Profilaktiskie pasākumi cīņā pret kaitēkļiem

Šī sezona ir kļuvusi par īstu izaicinājumu daudziem bioloģiskajiem dārzkopjiem. Nepietiek jau ar to, ka meteoroloģiskie apstākļi nelutina un sagādā raizes, bet sausums un karstums ir kļuvis par īstu paradīzi kaitēkļu attīstībai. Kaitēkļi ir vieni no tiem kaitīgiem organismiem, kas tiešā veidā visvairāk ietekmē izaudzētās produkcijas kvalitāti.

Kaitēkļu ietekme var būt ievērojama, jo, ja pat izaudzētā raža netiek iznīcināta, tad kvalitāte tiek ietekmēta gan. Tādu produkciju vairs nav iespējams vest uz tirgu un pārdodot gūt ienākumus. Integrētajiem audzētājiem kā glābējzvans paliek insekticīdu pielietošana, bet bioloģiskajiem – tik vien kā daži no visa klāsta.

Bioloģiskās lauksaimniecības spēks sakņojas augsnes auglībā un profilaktisko pasākumu izmantošanā. Tas prasa gan zināšanas, gan noteiktu pasākumu veikšanu.

Teritorijas un lauku malu apsaimniekošana

Katrā saimniecībā ap ēkām un kūtīm ir salīdzinoši plašas teritorijas, kuras tiešā veidā netiek izmantotas. Nākamās ir tehnikas novietnes. Dažiem saimniekiem tās ir skaisti sakārtotas,  ja ne betonētas, tad vismaz ar grants segumu; bet ir tādi, kuriem  dažu labu tehniku vairs nevar redzēt, jo tā ieaugusi zālē. Parasti tas ir raksturīgi “veco dzelžu” kolekcionāriem. Sevišķi traki ir gadījumos, ja saimniecībā ir ferma vai kūts, kur nav izbūvēta kūtsmēslu krātuve, un daļa vircas sūcas nezināmā virzienā. Tas viss raisa nekontrolētu nezāļu augšanu. Kāds tam ir sakars ar kaitēkļu izplatību? Vistiešākais, jo nezāles ir saimniekaugi daudzām kaitēkļu sugām. Tas nozīmē, ka ar teritorijas sakārtošanu vārda tiešā nozīmē, izpļaujot, izvācot nezāles un citas zālaugu sugas, jūs lielā mērā uzlabosiet profilaktisko situāciju cīņā ar kaitēkļiem.

Otra bēda parasti ir vērojama pie noliktavām un pagrabiem, kur,  tīrot pagrabus, tiek izmestas produkcijas atliekas, šķirošanas pārpalikumi. Īpaši tas ir attiecināms uz kartupeļiem. Tie pēc tam, nekontrolējami saaugot, būs ideāla vieta, kur vairoties kartupeļu lapgrauzim, nerunājot jau par citu risku iespējamību.

Nezāļu perēkļi ap lauku malām vai lauka vidū gar stabiem ne tikai apdraud ar savu sēklu izsēšanos, bet to, ka tur sekmīgi var vairoties kaitēkļi. Viens no darbiem, kas noteikti jāieplāno, ir  šādu vietu izpļaušana. Ļoti būtiski, lai šajā ziņā  būtu sekmīga sadarbība starp kaimiņiem, pašvaldību un Latvijas valsts mežiem. Teritorijas, par kurām neviens neatbild, ir potenciālās riska zonas. Labs saimnieks var uzturēt visu ideālā kārtībā, bet, ja kaimiņš teritoriju un laukus nekops, tad būs liels risks, ka kaitēkļi no kaimiņu teritorijas noteikti apciemos jūsu laukus.

Sadarbība lauku teritoriālajā lauku izvietojumā

Noteiktos apstākļos var rasties būtisks risks. Runa ir par laukiem, kas robežojas ar kaimiņu laukiem. Viss ir labi, ja kultūras ir dažādas, bet problēmas var rasties gadījumos, ja ir vienādas vai līdzīgas – kā lielajām atklātā lauka kultūrām, tā  dārzu kultūrām. Riskanti ir gadījumi ar līdzīgām kultūrām, ja kaimiņos ir integrētais audzētājs un ļoti bieži tiks izmantoti insekticīdi, tad daļa kaitēkļu sekmīgi pārvietosies uz jūsu lauka un jūsu kaitēkļu pulciņam pievienosies vēl pārbēdzēji no kaimiņa. Otrs variants, ja abi ir bioloģiskie, tad vienādas kultūras būs dubulti liela barības bāze kaitēkļiem. Tātad, plānojot augmaiņu, zelta padoms – sarunājiet ar kaimiņiem par robežlaukiem, ko, kurš un kur sēs vai stādīs. Ja runājam par attālumiem, tad pētījumi ASV norāda, ka bioloģiskajam augļu dārzam vajadzētu atrasties vismaz 900 m attālumā no cita augļu dārza. Tāds fiziskais attālums kļūst nepārvarams lielākajai daļai augļu dārzu kaitēkļu.

Augu maiņa

Tā būtiski traucē kaitēkļu attīstības ciklam. Katru gadu nomainoties kultūrai, kaitēkļiem ir daudz grūtāk savairoties. Jo vairāku lauku sistēma tiks izmantota, jo mazāka iespēja savairoties kaitēkļiem. Profesionālam bioloģiskajam dārzkopim vajadzētu orientēties vismaz uz sešu un vairāk lauku augmaiņas sistēmu.

Zaļmēslojuma kultūru audzēšana

Tie ar saviem sakņu izdalījumiem traucē ne tikai kaitēkļu dzīves ciklam, bet pat spēj samazināt to skaitu augsnē. Labvēlīga ietekme var būt priekšaugam vai pēcaugam, mazinot kaitēkļu izplatību. Sevišķi labvēlīga ir krustziežu audzēšana šim nolūkam,  – eļļas rutks spēj nelabvēlīgi ietekmēt sīpolu mušas populāciju augsnē. Var izmantot arī baltās sinepes.

Jaukto stādījumu izmantošana

Tās mērķis ir panākt labvēlīgu kultūru ietekmi, lai radītu kaitēkļu attīstībai nelabvēlīgus apstākļus vienas vai vairāku sezonu (ilggadīgajiem stādījumiem) garumā. Tiek izmantoti vairāki aspekti. Viens ir augu spēja sadarboties labāku augšanas apstākļu nodrošināšanā. Otrs ir tas, ka noteiktas kaitēkļu populācijas nesadzīvo savā starpā. Antagoni ir, piemēram, sīpolu un burkānu mušas. Klātesot abām attiecīgajās kultūrās, to savairošanās principā nav iespējama.

Mēslojuma izmantošana

Ir runa par elementāru sēra izmantošanu, kas, kā zināms, vienlaicīgi var ietekmēt dažādu tīklērču sugas kā lauka, tā segtajās platībās. Jāatceras, ka tad ir jāveic augsnes analīzes, kas pierāda, ka pastāv vajadzība pēc sēra, īpaši sēra prasīgām kultūrām – visa veida kāpostaugiem ar ražu kā virs zemes, tā zem zemes.

Kaļķojamā materiāla izmantošana

Tas ir viens no pamatjautājumiem bioloģiskajā dārzkopībā, kas būtiski uzlabo augu barošanās spējas un rada plašāku ietekmi. Uzlabojoties mikroorganismu darbībai un spējai darboties, lielā mērā tiek apgrūtināta daudzu augsnē mītošo kaitēkļu darbība un spēja savairoties.

Dārzkopja organizatoriskais darbs

Laika prognozes

Viena no grūtāk paredzamajām lietām pasaulē. Tomēr tā ir lieta,  kam patiešām ir jāseko līdzi. Ne tikai, lai plānotu augu aizsardzību pret kaitēkļiem, bet lai laikus varētu organizatoriski sagatavoties šādam laika periodam, kad gaidāma paaugstināta kaitēkļu savairošanās. Līdzko tiek prognozēts silts vai pat karsts laiks, bez nokrišņiem vismaz nedēļu, būs gaidāma kaitēkļu savairošanās. Kā šo informāciju izmantot? Jāielūkojas VAAD mājaslapas sadaļā par integrēto audzēšanu. Tur ir gan informatīvie apskati par iepriekšējo sezonu un prognoze  nākamajiem periodiem. Šajās prognozēs ir vērts ieklausīties, jo to piepildīšanās ir ar daudz augstāku varbūtību kā laika ziņām. Jāņem attiecīgā reģiona prognožu dati par to, kādi kaitēkļi ir bijuši aktuāli iepriekšējā gadā, vai vēl labāk piefiksēt to nākamajam gadam. Atkārtojoties līdzīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, pastāv ļoti liela varbūtība, ka tām pašām kultūrām parādīsies atkal tie paši kaitēkļi. Tā pagātnes bēdas var palīdzēt sagatavoties šīs dienas gaidāmajām problēmām. Kontekstā ir vērts piefiksēt meteoroloģiskos apstākļus, jo tas palīdzēs pamazām saprast likumsakarības, kas veidojas. Tā iegūsiet savu vietējiem apstākļiem piemēroto prognozi, kas ar katru gadu kļūs arvien precīzāka un izsvērtāka.

Laika vērošana

Latvijā pagaidām nav labākas grāmatas par Artura Mauriņa “Laika zīmes”. Daudzi skeptiski teiks, ka dabā viss ir sajaukts un neko nevar paredzēt, tomēr tik ļoti traki nav. Vērojot augu, putnu un dzīvnieku uzvedību un attīstību dabā, var vilkt paralēles kaitēkļu parādīšanās procesam. Galvenais iemesls ir aktīvo temperatūru summas, kuras ne tikai nosaka, cik ilga būs attiecīgā augšanas fāze, bet kādi kaitēkļi šādā situācijā  var mosties un sākt savu melno darbu. Šīs lietas noteikti vajag piefiksēt, tas palīdzēs kopumā izdarīt vēl precīzākas  prognozes.

Lauku apskates

Sargā sevi pats... Pastaigai pa saviem laukiem ir jāizpaužas ar apskaužamu regularitāti. To dara saskaņā ar prognožu dienesta cilvēku ziņojumiem VAAD mājaslapā. Laukus pēc sējas un stādīšanas vajadzētu apsekot reizi nedēļā, parādoties brīdinājumiem par pirmajiem kaitēkļiem attiecīgajā reģionā, reizi 3-4 dienās. Bet parādoties brīdinājumiem tiešā 5-10 km attālumā, lauks jāapseko katru otro dienu, ja blakus saimniecībā, tad jau katru dienu.

Pazīsti savus ienaidniekus

Kaitēkļus bildēt nav viegli, bet var iemācīties. Jāpaskatās  dažādi rakursi, apgaismojums, vislabāk fotografēt apmākušā dienā ne spilgtā saulē. Ēnas un spilgta gaisma traucē labu foto uzņemšanai un kaitēkļu diagnostikai. Vajag izmantot arī VAAD sniegto informāciju, kas publicēta galveno dārzkopības kultūru bukletos. Salīdziniet bojājumus, sūtiet bildes speciālistiem uz WhatsApp.Messenger.

Māris Narvils,

Vecākais speciālists dārzkopībā