Ko klimata izmaiņas sola lauksaimniekiem

Sācies gads, kas ir pavisam nopietni samulsinājis lauksaimniekus. Šī ziema, vai precīzāk būtu teikt “neziema”, ir radījusi situāciju, kurā katrs – gan liels, gan mazs lauksaimnieks pie sevis, vai pat aktīvi apspriežot, ir pārdomājis, kas mūs patiešām sagaida jau tagad un tuvākajā nākotnē. Šobrīd vairs nav jābūt ļoti zinošam klimatologam vai lielam meteoroloģisko apstākļu pazinējam, lai saprastu, ka ir sākusies virkne procesu, kas pilnīgi noteikti ietekmēs lauksaimniecisko darbību kā tiešā, tā netiešā veidā.

Nepretendējot uz dziļu meteoroloģisko procesu un notikumu analīzi par pašreizējo ziemu, vēlos ar jums dalīties par tiem novērojumiem, ar ko esmu saskāries savā speciālista dzīvē un redzējis Latvijas laukos.

Sniegšu tikai pašu būtiskāko informāciju par tiem riskiem, ar kuriem būs jāsaskaras jau pavisam tuvā nākotnē un vai ar to ir iespējams kaut ko darīt.

Varam pārdomāt stratēģiju

Zinu, ka lauksaimnieku vidū ir ļoti izplatīts viedoklis, ka klimatu mēs izmainīt nevaram, bet mikroklimatu gan. Mēs nevaram ietekmēt nokrišņus un to sadalījumu gada griezumā, bet mēs varam pārdomāt stratēģiju ūdens resursu izmantošanā. Mēs nevaram ietekmēt vēju un ātrumu, ar kādu tas pūš, bet varam cīnīties ar tā izraisītajām sekām. Mēs nevaram cīnīties ar temperatūras karstuma rekordiem, bet, prasmīgi mainot ūdens resursu izmantošanu un lauku veidošanas stratēģiju, viss ir iespējams. Salnu postošo ietekmi var mazināt, izmantojot jaunākos līdzekļus un mainot dārzu veidošanas principus. Līdzīgi var teikt par krusu un citām dabas parādībām. No kaitēkļu apkarošanas stratēģijas beidzot pievērsties derīgo organismu vairošanas un izmantošanas stratēģijai.

Visam ir savi iemesli un cēloņi. Šajā aspektā es ne tik daudz pievērsīšos klimata izmaiņu cēloņiem: cik tur ir vainīgs cilvēks ar savu nepārdomātu darbību un cik – lielie dabas procesi. Mēs darīsim to saprotamāk, apskatīsim galvenos augšanas faktorus un klimata izmaiņas. No riskiem līdz risinājumiem.

Pirms ķeramies klāt konkrētajiem faktoriem, vēl beidzamā replika. Šobrīd joprojām lielākā daļa lauksaimnieku ir tajās pozīcijās, ka “mēs esam iemācījušies nopelnīt un darīsim to arī turpmāk”, un visu, kas mūs šajos procesos traucē, mēs uztveram kā draudus biznesam un naudas pelnīšanai. Taču šie procesi cilvēkus tā pārņem, ka lielā mērā zūd spējas novērtēt negatīvos procesus un sekas, ar ko būs jāsadzīvo mūsu bērniem un mazbērniem. Viena daļa lauksaimnieku šīs problēmas apzināti mēģina automātiski novirzīt uz savu pēcteču pleciem. Tā nav atbildīga rīcība, bet bezatbildīga gan.

Gaisma kā augšanas faktors

Par gaismu. Ar šo augu augšanas faktoru ir visinteresantāk, jo tas ir vienīgais, kas lielā mērā klimata maiņas dēļ tomēr nemainīsies. Jo tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar saules augstumu virs horizonta un tas atkarībā no gadalaikiem mainās, taču saules spīdēšanas ilgums pie debesīm nemainīsies. Tas nozīmē tikai to, ka, neskatoties uz visu citu augšanas faktoru izmaiņām, tas paliks, kā bijis. Ko tas nozīmē lauksaimniekiem? Atcerēsimies, ka gaisma ir galvenais virzītājspēks tādam svarīgam procesam kā augu fotosintēze. Tas ir galvenais process augā un saista ogļskābo gāzi, veidojot oglekli augos, nodrošinot apmēram pusi no ražas. Lielākais paradokss ir tas, ka lielākā  daļa šobrīd runā par to, kā efektīvāk izmantot augu mēslošanā dažādus tiem vajadzīgos elementus, bet par oglekļa apriti ražas griezumā praktiski nerunā vispār. Manuprāt, te slēpjas daļa no risinājumiem, kas ir saistīti ne tikai ar SEG emisijām, bet ar efektīvāku oglekļa saistīšanas menedžmentu ražā. Jo labāki apstākļi fotosintēzei, jo vairāk oglekļa tiek saistīts, jo lielāka raža veidojas. Par oglekli mums ir pienācis pēdējais brīdis sākt  mācīties pavisam nopietni. Tas, cik labi mums tas izdosies, noteiks mūsu sekmes nākotnē.

Gaisa temperatūra

Gaisa temperatūra ir viens no jūtamākajiem augu augšanas faktoriem. Ļoti auksts – augi iet bojā, augiem augsts stress; silts – augiem vislabākie augšanas apstākļi; visbeidzot karsts, kas nozīmē augiem karstuma stresu, vīšanu, visbeidzot izkalšanu, kas noved pie augu bojāejas. Tas viss ir iespējams mūsu apstākļos. Labvēlīgam gaisa temperatūras režīmam ir ievērojama ietekme uz augu attīstību. Pavisam nesen ievēroju kādu zīmējumu, kas ļoti uzskatāmi parādīja problēmas būtību. Interesanta ir karstā gaisa pārvietošanās. Virs lieliem lauku masīviem ir novērojama spēcīga gaisa sakaršana. Tādas masas var izveidoties lielās platībās, radot intensīvus karstuma viļņus, ļoti izžāvējot augsni un karsējot augus, jo tiem uz lauka nav noēnojuma. Iespējams, ka tieši tāda lauksaimniecības mega lauku masīvu veidošana ASV rada tik skarbus negaisus un tajā skaitā tornado. No šī skatu punkta Latvijā tādu lauku veidošana, kas sniedzas tālu pāri 50 hektāriem, sekmē sausuma veidošanos un sētie augi būtiski cieš no karstuma. Pavisam cita aina veidojas mazākos laukos, kur lauku malās ir koku un krūmu audzes, vai, vēl labāk, kā agromežsaimniecībā – sleju sējumi un stādījumi. Platībā, kur augi atrodami dažādos augstumos, karstā gaisa pārvietošanās notiek gan uz augšu, gan uz leju, rezultātā karstais gaiss neizbēgami sajaucas ar vēsāko gaisu zem kokiem. Pat gaiss virs +30 ^oC atdziest zem šīs temperatūras. Katrs ir izbaudījis vēsu spirgtu vēsmu parkos zem lielākiem kokiem. Tātad augu dažādība un bioloģiskā daudzveidība spēj izmainīt mikroklimatu noteiktās jauktās teritorijās, tā glābjot sētos un stādītos augus no postošā karstuma. Līdzīga aina veidojas arī salnu un sala gadījumā. Kurš no jums ir redzējis, ka dabiskos augšanas apstākļos kāds no augiem vienkārši nosalst. Salnu gadījumā lielākie koki droši pasargā no salnas visus tos augus, kas ir vainaga projekcijā. Sugu daudzveidībai un pareizam augu izvietojumam būs nozīmīga loma, domājot par lauksaimniecisko ražošanu jau pavisam drīz.

Ūdens un mitruma nodrošinājums

Svarīgs ir ūdens un mitruma nodrošinājums. Ikviens no lauksaimniekiem būs ievērojis, ka visbiežāk Latvijas apstākļos ir ļoti nevienmērīgs nokrišņu sadalījums, jo sevišķi tas attiecas uz veģetācijas periodu. Līst visvairāk tad, kad augiem tas vairs nav nepieciešams. Esam piedzīvojuši 2017. gadu ar ārkārtīgi lielu nokrišņu daudzumu visā rudens periodā, kas daļēji lauksaimniekus glāba no vēl lielākas sausuma ietekmes 2018. gadā. Savukārt 2019. gads atnesa ļoti sausu maiju ar niecīgu mitruma nodrošinājumu trpmākajos mēnešos, bet, beidzoties veģetācijai, lija atkal tik daudz, ka uz laukiem veidojās neskaitāmas ūdens lāmas. Vēl vienu problēmu mums pievieno bez sniega esošās ziemas, kas nozīmē ļoti trūcīgus mitruma krājumus uz pavasara sējas laiku un sekojošu sausuma periodu, nelīstot lietum. Nav nekāds noslēpums, ka lieli ūdens zudumi veidojas periodā, kad uz laukiem nav augu un to sakņu sistēmas. No tā izriet secinājums: jo noteiktā platībā ir daudzveidīgāks augu sugu kopums, jo vairāk tiek samazināta ūdens iztvaikošana, tātad ūdens zudumi. Otrkārt, mums ir būtiski jāizvērtē meliorācijas sistēmu loma. No sistēmām, kas tikai veido ūdens noteci vienā virzienā prom no laukiem, ir jāveido dinamiskas sistēmas, kas spēj strādāt abos virzienos, ūdeni aizturot. Neaizmirsīsim par ūdens uzkrāšanu atklātos ūdens baseinos, izmantojot reljefa dotās iespējas. Nedrīkst aizmirst purvu kā ūdens akumulatoru lielo ietekmi. Jāuzlabo esošo ūdens krātuvju ūdens uzkrāšanas spēja, mazinot ūdens infiltrāciju caur to gultni. Mulčas un sedzējaugu izmantošana ievērojami ietaupa ūdeni, kas ir vajadzīgs augiem ražas veidošanai.

Augu saknēm nepieciešamais gaiss

Gaiss ir ļoti nepieciešams. Skābeklis ir vajadzīgs ne tikai augu virszemes daļai, bet augu saknēm. Diemžēl pašreizējās tehnoloģijas ar aršanu un intensīvu augsnes apstrādi neveicina ilgtermiņā augu sakņu nodrošināšanu ar skābekli, bet tikai īstermiņā. Tas nozīmē ka atkal un atkal augsne ir jārušina,  bojājot tās struktūru. Uzartajos laukos līdz pavasarim ir notikusi sablīvēšanās un augsne ir jāapstrādā atkal no jauna, lai augu saknēm nodrošinātu gaisu. Pārejot uz augu segas veidošanu un tās nodrošināšanu augu gadu, augu saknes veido kanālus, kas veido labvēlīgus apstākļus ne tikai gaisa, bet arī ūdens režīmam. Augu sakņu sistēmas ir vislabākie augsnes struktūras veidotāji, jo sevišķi zaļmēslojuma augi – starpkultūras.

Barības vielas

Mainot skatījumu uz augiem un augsni, mēs varam daudz sekmīgāk nodrošināt augus arī ar pēdējo augšanas faktoru  – barības vielām. Tikai ar vienu, bet būtisku piebildi: papildus apritē ir obligāti jābūt dzīvnieku un augu izcelsmes mēslojumam un sekmīgai mikroorganismu attīstībai. Tā mēs spēsim saražot pārtiku arī gana ekstremālos apstākļos. Tik nauda ir jāiegulda šo tehnoloģiju ieviešanā, bet nevis klimata radīto seku likvidēšanai.

Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā