Vai žogs palīdzētu novērst meža dzīvnieku postījumus?

 

Meža īpašnieki pauda viedokli, ka Latvijā jaunākos stādījumus sākumā kādu laiku izdodas pasargāt ar aizsardzības līdzekļu palīdzību, bet lieli meža dzīvnieku postījumi notiek platībās, kas pavisam drīz dotu pirmos ienākumus. 

 

Viedokļi un attieksme pret bojājumu apmēriem ir atšķirīga. Ir gadījumi, kad jaunaudzē pat 90% egļu “nomizo” pārnadži. Atsevišķos gados bargākajos ziemas apstākļos postījumu apmērs ir bijis tik liels, ka 36 gadus vecu egļu audze  jānocērt sanitārājā kailcirtē, un atkal viss jāsāk no jauna. 

 

Žogu ierīkošana finansiāli ir dārgs pasākums, ko Latvijas meža īpašnieki par saviem līdzekļiem nevar atļauties. Kā piemērs tika minēti kaimiņi lietuvieši, kuriem iepriekšējā plānošanas periodā bija izdevies iegūt ES finansējumu meža ieaudzēšanai vienlaikus ar platību iežogošanu stādījumu aizsardzībai. Tas mudina tuvāk iepazīties ar kaimiņu pieredzi, attālināti noskaidrojot viedokļus.

 

 

Lietuvas kolēģi stāsta, ka universitāte veikusi dažādu aizsardzības pasākumu izmaksu analīzi un konstatējusi, ka plantāciju aizsardzības gada izmaksas, izmantojot repelentu Trico, ir 250 eiro/ha, izmantojot žogu ar kalpošanas laiku 15 gadi – 136 eiro/ha gadā, bet ar kalpošanas laiku 25 gadi – 94,3 eiro/ha gadā. 

 

Pēdējo 15 gadu laikā aļņu skaits Lietuvā ir pieaudzis gandrīz 5  reizes, bet staltbriežu – 4,4 reizes. Pats par sevi saprotams, ka tādā pat proporcijā  pieauguši zaudējumi, ko tie nodarījuši apmežojumiem un jaunaudzēm.

 

Par Vācijas pieredzi stāsta Lietuvas dienvidrietumu mežsaimniecības mežsargs: “Iežogotas jaunaudzes pirmo reizi redzēju Vācijā, kad tur mācījos. Viņiem nav problēmu, jo tur  izmanto daudz augstākas kvalitātes materiālus. Žoga tīkla acis ir mazākas, metāls ir labāks, un vācieši koka stabu vietā izmanto metāla mietiņus. Savukārt Lietuvā daudzviet tiek pirkts lēts stiepļu žogs ar lielām acīm un atbalstam izmantoti neapstrādāti priežu vai egļu stabi. Pēc diviem vai trim gadiem tie ir sapuvuši, žogs sabrūk, un viss jāmaina.”

 

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka lietderīgi  žogu izmantot, ja tas kalpo vismaz 15 gadus, taču patiesībā tas visu laiku ir jāremontē. Ja tiktu nolemts iegādāties un izmantot izturīgāka un augstvērtīgāka materiāla žogus, šī metode darbotos. Novērots, ka nožogotajās teritorijās mežs atjaunojas ātrāk. Ir pierādīts, ka žogi ir visefektīvākais veids, kā aizsargāt jaunaudzes.

 

 

Lietuvas mednieku arodbiedrības pārstāvis uzskata, ka žogi ir ļoti kaitīgi dzīvniekiem: “Tie kavē migrāciju un neļauj piekļūt pārtikas bāzei. Nožogotās teritorijas nav tikai jaunas, tās ir aizaugušas. Turklāt, braucot pa mežu, pastāvīgi var redzēt salauztus žogus, satrunējušus stabus. Šādu žogu dēļ tiek nogalināts ļoti daudz dzīvnieku. Par citiem jauno mežaudžu aizsardzības veidiem un līdzekļiem jāspriež atbildīgajās iestādēs. Jāparedz bojātu vai lietotu žogu savākšana, jo arī meža dzīvnieki tiek ievainoti, iepinas un mirst. Turklāt žogi piesārņo mežu. Medībās bieži nākas saskarties ar šādām situācijām. Šī prakse ir neētiska un jāmaina.”

 

Lietuvas Valsts meža dienesta pārstāvis atzīst: “Pēdējos gados daudzas reģionālās nodaļas ir atteikušās iežogot lielas jaunaudžu platības. Tā vietā nožogoti trīs četri hektāri meža zemes ar jaunajiem koku stādījumiem. Tie var atrasties blakus viens otram, bet, pats galvenais, ka starp tiem ir izveidotas pārejas. Dzīvnieki situāciju izpēta apmēram mēneša laikā un pie tās pierod.” 

Vides ministrijas pārstāve uzskata, ka problēma nav žogos kā aizsardzības līdzeklī, bet gan to uzstādīšanas kvalitātē. Tāpēc, lai novērstu šādus gadījumus, tuvākajā laikā Lietuvā tiks pielāgota likumdošana un noteiktas īpašas prasības žogu kvalitātei, kā arī noteikts pienākums meža apsaimniekotājiem pēc nepieciešamības tos demontēt un Valsts meža dienestam pastiprināt šo darbu kontroli. 

 

Latvijā arī ir veikti pētījumi par dažādu aizsardzības līdzekļu pielietošanu stādījumu aizsardzībai pret pārnadžu postījumiem. Lapu kokiem iesaka lietot individuālos aizsardzības līdzekļus – aizsargcaurules, spirāles u. c. Tos var izmantot arī priedēm, kad kociņi sasnieguši 1,5 m augstumu. Skuju koku audzi iesaka iežogot ar 1,6–2 m augstu žogu. Lai dzīvnieki pamanītu aizsargžogu, starp katru žoga stabu noteikti jāiesien plastikāta lentes, citādi pārvietojoties tie var ietriekties stiepļu pinumā un to sabojāt.

Diskusija bija vērtīga un lietuviešu pieredze viela pārdomām. Mācīsimies no kaimiņiem un būsim atbildīgi par to, ko darām.