

Par pašu darbības plānošanu. Ir vērts “pasvīst” pie gada, mēneša un nedēļas plāniem. Smagi plānot, viegli darboties. Bieži mēs varam dzirdēt frāzi, ka ir daudz darba, neredz ne gala, ne malas. Plānošana gada griezumā un detalizētāk palīdz ļoti labi saprast sekojošas lietas: kāds  būs dažādu resursu patēriņš – sēklas, mēslojuma, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, taras, darbaspēka. Tad, to visu pārvēršot naudas izteiksmē, kļūs skaidrs, vai saimniecības rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi. Kļūst saprotams, vai ir nepieciešama nauda apgrozāmiem līdzekļiem. Otrs ir nepieciešamā darbaspēka apjoms. Dārzkopībā tas ir kļuvis par ļoti nopietnu problēmu, jo nav vairs cilvēku laukos, kam varētu uzticēt kvalificētus darbus. Tā ir realitāte, tādēļ arvien vairāk izkristalizējas jautājums, par apjomiem, ko konkrētā saimniecība spēj pati paveikt ģimenes resursu ietvaros. Zinot, cik daudz dažādu darbu ir jāspēj izdarīt nedēļā un tālāk arī vienā mēnesī, kļūs skaidrs, kad un cik lieli papildspēki nepieciešami. Plānojot līdztekus finanšu apriti, būs skaidrs, kad sāksies produkcijas ražošana – segtās platībās ātrāk, uz lauka vēlāk, kas samazinās ārējo finanšu resursu vajadzību vai pilnībā izslēgs to nepieciešamību. Attiecībā uz iegādājamiem sēklu un stādu apjomiem liels atspaids  izsvērtu lēmumu pieņemšanai būs veiktie pieraksti un novērojumi sezonas laikā. Starp citu,  iesaku izmantot iespējas audzēšanā svarīgākos momentus fiksēt video, tas ir kā uzskatāms piemērs un pierādījums, kas lieti noderēs, tagad plānojot.

Noslēgumā daži padomi nākamajai dārzkopības sezonai.

Saplānot visu vajag laicīgāk kā citas sezonas. Resursus audzēšanai pasūtiet agrāk nekā citas sezonas.

Jārēķinās, ka ar darbaspēku var būt divas pretējas situācijas. Pastāvot bezdarbam pilsētās,  varēs izmantot čaklākos cilvēkus no pilsētas. Tikpat labi ir iespējams pretējais variants, ka pie papildu darbaspēka nebūs iespējas tik (vajadzīgajos periodos).

Ļoti uzmanīgi jāseko līdzi finanšu nosacījumiem, ko piedāvās bankas. Tie var atšķirties no citu gadu piedāvājumiem.

Šajā sezonā īpaši neieteiktu aizrauties ar jaunu šķirņu un hibrīdu izmēģināšanu. Tas prasa gan laiku, gan enerģiju. Ir jāpaļaujas uz jau zināmām un jūsu apstākļos labi ražojošām šķirnēm un hibrīdiem.

Pēc iespējas plānojiet tā, ka vismaz vairāku mēnešu griezumā saimniecība var darboties autonomā režīmā.

Lielākus pirkumus, pat ja ir ļoti izdevīgi piedāvājumi, ieteicams ļoti pārdomāt, jo katras liekas saistības šajā periodā var būt papildu slogs, kas var novest pie nelabvēlīgām sekām.

Plānošanai veltiet lielāku laiku kā parasti. Pārdomājiet visus darbus un to  veikšanas paradumus. Iespējams, atradīsiet, kā to visu pārdomāti var veikt vienkāršāk un lētāk. Katram eiro un centam būs nozīme.

Visu, kas ir saistīts ar būvniecību un iekārtu iegādi, izvērtējiet atbildīgi dubultā. Līdzekļi vairāk būs vajadzīgi elementāru un ikdienas vajadzību nodrošināšanai.

Esiet gudri, vērtējiet, skatieties, nākamajā gadā būs vajadzīga liela gudrība, attapība un tālredzība.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā