Dēstu laiks ir klāt, 3. daļa

Dēstu audzēšanas apskats nebūtu pilnīgs, ja netiktu runāts par visa veida kāpostaugu, ķirbjaugu, kukurūzas un pupiņu dēstiem. Šīm kultūrām sekmīgu ražu iegūšana nav iedomājama bez dēstiem.

Atšķirībā no iepriekš minēto kultūru dēstiem, izņemot gurķus, kam audzēšanas periods ir garāks, šajā daļā apskatīto kultūru dēsti izaudzējami salīdzinoši īsā periodā – 25 līdz 30 dienu laikā. Tie var tikt izmantoti audzēšanā gan segtās, gan lauka platībās.

Ķirbjaugi

Dēstus audzē 10x10 cm kūdras kubikos vai atbilstoša izmēra podiņos. Minimālajam tilpumam ir jābūt 0,5 litri. Substrātam var izmantot gurķiem paredzēto. Sēj no aprīļa beigām līdz maija sākumam. Sēklas iesēj 2–3 cm dziļi. Kabačus un patisonus –  nedaudz seklāk, 1,5 cm dziļi. Dīgšanai nodrošina vismaz +13 līdz +14 ^oC gaisa temperatūru, optimāli +15 līdz +20 ^oC. Var papildus nosegt ar plēvi, kuru sadīgšanas brīdī noņem. Kad ķirbjaugi sadīgst, gaisa temperatūru pazemina līdz +13 līdz  +14 ^oC, tādu noturot 4–5 dienas. To panāk ar pietiekamu vēdināšanu. Līdzīgi kā gurķiem, podiņus nedrīkst likt uz augsnes, izmanto paliktņus, kuriem pārklāj plēvi. Vēl labāk, ja tos var likt uz galdiem. Kad ķirbju, kabaču, patisonu dēstam izveidojas 2–3 īstās lapas, tas ir sasniedzis izstādīšanas lielumu. Dēstam ir veselas lapas kopā ar dīgļlapām un attīstīta sakņu sistēma, stublājam ir jābūt īsam un druknam – neizstīdzējušam. Tas parasti notiek trīs nedēļu laikā. Tik lielus dēstus audzē agrākai ražai, bet pamatražai var tikt izstādīti dēsti ar vienu īsto lapu. Pirms izstādīšanas dēstus 3–5 dienas norūda, ja var pazemināt temperatūru siltumnīcā, bet vēl labāk, ja var iznest ārā, sākot no 2–3 stundām, beigās jau uz pusi dienas.

Saldā kukurūza

Saldā kukurūza ir jauks kārums ģimenēm, kā arī labs bizness, pārdodot kukurūzas vālītes, jo īpaši tiešajā pārdošanā. Ko ir svarīgi ievērot, audzējot saldās kukurūzas dēstus? Tā kā saldās kukurūzas vālītes ir lietojamas salīdzinoši īsu brīdi, tās ir izdevīgi izaudzēt, audzējot dēstus vismaz 3–4 termiņos. Tas palīdzēs saīsināt veģetācijas periodu par 3–4 nedēļām. Kasetēm nepieciešamais minimālais tilpums ir 45 cm³. Sēklas, pirms izsēj kasetēs, var sadiedzēt. Sēklas izmērcē siltā ūdenī un liek uz samitrināta papīra dvieļa. Nepieciešama gaisa temperatūra +22 līdz +23 ^oC un slēgts trauks, vēlams caurspīdīgs, lai var uzmanīt  sadīgšanas brīdi, jo tad sēklas nekavējoties jāizsēj kasetēs. Maksimālais dēstu skaits, ko var izaudzēt, ir 600 gab./m². Izmanto universālo kūdras substrātu dārzeņu kultūrām. Kasetes ligzdai ir jābūt vismaz 10 cm dziļai, lai pārstādot neciestu kukurūzas saknes. Dēstu kasetes tāpat jāliek uz koka paliktņiem, lai saknes neieaugtu augsnē. Dēsta augšanas laikā divas reizes dod pilnīgi šķīstošo NPK (attiecībās 2:1:2) mēslojumu. Darba šķīduma koncentrācija līdzīga kā citiem dēstiem. Labs kukurūzas dēsts ir ar 3 īstām lapām, lielākus nedrīkst audzēt, jo, sākot jau ar piekto lapu, sākas kukurūzas strauja augšana, kad tām jau ir jābūt izstādītām uz lauka.

Pupiņas

Substrātam svarīgi, lai pH būtu vismaz 6,5–7. Lai varētu sekmīgi izaudzēt pupiņu dēstus, kasetei jābūt 4–6 cm diametrā un 10–12 cm dziļai. Izsējas dziļums ir 4–6 pupiņu sēklu “biezums”. Tā kā pupiņu sēklu biezums pa šķirnēm ir atšķirīgs, tad stādīšanas dziļums var būt no 2–3 cm līdz 6–8 cm dziļumā. Tā kā pupiņas nav prasīgas pret NPK, bet prasīgas pret mikroelementiem, tad pupiņām vislabāk dot papildmēslojumu 3 x, dodot vienu reizi nedēļā ar barības elementu attiecību NPK 1:2:3 + mikro. Nakts gaisa temperatūra siltumnīcā nedrīkst noslīdēt zemāk par +15 ^oC. Atkarībā no laika apstākļiem dēsti saulainā laikā vairāk jālaista un spēcīgāk jāvēdina siltumnīca, bet, kad laiks apmācies vai līst, – gluži otrādi. Dēstu audzēšanas ilgums ir 21–28 dienas. Dēstus norūda 3–4 dienas pirms izstādīšanas, tos iznesot katru dienu 2, 4, 8 stundas lauka apstākļos. Tad dēsti būs izturīgāki pret temperatūras pazemināšanos augsnē, un tiks novērsta dēstu izretošanās.

Salāti

Tiek sēti kūdras substrātā, kurš ir sapildīts 3–4 cm diametra kasetēs. Salātiem patiks, ka kūdras substrāts būs nedaudz skābāks kā citām kultūrām – pH_kcl 5,4–5,9. Izsēj 1–2 cm dziļi. Ierobežotas vietas gadījumā sēj 5 cm attālās rindiņās dēstu kastītēs un dīgļlapu fāzē pārpiķē. Salāti vislabāk dīgs, ja gaisa temperatūra nebūs augstāka par +14 līdz +18 ^oC. Salāti ir ļoti jutīgi pret paaugstinātu sāļu koncentrāciju substrātā, tādēļ ļoti jāseko līdzi mitruma nodrošinājumam un uzmanīgi jārīkojas papildmēslošanā. Tāpat pastiprināta uzmanība jāpievērš vēdināšanai, lai gaisa temperatūra nepaaugstinātos virs +20 ^oC. Salātu dēsti paliekošā vietā ir stādāmi, kad tiem ir izveidojušās 2–3 īstās lapas. Lapu salātiem dēsti izaugs nedaudz ātrāk, 20–25 dienu laikā, galviņsalātiem – 25–28 dienu laikā.

Kāposti

Kāpostu dēstus var izaudzēt gan stikla, gan polikarbonāta vai plēves siltumnīcās, lecektīs, kā arī atklātā laukā (plēves tuneļos). Kvalitatīvāki dēsti iegūstami, audzējot kūdras kubikos un kasetēs. Šādiem dēstiem ir vieglāk nodrošināt kvalitāti, un tie mazāk inficēsies ar melnkāju un krustziežu sakņu augoņiem. Ļoti agros kāpostu stādījumos jāuzmanās, lai netiktu izsaukta izziedēšana. Audzējot uz lauka vai lecektīs, problēmas var sagādāt kaitēkļi, piemēram, trūdodiņi, spradži vai kāpostu muša. Ja dēstus plānots audzēt tādā veidā, tad ir labi iepriekš pasūtīt ar insekticīdu nokodinātas sēklas.

Substrāta izvēle

Lielās saimniecības substrāta jaukšanu praktizē pašas, taču, ja audzēšanas apjomi nav milzīgi, ir labāk pasūtīt rūpnieciski gatavotus substrātus, kas paredzēti kāpostaugu audzēšanai. Substrātu neatkarīgi no tā, cik liels ir maiss, jāattaisa vaļā un aptuveni 2–3 dienas “jāizvēdina”, vairākas reizes dienā pārjaucot. Kāpostu dēstiem audzējot ir nepieciešams kalcijs (Ca), bors (B) un  molibdēns (Mo). Neitralizējot kūdru, vienmēr tiek izmantoti divi kaļķojamie materiāli – dolomītmilti un kaļķakmens milti. Izvēloties vienu, var veidoties problēmas kalcija un magnija nepareizas attiecības dēļ. Kūdrā slimību profilaksei būtu jāiestrādā šķidrais Trihodermīns B-J, taču tas jādara divas nedēļas iepriekš, pirms sākas sēklu izsēja. Šis laiks ir nepieciešams, lai šī celma sēnes paspētu savairoties un tādējādi nomāktu potenciālos patogēnus.

Kvalitatīvus dēstus ir iespējams izaudzēt, ja ar precīzās izsējas sējmašīnu sēj dobē, bet vislabāk, ja tiek sēts kasetēs vai kūdras kubikos.  Sākumā var pirkt plānsienu kasetes, kas kalpos 1–2 gadus, bet pakāpeniski ir lietderīgi pāriet uz biezsienu kasetēm, kas kalpos daudzus gadus. Kasetēs un kubikos starp augiem vienmēr būs laba gaisa cirkulācija. Tas samazinās potenciālo dēstu izkrišanu un risku saslimt ar neīsto miltrasu. Sēklu izsēšanai ir dažādi mazie palīgi. Ir pavisam vienkāršs variants:  sēklas uzber uz pārlocītas lapas un tad ar uzasinātu zīmuli sēkliņas pa vienai novirza uz attiecīgo kasetes ligzdu. Izsējot kāpostu sēklas, svarīgi ievērot sējas dziļumu 1–2 cm. Vienmērīga izsējas dziļuma nodrošināšanai var izgatavot  trafaretu, ar kuru var vienlaikus visai kasetei iespiest bedrītes. Vidējais kāpostu sadīgšanas laiks ir 3–5 dienas. Kastēs audzētie dēsti būs gatavi izstādīšanai par divām nedēļām ātrāk, un to iznākums no kvadrātmetra būs lielāks nekā dobē audzētiem. Gan kasete, gan kūdras kubiki ir jānovieto uz nolīmeņotiem paliktņiem, lai laistot neveidotos ieplakas, kur uz polietilēna plēves var sākt krāties ūdens, un dēsti saņemtu vienādu ūdens apjomu. Minimālais attālums starp kasešu drenas caurumu un augsni var būt 5–7 cm gaisa sprauga. Var izmantot arī koka līstes un caurules vai ko citu, ar ko var nodrošināt gaisa spraugu un izlīdzināt līmeni. Ja nenotiek vienmērīga laistīšana ar stieni no augšas, tad labāk laistot izmantot mazjaudas sprinklerus, bet, lai mazinātu barības elementu izskalošanos no kasetes caur drenāžas caurumu, laista ar vājas koncentrācijas barības šķīdumu (0,03–0,1%). Saulainā laikā vājāku, bet, kad apmācies, – koncentrētāku. Izmanto tos NPK mēslojumus ar mikroelementiem, kuros to attiecības ir 1:1:1-1,5. Melnkājas un neīstās miltrasas labākā profilakse bez Trihodermīna B-J ir aktīva vēdināšana. Kāpostu dēstiem optimālā gaisa temperatūra ir +20 līdz +22 ^oC. Lai nodrošinātu gaisa cirkulāciju augu līmenī, siltumnīcai ir jābūt ventilējamiem sāniem. Fungicīdu izmantošana (Previkur Energy) var būt nepieciešama, ja profilaktiski nav izmantots Trihodermīns B-J. Dēstus norūda 3–7 dienas pirms izstādīšanas, katru dienu palielinot to izlikšanas laiku ārā, bet arī uz paliktņiem. Dobēs to veic, atverot siltumnīcu sānus.

Māris Narvils,

Vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils