Augļu koku lapas rudenī

Augļu kokiem raža novākta un tie pamazām gatavojas miera periodam. Šķiet, ka svarīgākais ir aiz muguras un mierīgu sirdi var gaidīt pavasari, taču tā gluži nav. Ir vēl darbi, kas aktuāli patlaban.

Pastāv dažādi viedokļi par augļu koku lapu apsmidzināšanu rudenī un pareizākajām stratēģijām, kā rīkoties. Mēģināšu būt maksimāli objektīvs, īpaši neizceļot nevienu.

Kāpēc ar lapām būtu kaut kas jādara? Visiem saprotams, ka lapas var būt daudzu lapu slimību perēklis. Pirmā un bīstamākā ir ābeļu kraupis. Seko dažādas plankumainības. Pastāv ļoti liela varbūtība, ka, saglabājoties kraupja sēnes sporām uz nokritušajām lapām, tās sekmīgi pārziemos. Sagaidot pirmo pavasara lietutiņu un mērenu siltumu, tās dīgs un, ar gaisa plūsmu uznestas augšā ābeļu vainagos, radīs primāro infekciju.

Viena no labām izvēlēm ir audzēt pret kraupi imūnās jaunās ābeļu šķirnes – ‘Dace’, ‘Monta’, ‘Edīte’, ‘Roberts’ u. c. Ko darīt tiem, kam tādu nav? Atgriežamies atpakaļ pie tā, ko var un vajag darīt ar lapām. Apskatīsim katru iespējamo stratēģiju, attiecinot gan uz integrēto audzēšanu, gan bioloģisko.

Mehāniskā lapu iznīcināšana. Pilnvērtīgi izmantojama tikai tad, ja nobirušas visas lapas. Šogad siltā laika dēļ tas notiek ļoti pamazām. Konkrētā lapu krāsošanās nav saistīta ar kraupja izplatību, lai gan novērots, ka, jo veselākas lapas, jo tās ilgāk turēsies kokā. Tātad, lai izmantotu birstes, ar ko lapas no apdobēm aizslaucītu uz rindstarpas virsas, būtu jānogaida. Kļūstot vēsākam, samazināsies mikroorganismu aktivitāte, un lapu sadalīšanās būs lēnāka. Tad jāķeras pie nākamās metodes. Lapu izbirstēšana no apdobēm rindstarpā gan ir puse no darba. Polijā tiek izmantoti agregāti, kur birstes apvieno ar lapu sūcēju, lapas savācot vienā piegājienā. Otrs variants – rindstarpās lapām pārbrauc ar pļāvēju–mulčētāju. Tā lapu masa tiek sasmalcināta. Vai tādai lapu masai vēl vajadzīga apsmidzināšana, ir jautājums. Ja dārzā augu aizsardzība ir bijusi līmenī, tad varētu to nedarīt. Bioloģiskajos dārzos gan vajadzētu. Tā būs drošāk nākamā gada ražai.

Apsmidzināšana kokā. Ja lapas rudenī ilgi turās pie zariem, svarīgi nodrošināt, lai to sadalīšanās process līdz ar visiem slimību ierosinātājiem sāktos pēc iespējas agrāk. Lai veicinātu lapu priekšlaicīgu nobiršanu, tām jārada attiecīgs stress, ko panāk, tās apdedzinot, izmantojot slēpekļa mēslojumu. Pilnvērtīgāk tas notiks, ja   dienā gaisa temperatūra pietuvotos +10 ^oC.

Integrētajā audzēšanā izmanto karbamīdu vai urīnvielu. Tam sagatavo 5% darba šķīdumu, t. i., 500 g uz 10 litriem ūdens. Lielās saimniecībās ābeles var apsmidzināt ar ventilatora tipa smidzinātājiem, tikai jāraugās, lai rudens vēju stiprums nepārsniedz normu un urīnvielas darba šķīduma plūsmu neaiznes pa gaisu. Nelielās platībās to var izdarīt arī ar muguras smidzinātāju, tikai lielāka auguma ābelēm būs nepieciešams teleskopiskais kāts. Vidējās platībās var izlīdzēties ar smidzinātāju, kas velkams ar ratiņiem.

Bioloģiskie audzētāji kā slāpekļa avotu var izmantot vircu. Tikai šajā gadījumā atšķaidīt nevajadzētu vairāk kā 1:3–4. Problēma gan ir tā, ka virca satur daudz organisko daļiņu, kuras nepieciešams atfiltrēt. Tas ir obligāts pasākums, ja plānots izmantot jebkāda izmēra smidzinātāju.

Kā vienā, tā otrā gadījumā jāvēro laika apstākļu prognoze, lai uzreiz pēc smidzināšanas neuznāktu lietus. Ideāli, ja tas nenotiktu 24 stundu laikā.

Apsmidzināšana uz augsnes virskārtas. Ja lapas  apsmidzinātas jau vainagā, atkārtoti to darīt pēc nobiršanas nebūtu nepieciešams. Savukārt, ja tas nav veikts, tas jādara rindstarpās. Kvalitatīvam darbam nepieciešams, lai visas lapas būtu rindstarpā. Platībā līdz hektāram to var izdarīt, lapas no apdobēm izgrābjot, bet lielākajām vajadzēs mehāniskās birstes. Ja daļa lapu paliks zem ābeļu vainagiem, tās nesadalīsies pilnībā un būs primārās infekcijas drauds pavasarī.

Lapas, kas savāktas rindstarpā, apsmidzina ar tiem pašiem līdzekļiem, ar ko apsmidzina lapas vainagā. Attiecīgi: integrēti ar 5% urīnvielu un bioloģiski ar vircu 1:3–4. Šajā gadījumā gan ir vēl viens paņēmiens, ko var lietot. Tā ir biokompostētāja izmantošana. Sevišķi ieteicams tas būtu bioloģiskajos dārzos. Tajos vajadzētu krietni vairāk strādāt ar mikrobioloģiskajiem mēslojumiem, kas satur augiem labvēlīgos mikroorganismus. Ja izmanto biokompostētāju, svarīgi, lai būtu vēl nedaudz silts, ap +10 ^oC, lai mikroorganismi varētu aktīvāk sākt savu darbu. Pirms tam, ja iespējams, lapas būtu jāsmalcina ar pļāvēju–smalcinātāju. Mazo dārzu īpašnieki lapu smalcināšanai labi var izmantot zāles pļāvējus, it īpaši, ja tiem ir mulčēšanas funkcija.

Ja jāizvēlas apsmidzināt nesmalcinātas vai sasmalcinātas lapas rindstarpās, tad, pastāvot augstai kraupja izplatībai dārzā, noteikti lapas būtu jāsmalcina. Ja fitosanitārā situācija dārzā ir laba, varētu nesmalcināt. Bioloģiskā dārzā gan lapas tomēr būtu jāsmalcina.

Vai šie darbi ir tā vērti, lai tos darītu? Ir gan, īpaši bioloģiskajos dārzos, kur profilaktiskie pasākumi ir vieni no svarīgākajiem, jo tiešie pasākumi var nebūt tik efektīvi un parasti smidzinājumu skaits nav pietiekošs.

Vai tas varbūt aktuāls arī citiem augļu kokiem? Jā, tas nāks par labu bumbierēm, ķiršiem, plūmēm. Viss, kas profilaktiski nodrošina labāku koku veselību un līdz ar to labāku ražu nākamajā gadā, ir pamatoti.

Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils