Kviešu laukos jāierobežo dzeltenplankumainība

Dzeltenplankumainība ir lapu slimība kviešu sējumos, ko ierosina sēne Pyrenophora tritici-repentis. Tā bojā kviešus, retāk tritikāli un rudzus. Par saimniekaugu var būt vārpata.  Slimības ietekmē samazinās lapu fotosintezējošā virsma.

Postīgums – slimības izplatību veicina minimālā augsnes apstrāde, kviešu audzēšana atkārtotos sējumos un patogēna attīstībai labvēlīgi laikapstākļi. Atkarībā no augu infekcijas pakāpes samazinās 1000 graudu masa, un ražas zudumi var sasniegt 20–50%. Inficētajās lapās audi nespēj asimilēt uzņemtās barības vielas. Ražas zudumi atkarīgi no audzēšanai izvēlēto šķirņu izturības pret šo slimību un kviešu attīstības stadijas.

Vai uz lauka var vienkārši konstatēt slimības pazīmes?

Dzeltenplankumainības pirmās pazīmes ir neliels tumši brūns plankumiņš, tā centrā balts punktiņš. Vēlāk uz lapām veidojas ovāli līdz gareni plankumi, ko ietver nodzeltējošu audu josla. Plankumi saplūst kopā un veidojas neregulāri atmirušu audu laukumi. Lapas ātri atmirst, smagākos gadījumos jau tūlīt pēc ziedēšanas, jo izdalās toksīni, kas veicina lapu kalšanu. Inficēšanās notiek visu veģetācijas periodu, vairākkārt. Tā kā bez palielinājuma grūti novērtēt slimības simptomus,  nepieciešams veikt kvalitatīvu diagnostiku, aplūkojot atsevišķi novietotos melnos sporu nesējus, kas atrodami tikai nekrozes zonās. Slimības pazīmes var salīdzinoši viegli sajaukt ar pelēkplankumainības pazīmēm, kad uz lapām veidojas pelēki, iegareni plankumi.

Kas ir infekcijas avots laukos?

Galvenais infekcijas avots ir augsnē neiestrādātas, inficētas kviešu salmu atliekas. Slimības ierosinātājs uz tām turpina augt saprofītiski – uz mirušiem audiem jeb salmiem ziemas periodā izveidojot augļķermeņus. Pēc pārziemošanas uz augu atliekām var saskatīt melnus punktiņus – augļķermeņus, kuros attīstās asku sporas. Pavasarī mitrā laikā tās atbrīvojas un inficē kviešu lapas. Aktīvākais asku sporu izdalīšanās periods ir marts un aprīlis. Sporu izplatībai pietiek pat ar nakts rasu. Tā kā sporas spēj pārvarēt vien dažu centimetru attālumu, pirmie inficējas sējumi, kuros jau iepriekšējā gadā audzēti kvieši. Sekundāro izplatību sējumā un lielākos attālumos veicina konīdijsporas, kas veidojas bezdzimumiski un izplatās ar vēju. Tās veidojas lapu nekrožu vietās uz sporu nesējiem. Sporas dīgst, un micēlijs aug ļoti plašā temperatūru diapazonā no 5 līdz 35 °C. Konīdijsporu veidošanai un izplatībai vispiemērotākā gaisa temperatūra ir 21–23 °C. Patogēna plašai izplatībai nepieciešami labvēlīgi laikapstākļi ar dažādu mitruma līmeni un gaisa temperatūru, kas pārsniedz 20 °C. Sporu nesēju veidošanos veicina spēcīgas lietusgāzes dienā. Sporas veidojas arī mitrās un siltās naktīs, bet to izplatīšanās ar vēju ir iespējama tikai sausās un siltās dienās. Infekcijas izplatībai nepieciešams, lai auga lapas 6–48 stundas būtu mitras. Ja gaisa temperatūra ir 20–25 °C, tās latentais laiks sasniedz 3–4 dienas. Pēc 6–8 dienām notiek sporulācija. Augsts inficēšanās risks pastāv, ja priekšaugs ir bijuši kvieši un uz augsnes virskārtas ir saglabājušās augu atliekas, vai arī tiek audzēta pret šo slimību neizturīga šķirne. Auga orgānu iespēju inficēties ietekmē lapas vecums: vecākas lapas inficējas ātrāk nekā jaunās.

Kā cīnīties ar dzeltenplankumainību?

Jāizvēlas izturīgu šķirņu audzēšana, bet patreiz nav šķirņu, kas ir izteikti izturīgas. Agrotehniskie pasākumi, kas samazina infekcijas materiāla daudzumu, ir augu atlieku iestrādāšana augsnē. Augu maiņa – labi priekšaugi ir rapsis, pupas, zirņi un citi tauriņzieži. Organiskās vielas palielināšana augsnē veicina  augu atlieku sadalīšanos.

Vai dzeltenplankumainības izplatību var prognozēt?

Var. Eiropā ir vairākas lēmuma atbalsta sistēmas šīs slimības izplatības prognozēšanai, kas palīdzētu lauksaimniekiem pieņemt lēmumu par tās ierobežošanu. Tomēr neviena no šīm sistēmām nav pārbaudīta Latvijas apstākļos. LLKC pirms vairākiem gadiem bija iespēja pārbaudīt VIPS (Norvēgijā) lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēmu, bet mēģinājums beidzās ļoti neveiksmīgi, atzīstot šo sistēmu par Latvijai nederīgu. Lai izveidotu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu ziemas kviešu lapu  un vārpu slimību ierobežošanai Latvijā, 2017. gadā Eiropas inovāciju partnerības (EIP) ietvaros darba grupā iesaistījās astoņi partneri. Vadošais partneris ir  LLKC. Lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma paredzēta (Vesels augs)  kā palīglīdzeklis lauksaimniekiem, agronomiem un konsultantiem, lai novērtētu dažādu slimību (galvenokārt dzeltenplankumainības) attīstības risku konkrētos apstākļos, kā arī dotu iespēju novērtēt slimību radītos ražas zudumus un ekonomiskos zaudējumus, ņemot vērā dažādas graudu un minerālmēslu cenas tirgū.

Oskars Balodis,
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs