Kādas augļu un ogu kultūras redzēsim nākotnē?

Atkal kārtējais gads steidz strauji finišēt, un katrs steidz savās gaitās, lai ar prieku sagaidītu Ziemassvētkus un Jauno gadu. Mazliet ieslīgstot pārdomās par to, ko “Lauku Lapas” lasītāji vēlētos lasīt šī gada pēdējā numurā, iedomājos, lūk, par ko. Cilvēki meklē vienmēr kaut ko jaunu un varbūt mazliet neparastu.

Tā kā arī šogad ir pabūts ārpus Latvijas un daudz kas redzēts, mazliet paskatīsimies, kādas ir problēmas augļu dārzos kopumā pašlaik un kā tās varētu tikt risinātas tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, varbūt mazliet vēlāk.

Vai pamats bažām?

Vai ir pamats bažām? Tām ir objektīvi apstākļi, jo klimats mainās. Laikapstākļi kļūst gan ekstrēmāki, gan neparedzamāki. Kāds teiks, bet tad jau tieši nedrīkst domāt ne par kādām jaunām kultūrām, mācāmies tik saglabāt un audzēt dārzos esošās. Tomēr mums ir jāskatās uz priekšu un jāmeklē jaunas kultūras arī Latvijā, lūk, kāpēc. Monokultūru dārzi (audzēta tiek tikai viena augļu vai ogu kultūra) tiek automātiski pakļauti daudziem apdraudējumiem, jo kaitīgo organismu plejādei ir ideāla vieta, kur baroties un vairoties. Daudzviet Holandē un atsevišķos augļu dārzos Polijā smidzināšana pret kaitīgajiem organismiem un negatīviem faktoriem jau ir tuvu maksimālai iespēju robežai, vai tā jau tiek sasniegta. Taču problēmu mazāk nekļūst. Parādās pavisam jaunas slimības, augļu kokiem un ogulājiem paaugstinās stress.

Jautājums: ko darīt?

Kas jau tiek darīts un meklēts? Notiek nepārtraukts selekcijas darbs, tiek radītas arvien jaunas šķirnes, kas ir imūnas vai ar labu izturību pret slimībām. Piemēram, tās pašas ābeļu kraupja imūnās šķirnes. Paldies Dobeles dārzkopības zinātniekiem par veikto ieguldījumu šajā lauciņā! Jaunas šķirnes gan netop tik ātri, cik ātri spēj pielāgoties kaitīgie mikroorganismi. Līdz ar to selekcijas darbs kļūst sarežģītāks. Grozies, kā gribi, bet katra nākamā jaunā šķirne ir atskaites punkts izturībai pret tiem kaitīgajiem organismiem, kādi tie ir bijuši attiecīgās šķirnes tapšanas procesā. Līdz ar to, līdzko mainās ierosinātāju bioloģija, šķirņu izturība vairs nav prognozējama. Tas nozīmē, ka selekcija palīdz dārzam būt veselīgākam, bet nespēj būt palīgs visam.

Pieredze rāda, ka aktīvas pesticīdu lietošanas rezultātā kaitīgo organismu ierosinātāji, kas spēj izdzīvot pēc kārtējā smidzinājuma, kļūst arvien izturīgāki. Jā, ir ieteikumi, kas norāda uz to, ka nepieciešams mainīt darbīgās vielas. Gadās, ka augu aizsardzības līdzekļu ražotājas firmas, lai nostiprinātos tirgū, izmanto tādu mārketinga triku, ka vienas un tās pašas darbīgās vielas preparātus dažādiem vairumtirgotājiem pārdod ar atšķirīgiem nosaukumiem. Zemnieks, ja šiem procesiem neseko līdzi un nedomā, var nopirkt vienu un to pašu darbīgo vielu ar citu nosaukumu. Rezultātā rezistences risks, pielietojot tādus augu aizsardzības līdzekļus, ļoti strauji pieaug.

“Manevi” dārzā

Nākamais problēmu mezgls veidojas apstāklī, ka ik pa laikam no tirgus aprites tiek izņemtas noteiktas AAL darbīgo vielu grupas, rezultātā manevru iespējas dārzā kļūst arvien mazākas. Tas ir, kā braukt ar mašīnu pa līkumainu ceļu, bet stūri drīkstam pagriezt tikai pavisam nedaudz. Pamēģiniet noturēties uz ceļa. Tātad jaunas un perspektīvas darbības vielas parādīsies reti. “Daudzveidīgi manevri” dārzos ar pesticīdiem nebūs iespējami.

Cerīgus skatus varam veltīt jaunu mikrobioloģisko līdzekļu virzienā, tikai problēma tāda, ka lielie naudas turētāji – AAL firmas – nevēlas zaudēt ķīmisko līdzekļu tirgu un turēsies līdz pēdējam. Tajā pašā laikā tās, kas šo virzienu attīstīs, būs ieguvējas. Nav jau bez riska arī te, jo kārdinājums sākt cīņai ar kaitīgiem organismiem izmantot ģenētiski “uzlabotus” mikroorganismus var izrādīties pārāk liels. Nonākot tādiem vidē, sekas var būt neprognozējamas. Taču, izmantojot dabiskā vidē iegūtos mikroorganismus, panākumi varētu būt gana iespaidīgi. Tā ir iespēja izaugt maziem uzņēmumiem, cita lieta, vai to pieļaus lielās AAL kompānijas.

Bioloģiski aktīvo vielu preparāti

Vēl viens virziens, kas var dot pienesumu mūsu dārziem, ir dažādu bioloģiski aktīvo vielu preparāti, kas var palīdzēt dažādiem augļu kokiem un krūmiem stresa stāvoklī, kas radies kādu nelabvēlīgu vides vai klimatisko faktoru rezultātā. Šeit gan  jāuzmanās no tādiem līdzekļiem, kuru efektivitāte mērojama uz minimuma robežas, kas nozīmē, ka tie palīdzēs dārzam tikai noteiktos gadījumos, un pārējais ir tikai tirgus mārketings. Pagaidām izskatās, ka viena daļa preparātu ir tieši tāda, un  redzams, ka tā robeža starp efektivitāti un nulles rezultātiem ir ļoti plāna.

Runājot par AAL, ir vēl viens virziens – dažādi dabiski augu ekstrakti, kas ir efektīvi pret to vai citu kaitīgo organismu. Efektivitātes līmenis gan nebūs tik augsts kā ķīmiskiem preparātiem, tādēļ lielākais to pienesums varētu būt izmantošana  veselīgai profilaksei. Lai darbs šajā virzienā būtu produktīvs, gan ir daudz jāmācās. Šiem preparātiem ir viena milzu priekšrocība. Pret tiem, tāpat kā pret dabiskām antibiotikām, kaitīgajiem organismiem nevar izveidoties rezistence. Iespējams, ka nākotnē tam būs izšķiroša nozīme. Tātad nav aiz kalniem laiki, kad, piemēram, ķiplokus audzēsim ne tikai pārtikai, bet arī dažādu ekstraktu ieguvei, ko izmantot augu aizsardzībā.

Iespējams, ka, apvienojot kopējā stratēģijā dažādas bioloģiski aktīvās vielas, kas iegūtas no dažādiem augiem vai organiskām vielām, mikroorganismu un augu ekstraktiem, izvilkumi vai citādi iegūtie augu līdzekļi dos iespēju attīstīt jaunas tehnoloģijas dārza pasargāšanai no kaitīgiem organismiem.

Derīgo organismu izmantošanas iespējas

Vēl viens virziens, kas ļauj cerīgi skatīties uz nākotni, ir dažādu derīgo organismu izmantošanas iespējas. Ar to saprot ļoti plaša spektra organismus, kas mīt augsnē un atrodas koku vai krūmu vainagos. Tie ir derīgie kukaiņi, sākot no sīkām plēsējērcēm, un beidzot ar lielām skrejvabolēm. Nerunājot jau par abiniekiem, rāpuļiem, putniem un noteiktu sugu zīdītājiem. Pašlaik jau spēki tiek virzīti uz to, lai dārzos panāktu labāku veselīgumu, izmantojot visdažādākās metodes, lai piesaistītu derīgos organismus. Taču tas ir ļoti problemātiski dažādu iemeslu dēļ, jo iespējas labvēlīgajiem organismiem augt un vairoties monokultūru dārzos ir ļoti ierobežotas.

Izzūd derīgie kukaiņi

Tiek ziņoti fakti, un pēdējais, kas nāk no Vācijas puses, par  kukaiņu izzušanu (https://www.nytimes.com/2018/11/27/magazine/insect-apocalypse.html?fbclid=IwAR0Rza5CV3ytU5fjuCmKI4RTj9d5xERt34aO3Z-W00jKIUVGKBJGjl1yA4A). Iespējams, lielai daļai mūsu sabiedrības tas paslīdēs garām kā nepamanīts fakts. Taču signāls ir ļoti nopietns, jo liela daļa no derīgo kukaiņu darbības mums ir neredzama un nepamanāma. To spēj saredzēt tikai speciālisti, taču viņu nav daudz. Vai viņu saucieni tiks sadzirdēti laikus, tas ir jautājums. Ja augiem sen jau izveidota droša sēklu banka “X” gadījumiem, tad, runājot par dzīviem organismiem, uztraukuma nav. Sliktākajā gadījumā mēs tikai vienā brīdī būsim spiesti konstatēt, ka noteiktas kukaiņu sugas ir neatgriezeniski zudušas. Jo uzskats, ka daudz kā pietiks, un tas būs mūžīgi, ir maldīgs. Taču šie signāli skaidri norāda uz to, ka mēs esam tuvu nopietnām problēmām. Kukaiņi vides piramīdā ir salīdzinoši zemu, bet diemžēl tas nozīmē, ka, tiem izzūdot, piramīda, kuras augšā esam mēs, sāks brukt, un tad kaut ko paspēt izdarīt būs jau par vēlu.

Nopietna uzmanība – videi ap dārzu

Lai apstādinātu šos procesus, nu jau vairs nav runa par to uzlabošanu, bet reakciju vispār. Ar steigu jāveido biotopi, kuros  iespējams saglabāties, izdzīvot un vairoties daudzām kukaiņu sugām. Kāds varbūt teiks, bet kur visā tajā ir vieta augļu un ogu dārziem?

Viens ir tas, kas tiek darīts jau pašlaik, ir mēģinājumi dārziem ar visādām metodēm piesaistīt derīgos kukaiņus. Te ir jāpiemin pozitīvs fakts, ka, pateicoties LAAPC zinātnieku pūliņiem, ir izdota brošūra “Daudzgadīgo ziedošo augu joslas – rīks kaitēkļu ierobežošanas uzlabošanai ābeļu stādījumos”. Tāpat šai sadaļai var pieskaitīt derīgo kukaiņu māju un dabisko dzīvotņu veidošanu. Acīmredzot, daudz nopietnāka uzmanība jāpievērš videi, kas ir ap dārzu. Nepietiek vairs tikai ar vējlaužu stādījumu veidošanu, bet jāmeklē iespējas (cik ļauj zemes platība), kā ap dārzu saglabāt lielos kokus, veidot jaunus stādījumus, akcentējot uzmanību uz tām sugām, kas palīdz izdzīvot tieši derīgajiem kukaiņiem. Iespējams, ka tur, kur plānojat jaunas dārza platības, vajag paredzēt, ka pašam dārzam nav jāatvelta visa teritorija, bet jāatstāj vieta brīviem stādījumiem, veidojot daudzveidīgākas vējlaužu līnijas.

Turpinājumā par pagaidām vēl maz izmantoto, tas ir, polikultūru (vienlaikus dārzā tiek audzētas daudzas augļu, ogu un pat riekstu kultūras) attīstīšanu. Apskatīsim, kas varētu būt tādu dārzu jaunie dalībnieki.

Turpmāk vēl.

Māris Narvils, 

Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā