Grāmatvedības konferences ieraksts un atbildes uz jautājumiem

LLKC 11. decembrī rīkoja konferenci, kurā galvenais temats bija valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem. Konferences pamatdoma bija sniegt ieskatu tajā, kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pārvēršas pensijā vai citās sociālajās garantijās. Protams, iespēju robežās ieskatījāmies arī grozījumos, kas stāsies spēkā 2021. gadā, lai gan grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” konferences dienas rītā vēl nebija izsludināti.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas  un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šnucins savā prezentācijā skaidroja, kas jauns nodokļu jomā 2021. gadā mūs sagaida.

Ar savu skatījumu uz sociālo apdrošināšanu dalījās zemnieku saimniecības “Priežukalns” īpašnieks Andrejs Briedis. Viņa zemnieku saimniecība nodarbojas ar bioloģisko biškopību un no saimniecības triju gadu ienākuma rādītājiem redzams, ka ienākums tiek gūts izteikti sezonāli. Tas nozīmē, ka, nosakot sociālo iemaksu objektu, nebūtu objektīvi vērtēt katra atsevišķa mēneša ienākumu, bet gan ilgāku laika posmu. A. Briedis bija diezgan pesimistisks attiecībā uz pensiju sistēmas nākotni, norādot, ka labāk brīvos līdzekļus ieguldītu meža īpašumā. Viņa prezentācijā izkristalizējās vēl viens pašnodarbinātajiem aktuāls jautājums, kas vairākkārt minēts arī klausītāju komentāros. Proti – pašnodarbinātajam ļoti bieži nav iespējams saņemt slimības pabalstu vai pabalstu bērna kopšanas atvaļinājuma vai paternitātes atvaļinājuma laikā. Ļoti bieži saimniecisko darbību nevar vienā dienā apturēt, un tiek saņemti, piemēram, ieņēmumi par iepriekš saražoto un pārdoto. Ja ieņēmumi tiek saņemti, tas automātiski nozīmē to, ka uz pabalstu pretendēt nevar. Šis ir viens no apstākļiem, kas pašnodarbināto nemudina maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šo jautājumu normatīvajos aktos noteikti būtu jāsakārto – tikai jāsaprot, ar ko tieši jāsāk un kas būtu jāmaina.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Vera Nastasina iepazīstināja ar statistiku par lauksaimniecības nozarē strādājošo personu sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kā arī ieskicēja dažas problēmas, kas tieši saistītas ar sociālo iemaksu administrēšanu. Problēmas ar sociālo iemaksu administrēšanu vairāk saistītas ar to, ka lauksaimniecība raksturīga ar sezonalitāti, līdz ar to laikā, kad lauksaimniekiem ir “karstākais” darba laiks, ar viņiem ir problemātiski sazināties, kā arī mēdz kavēties atskaišu iesniegšana. Vēl viens aktuāls jautājums ir par ģimenes locekļu nodarbināšanu un sociālās apdrošināšanas iemaksām par ģimenes locekļiem. Saistībā ar ģimenes locekļu sociālajām garantijām vērts ieklausīties I. Leibus prezentācijā, kur viņa min par iespēju pašnodarbinātā laulātajam brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. VID pārstāve savā prezentācijā min vēl vienu problēmu, ar kuru noteikti saskaras daļa lauksaimnieku – darbinieks nevēlas, lai viņam darba samaksa tiktu rēķināta un norādīta pilnā apmērā. Parasti šādai darbinieka vēlmei iemesls ir nenokārtotas parādsaistības. Tāpat prezentācijā tika uzsvērts, ka pašnodarbinātā persona ir sociāli apdrošināta tikai tad, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ne tikai aprēķinātas, bet arī veiktas.

Daudziem interesanta noteikti šķitīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvju prezentācija, kurā skaidri un saprotami tika parādīts, kā tiek aprēķināta vecuma pensija.

Veicot saimniecisko darbību, jārēķinās ar to, ka darījumu partneri var būt dažādi. Valsts ieņēmumu dienesta īsā prezentācijā sniegts ieskats uzticamos informācijas avotos, no kuriem gūt informāciju par savu darījumu partneri. Diemžēl visai ierobežotas iespējas iegūt informāciju par to, kādā apjomā un kādu saimniecisko darbību veic fiziskā persona. Par fiziskajām personām būtībā pieejama tikai informācija par to, vai fiziskā persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību, kā arī par to, vai fiziskajai personai ir nodokļu parādi.

Konferences noslēguma daļā daudz praktiskas informācijas par sociālās apdrošināšanas iemaksām bija Ingunas Leibus prezentācijā. Viņas stāstītajā dzirdējām arī par to, kas un kā mainīsies no 2021. gada. I. Leibus norādīja arī uz lauksaimniekiem būtisku izmaiņu valsts sociālās apdrošināšanas jomā – ar 2021. gada 1. jūliju tiek atcelta norma, kas lauksaimniekiem iemaksas pensiju apdrošināšanai ļauj aprēķināt no gada peļņas. Tā kā norma tiek atcelta gada vidū, tad šobrīd nav skaidrs, kā pensijas iemaksu aprēķins 2021. gadā galu galā tiks veikts.

Ar īsu prezentāciju LLKC grāmatvedības eksperte Linda Puriņa vērsa uzmanību, lai lauksaimnieki neapdomīgi un nepārsteidzīgi nepieņemtu lēmumu par saimnieciskās darbības veicēja statusa maiņu, jo parasti šādas maiņas ir jāvērtē no dažādu nodokļu viedokļa.

Atbildes uz konferences laikā uzdotajiem jautājumiem

Jautājumi I. Šnucinam:

– Ļoti skaists un pozitīvs algu salīdzināšanas grafiks no Latvijas Bankas. Vai šajā grafikā ir ņemts vērā arī darba devēja VSAOI 24,09%? Šī sadaļa daudziem strādājošajiem ir mīkla, bet darba devējam ikdiena, un ir jāatrod, no kā maksāt, tas nozīmē, ka bruto alga 1000 eiro ir reāli 1240,9 eiro no darba devēja.

– Jā, grafiks apskata kopējo nodokļu slogu, t. sk. darba devēja daļu.

– Kāpēc tiek izcelts VSAOI likmes samazinājums, taču,  skatoties uz kopējo nodokļu slogu, tas būs pieaugums.

– VSAOI samazinājums vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem ir svarīgs lielākajai tautsaimniecības daļai (kas strādā šajā režīmā). Atbilstoši Latvijas Bankas modelēšanai alternatīvo režīmu ierobežošanai ir sagaidāma arī pozitīva ietekme uz tautsaimniecību jau vidējā termiņā, jo tas sekmēs resursu piesaisti produktīvākajās nozarēs un uzņēmumos. Turklāt alternatīvo nodokļu režīmu izmaiņu lielākais pamatojums ir tajā strādājošo sociālā aizsardzība.

Citi jautājumi

– VSAOI – vai tas nozīmē, ka varēs izvēlēties – maksāt VSAOI no minimālās vai no faktiskā ienākuma?

– 2021. gadā būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā ar 1. jūliju. Līdz 30. jūnijam saglabājas līdzšinējā kārtība. Ja faktiskais ienākums pārsniedz minimālo mēnešalgu (500 eiro), vismaz no 500 eiro  veicamas pašnodarbinātā iemaksas(32,15% likme[1]). Ja ienākums mēnesī pārsniedz 500 eiro, tad veicamas iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā (5% nav jāveic, ja ienākums gūts no lauksaimniecības). No 1. jūlija princips saglabājas tas pats, bet pieaug iemaksu likme pensiju apdrošināšanai – no 5 uz  10 procentiem. Lauksaimniekiem svarīgi, ka 10% pensiju apdrošināšanai būs jāaprēķina un jāmaksā no katra mēneša ienākuma, kas pārsniedz 500 eiro.

– No Finanšu ministrijas pārstāvja prezentācijas 14. slaida  saprotu, ka MUN no 2021. gada var būt tikai 1 darbinieks, kas ir pats īpašnieks. Jautajums – ja MUN īpašnieks ir dekrēta atvaļinājumā, kā rīkoties?

– MUN maksātājiem, kas reģistrēti līdz 01.01.2021., saglabājas speciāli pārejas nosacījumi. Jau reģistrētajiem MUN maksātājam darbinieki drīkst būt un līdz 30. jūnijam saņemt atlīdzību līdzšinējā kārtībā (atcelts ir summas ierobežojums 720 eiro apmērā). Ar 2021. gada 1. jūliju par MUN darbiniekiem darba samaksas nodokļi jāveic tāpat kā par parastā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem.

– Pie pašnodarbinātā strādā uz darba līguma pamata 2 darbinieki, no kuriem vienam darbiniekam ir cita pamata darba vieta, bet otrajam darbiniekam – pamata darba vieta, un ir mēneši, kad reāli nostrādātas 120 st.un arī mazāk, pēc nepieciešamības.Tad sanāk, ka darba devējam (pašnod. pers. kā d/dev.) jāmaksā par otro darbinieku VSAOI no 500,00 eiro 2021. gadā, ko reāli viņš nav nopelnījis ?

– Minimālās VSAOI tiek ieviestas no 2021. gada 1. jūlija. Darba devējs aprēķinās darbiniekam mēneša darba samaksu un nodokļus tāpat kā līdz šim – par kādu darba līgumā vienojušies. Pēc ceturkšņa beigām VSAA aprēķinās, vai darbiniekam par ceturksni VSAOI iemaksu objekts ir vai nav sasniedzis 3x500 eiro. Ja būs mazāk, tad attiecīgi visiem konkrētā darbinieka darba devējiem būs jāpiemaksā VSAOI atbilstoši VID atsūtītajai informācijai.

– Jā. Tā likumā ir rakstīts. Man jautājuma par darbinieku, kurš strādā 8 h nedēļā uzkopšanas darbos. Citas darba vietas nav. Likme h ir 8 eiro bruto, pēc jaunajām izmaiņām, reālā darba likme būs ap 12 eiro/h. Tas ir ļoti dārgi darba devējam.

– Ja darbinieks neatbilst nevienai kategorijai, kuras atbrīvotas no minimālajām VSAOI, tad, sākot ar 2021. gada 1. jūliju,  darba devējam būs par darbinieku jāsamaksā VSAOI vismaz no minimālās algas. Ja pieņemam, ka 3 mēnešos kopā sanāktu nostrādātas 96 stundas (8 stundas x 4 nedēļas x 3 mēneši), tad darba samaksa par šiem 3 mēnešiem ir 96 x 8 = 768. Darba devējam par šo darbinieku piemaksājamās VSAOI būtu (1500 – 768) x 34,09% = 249,54 eiro.

– Kā saimnieciskās darbības kontā bankas aprēķinās VSAOI, IIN un citus nodokļus, kuri jāmaksā (t.sk., ja ir PVN maksātājs)?

– Par šo jautājumu vēl nav skaidrojumu.

– Vai pareizi esmu sapratusi – pašnodarbinātiem no 01.07.2020. jāmaksā 170 eiro katru mēnesi sociālais nodoklis, ja arī ienākumi ir zem minimālās algas, kas raksturīgi mazajiem lauksaimiekiem? Kā uzsākt saimniecisko darbību no nulles, no kā maksāt nodokļus, ja ienākumi tiek vērsti uz investīcijām saimnieciskajā darbībā tehnikas un materiālu iegādei?

– Tiešām. No 1. jūlija tiek ieviestas minimālās VSAOI. Pašnodarbinātajiem gan būs iespēja prognozēt savus  saimnieciskās darbības ienākumus un – ja tie būs mazāk par 500 eiro mēnesī, tad VSAA brīvprātīgās iemaksas papildus neaprēķinās.

– Es pārtraucu saimniecisko darbību, tad jau izdevumus es arī  nevarēšu gada griezumā izmantot, jo pats būšu pārtraucis savu darbību?

– Gadā, kad saimnieciskā darbība tiek izbeigta, gada ienākumu deklarācija ir jāsagatavo. Saimnieciskās darbības izdevumos deklarācijā iekļauj tos izdevumus, kas bijuši tajā laikā, kad bija saimnieciskā darbība. Par gadu, kad saimnieciskā darbība izbeigta, netiek piemērots minimālais IIN 50 eiro apmērā, kā arī nepiemēro izdevumu ierobežojumu 80% apmērā.

Sagatavoja
Linda Puriņa,
LLKC grāmatvedības eksperte

Konferences atklāšana

FM: Aktuālais par nodokļiem 2021.gadā

Pašnodarbinātā VSAOI regulējums zemnieku saimniecības īpašnieka skatījums

VID: statistika un administrēšanas problēmas pašnodarbināto VSAOI

VSAA: piešķirto pensiju apmērs, piemēri pensiju aprēķinam

VID: sadarbības partneru izvērtēšanas iespējas

Praktiskās uzskaites problēmas pašnodarbināto grāmatvedībā – it īpaši
VSAOI objekta kontekstā

Vai un kā VSAOI apmērs mainītos, ja saimnieciskās darbības veicējs
izvēlētos citu darbības formu