Jaunu mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu demonstrējums

LLU Zemkopības institūta demonstrējums par jaunu mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu lietošanu integrētajai lauksaimniecībai jau otro gadu tiek veikts Salas novada Biržos zemnieku saimniecībā “Priednieki”.

Demonstrējums ierīkots 2018. gada pavasarī, un sezonas laikā tika lietoti un salīdzināti dažādi mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļi. 2019. gada pavasarī noņemtas augsnes analīzes no demonstrējuma lauka un atbilstoši demonstrējuma variantiem turpināti lietot  mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļi.

Ierīkoti sekojoši varianti demonstrējumu projekta ietvaros:

• kontrole,
• augsnes uzlabotājs – hidrogēls Stockosorb 660  – augsnes ielabotājs pilna un puse no normas,
• augsnes uzlabotājs – hidrogēls Zelenit PHK,
• granulētie putnu mēsli, kas tika iestrādāti augsnē sakņu zonā pirms zemeņu stādīšanas,
• šķidrais mēslošanas līdzeklis mēslošanai uz augu lapām Omex Bio20 NPK 13,4-13,4-13,4+mikro +jūras zāļu ekstrakts, Zelenit NPK 20-11-15, Kelpak 0,3%, atjaunojoties veģetācijai un pirms ziedēšanas 2019. gadā.

Lauka diena. 2019. gada 15. jūlijā projekta ietvaros tika noorganizēta lauku diena zemeņu audzētājiem un citiem interesentiem, to apmeklēja 20 dalībnieki. Pasākuma ievadā LLU Zemkopības institūta vadošais pētnieks Aivars Jermušs, kurš ir arī šī projekta vadītājs, iepazīstināja ar  aktualitātēm demonstrējuma ierīkošanā. Viņš arī raksturoja, kā darbojies katrs mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzeklis.

Nosverot ogu ražu demonstrējuma lauciņos, secināts:

• lietotie preparāti dažādi ietekmēja zemeņu augšanu un ogu ražu.
• lapu mēslojums palielināja veģetatīvo daļu – atvašu daudzumu un lielumu,
• augu skaitu ietekmēja sausums un kaitēkļu  – maijvaboļu kāpuru  –  darbība.

Pēc tam LLKC augkopības speciālists Māris Narvils  pastāstīja par pamatprasībām zemeņu mēslošanai un uzsvēra, ka viss sākas ar augsnes analīzēm. Lai mazinātu klimata ietekmi, arvien pieaug mikroorganismu nozīme. Jo augsne ir bagātāka, jo vairāk var turēties pretī nelabvēlīgiem apstākļiem – sausumam vai pārlieku lielam mitrumam. Svarīga loma ir kaļķošanai, jo, ja neievēro optimālu pH līmeni, tā ir naudas izšķērdēšana. Lektors atgādināja, ka bieži vien lauksaimnieki vēlas sasniegt ātru efektu, bet nedomā ilgtermiņā. Piemēram, pilienveida laistīšanai jākļūst par standartu, bet ūdens cietība to var novest “līdz kliņķim”, jo jāveic ūdens paskābināšana. Tāpēc vajadzīgas arī ūdens analīzes. M. Narvils pastāstīja par katra makro un mikroelementa nozīmi – kurš veicina sakņu, ziedu vai jauno dzinumu veidošanos, kurš ietekmē ogu kvalitāti un krāsu. Tika analizēta slāpekļa nozīme minerālvielu asimilācijai. Lektors apskatīja Latvijas un ārzemju pieredzes datus par  slāpekļa lietošanas metodēm un laikiem, kā arī ietekmi uz ražu un tās kvalitāti. Ar attēliem demonstrēja, kā izpaužas šo barības elementu trūkums uz lapām vai ogām. Piemēram, ja lapas dzeltē, bet to dzīslas paliek zaļas – trūkst  mangāns, dzelzs un cinks. Ja lapas nespēj izaugt normālā lielumā – trūkst kalcijs vai bors. Ja brūnē vai melnē lapu dzīslas – trūkst varš vai bors. Interesants bija apkopojums par to, kā katra barības  elementa uzņemšanu ietekmē izvēlētā tehnoloģija, laika apstākļu un  augsnes ietekme. Piemēram, Fe trūkst, ja ir nemeliorēti lauki, Cu pārbagātība vai liela pesticīdu slodze. Ja ir pārmitra augsne un vēss laiks, trūkst Zn. Noklausoties lekciju, radās arī daudz jautājumu –  par līdzekļiem ūdens paskābināšanai, par dziļurbuma ūdens lietošanu, kā nodrošināt, lai zemeņu stādus nebojātu maijvaboļu kāpuri u. c.

Raisījās arī diskusija, un zemeņu audzētāji dalījās savā pieredzē. Par zemeņu audzēšanas praktisko pieredzi pastāstīja Arnis Strauss un Inga Strause. Noslēgumā bija vēlo zemeņu šķirņu degustācija, ko bija sagādājuši z/s “Priednieki” saimnieki. Pēc tam visi devās uz demonstrējuma lauku, lai klātienē apskatītu un salīdzinātu demonstrējuma variantus.

Paldies zemnieku saimniecības “Priednieki” saimniekiem par iespēju redzēt jaunu mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmi zemeņu stādījumos  un iespēju dalīties pieredzē ar citiem zemeņu audzētājiem. Demonstrējums turpinās, un arī nākamajā gadā būs iespēja sekot līdzi rezultātiem.

Anita Putka,

LLKC Jēkabpils kosultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

sadarbībā ar LLU ZI vadošo pētnieku

Aivaru Jermušu

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests