Jūs atrodaties šeit

Pirmo reizi bruto segumi sagatavoti tējām, sparģeļiem un sausseržiem

09. Aprīlis 2019.

Ekonomika

LLKC jau 25. gadu sagatavo bruto segumu piemērus, lai lauksaimnieki varētu aprēķināt savas saimniecības saimniekošanas rezultātus. Bruto segumi tiek sagatavoti, sadarbojoties ar nozares ekspertiem, lauku saimniecībām un nozares asociācijām.

Bruto segums ir aprēķins, kurā no ieņēmumiem tiek atskaitītas mainīgās izmaksas. Aprēķini tiek sagatavoti vienai ražošanas vienībai – augkopībā 1 hektāram, bet lopkopībā vienam dzīvniekam. Katrā no tiem izmantota noteikta un konkrēta ražošanas tehnoloģija, kuru pielietojot, tiks iegūts konkrētās ražības vai produktivitātes līmenis. Rezultātu nevar uzskatīt par saimniecības peļņu, jo tā tiek iegūta, no bruto seguma atskaitot saimniecības pastāvīgās izmaksas.

Sagatavotie provizoriskie bruto segumu aprēķini par 2018. gadu atšķiras pēc ražošanas intensitātes pakāpes un ražošanas specifikas. Augkopības nozarē tie sagatavoti sekojošās apakšnozarēs: graudaugu, eļļas augu, šķiedraugu un pākšaugu, dārzeņu, augļu un ogu, zālāju audzēšana, lopbarības augu, nektāraugu un tēju audzēšana. Augkopībā pirmo reizi bruto segumi sagatavoti piparmētrām, kumelītēm, sparģeļiem un sausseržiem.

Lopkopības nozarē bruto segumi sagatavoti sekojošās apakšnozarēs: piena lopkopība, gaļas liellopu audzēšana, aitkopība, kazkopība, vistkopība, biškopība, cūkkopība, zirgkopība un truškopība.

Jau otro gadu tiek sagatavots bruto segums akvakultūrā – karpām, kā arī aprēķinātas dīķa ierīkošanas izmaksas.

LLKC sastādītie bruto segumi pamatojas uz ilggadīgu audzēšanas pieredzi, bet tos nevar uzskatīt par universāliem un kategoriskiem. Lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām, tie jākoriģē, vadoties pēc saimniecībā izmantotās ražošanas tehnoloģijas un citiem apstākļiem.

Aprēķinot bruto segumus savā saimniecībā, lauksaimnieks var uzskatāmi redzēt ražošanas tehnoloģijas efektivitāti. Ir svarīgi, lai bruto segums būtu pēc iespējas lielāks, tādā veidā tiks labāk nosegtas saimniecības pastāvīgās izmaksas, un tas ļaus iegūt lielāku peļņu. Tā ir svarīgākais rādītājs, pēc kura paaugstināšanas tiecas ikviens lauksaimnieks. Tāpēc ir svarīgi aprēķināt, kādu kultūraugu vai lauksaimniecības dzīvnieku ir nepieciešams audzēt jūsu saimniecībā, lai gūtu augstāku peļņu.

Aprēķinot 2018. gada bruto segumu ziemas kviešiem, tika izmantota informācija par Zemgales reģionu. Citos Latvijas reģionos situācija var būt atšķirīga.

Salīdzinot bruto segumus no 2012. līdz 2018. gadam, var redzēt, ka intensīvi audzētiem ziemas kviešiem 2018. gadā bruto segums ir lielāks kā 2017. gadā (1. att.). Bruto segums ziemas kviešiem 2018. gadā ir augstāks kāds tas bija 2017. gadā, jo strauji ir pieaugušas graudu cenas, kā arī par aptuveni 100 eiro ir samazinājušās mašīnu un roku darbu operāciju izmaksas. To galvenokārt ietekmējis kaltēšanas pakalpojuma cenu samazinājums un fakts, ka 2018. gadā graudu ražas novākšanas laikā valstī valdīja sausums, tāpēc graudi bija ar salīdzinoši zemu mitruma procentu un tos bija nepieciešams kaltēt minimāli vai nemaz.

1. att. Ziemas kviešu (intesīvi audzētu) bruto segums 2012. - 2018. gadā, eiro

Pozitīvs rādītājs ziemas kviešu bruto segumos tiek iegūts arī tādā gadījumā, ja platības netiek pieteiktas atbalsta saņemšanai. Tas ir labs rādītājs, jo norāda, ka arī bez ES un vietējiem atbalsta maksājumiem ziemas kviešu audzēšana ir izdevīga. Arī slaucamo govju audzēšanas bruto segumi pēdējos gados ir pozitīvi arī bez atbalsta maksājumiem. Situācija 2015. un 2016. gadā bija atšķirīga, jo saimniekot bez atbalsta maksājumiem bija diezgan sarežģīti.

Slaucamās govs bruto segums ir rēķināts par intensīvi audzētu slaucamo govi (2. att.). Bruto segumu par 2018. gadu nevar salīdzināt ar citu gadu bruto segumiem, jo tajā izslaukums no govs ir pieņemts 10 000 kg, bet pārējos gados tas bija 8500 kg. Tas tika mainīts, jo lauksaimniekiem ir jādomā par saimniecības intensifikāciju un izslaukuma kāpināšanu. Bruto segumā palielinājums ir neliels, jo ir pārrēķinātas arī barības devas, kas ir paaugstinājušas barības izmaksas. Arī algotā darbaspēka izmaksas lopkopībā pēdējos gados pieaugušas.