“Zaļā nedēļa” – Latvija pasaules pārtikas gadatirgū

Kopumā 1660 uzņēmumi no 66 pasaules valstīm, tajā skaitā 10 no Latvijas, pulcējās ikgadējā starptautiskajā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādē “Gruene Woche 2018” (“Zaļā nedēļa 2018”), kas janvāra otrajā pusē norisinājās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē.

Pārtikas nozares Davosa, kur tiekas ietekmīgākie lauksaimniecības un pārtikas nozares politķi un uzņēmēji, – tā Berlīnes “Zaļo nedēļu” dēvē gan Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministrs Kristians Šmits, gan ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans. Kā ierasts, arī Latvijai te ir sava vieta.

Šogad ar Zemkopības ministrijas gādību “Zaļajā nedēļā” Latvijas nacionālajā kopstendā klātienē piedalījās desmit mājražotāji un komersanti, papildu stendā varēja iegādāties arī vairāku citu ražotāju produkciju, ko pircējiem piedāvāja Agroresursu un ekonomikas institūta speciālisti.

“Mums ir īpašs medus, tādu šeit nesastapt,” saka Raimonds Zviedriņš no Talsu novada z/s “Bandenieki”, atrādot gan dažādu ziedu medu, gan krēmveida medu, gan medu ar pīlādžiem. Saimnieks plaši spēj stāstīt par Latvijas medus un ogu labajām īpašībām veselībai un ir pārliecināts, ka Vācijas patērētājiem tas ies pie sirds.

“Esmu no Latvijas vidienes, Madonas puses, kur gatavojam veselīgas zāļu tējas,” stāsta IK “55 mārītes” saimniece Līga Lieplapa. Šī ir otrā reize, kad Līga ar tējām piedalās “Zaļajā nedēļā”, pērn izstādē viņa bija ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Madonas biroja gādību. Vērojot pircēju vēlmes un prasības, radīti īpaši augu tēju maisījumi, kā arī pilnveidots iepakojuma dizains.

Turpat ar brīnišķīgu piedāvājumu – dažādām mājās ražotām uzkodām, pašražotiem stiprajiiem dzērieniem un stāstu par iespējām lieliskai atpūtai – z/s “Mazsālijas” saimnieks Gunārs Slavinskis. Izstādē, kur, ļaujoties daudzveidīgajiem kulinārājiem kārdinājumam viegli var iedzīvoties vēdergraizēs, malks Gunāra darinātā dzēriena “Madagaskara” ne vienam vien atgrieza žirgtumu un veselību.

“Zaļā nedēļa” ir vieta, kur cilvēki nāk ne tikai ēst un pirkt, te ir labas iespējas turīgajam vidusmēra vācietim izstāstīt par savas valsts priekšrocībām ceļotājiem. Tādēļ, kā ierasts, Latvijas stendā neiztrūkstoši gadu no gada atrodams asociācijas “Lauku ceļotājs” piedāvājums. Un, ne tikai. Ar asociācijas vadītājas Asnātes Ziemeles gādību izstādes apmeklētāji varēja izvēlēties informāciju par ikvienu Latvijas apdzīvoto vietu, kas spēj piedāvāt piedzīvojumus un izklaidi startpautiskiem tūristiem, protams, iepriekš par to izstāstot bukleta vai brošūras formā.

Tā kā izstādē katra valsts cenšas izcelties, apmeklētājus stendam var piesaistīt ar interesantām aktivitātēm. Tās nodrošināja Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, tā amatnieki un latvju saimnieces. Muzeja gādātajā “Dēliņu” sētā rosījās latvju saimniece Ilze Briede, kura mīcīja mīklu un cepa maizi, kokamatnieks Jānis Jēkabsons greba karotes, amatnieki Anita Kovjazina un Harijs Kalējs apstrādāja dzintaru un apmeklētājiem piedāvāja dzintara rotas. Saimniece Kristīne Kūla stāstīja par Brīvdabas muzeju un mudināja viesus braukt ciemos.

Stendu, sākoties izstādei, apmeklēja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar delegāciju, kur tikās ar dažādu valstu pārstāvjiem.

Izstādei – globāls vēriens

Kādēļ Latvijai ir svarīgi būt “Zaļajā nedēļā”? Kā ziņo izstādes rīkotājs “Messe Berlin”, šogad izstādē, kas ilgst nedēļu, pabija 400 000 apmeklētāju, tostarp ap 90 000 tirdzniecības uzņēmumu pārstāvju, kas izstādes dalībnieku kabatās atstāja kopumā vairāk nekā 50 miljonus eiro. Šī ir ikgadēja tikšanās vieta nozares politiķiem no visas pasaules, – izstādē un ar to saistītajos pasākumos piedalījās 70 lauksaimniecības ministri un 2000 lielākie starptautiskās lauksaimniecības nozares pārstāvji. Viņu apspriesto tēmu lokā šogad bija ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne, jaunās tehnoloģijas, notika diskusijas par dzīvnieku labturību, pārtikas kvalitāti un drošību, kā arī pasaules nodrošinājumu ar pārtiku.

Katru gadu izstādei tiek izvēlēta partnervalsts. Atgādināšu, ka 2015. gadā tā bija Latvija, un mūsu vasts devumu gan atklāšanas pasākuma organizēšanā, gan stenda noformējumā Berlīnē kā paraugu min joprojam. Šogad par partnervalsti bija izvēlēta Bulgārija, kuras sauklis bija “Saules smarža”, – uzsvars uz šajā zemē plaši audzētajām rozēm un produkciju, ko no tām ražo. Bulgārijas stendos netrūka nedz rožu eļļas, nedz nacionālo ēdienu, nedz tautas daiļamata meistaru izstrādājumu.

Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Rumens Porodzanovs preses konferencē dienu pirms izstādes atklāšanas minēja: “Mūsu piedalīšanās “Zaļajā nedēļa” ir liels panākums Bulgārijai. Mēs ceram, ka mūsu partervalsts statuss padarīs Bulgārijas pārtikas un lauksaimniecības produktus populārākus un vairāk pieprasītus Eiropā”.

Savukārt “Messe Berlin” izpilddirektors Kristians Geke norāda, ka izstāde ir laba iespēja uzņēmumiem, jo īpašiem jaunajiem, kas izstrādā inovatīvus produktus, “ielekt” starptautiskajā tirgū: “Šogad izstādē ir īpaši daudz inovatīvu un jaunu produktu, tādējādi “Zaļā nedēļa” sniedz lielisku ieskatu pārtikas attīstības tendencēs. Šī ir vieta, kur ražotāji var notestēt savu piedāvājumu uz apmeklētājiem un saprast, vai produkts tiks pirkt veikalā.”

Karstās tēmas – glifosāti un Āfrikas cūku mēris

Kamēr 23 izstāžu hallēs dalībnieki vēl kārtoja stendus un gatavojās izstādes atklāšanai, “Zaļās nedēļas” ietvaros rīkotajās preses konferencēs tika pārrunātas un apspriestas šī brīža “karstās tēmas”.

Viens no “karstajiem” jautājumiem ir glifosātu izmantošana pārtikas ražošanā. Vairāk nekā gadu ilgušās diskusijas par atļaujas pagarināšanu glifosātu izmantošanā lauksaimniecībā uz jauna popularitātes viļņa pacēlušas jautājumu par bioloģiskās pārtikas ražošanu un piemājas dārziņiem. Atgādināsim, ka Eiropas Parlaments pērn decembrī pieņēma lēmumu pagarināt glifosātu lietošanas atļauju vēl uz 5 gadiem, kaut ražotāji prasīja 15 gadu termiņu. Uz “zaļā vilņa” šoreiz bija Vācijas Zemnieku apvienības šefs Joahims Rukvīds, kurš pretēji ierastajām runām par lauksaimnieku zemajiem ienākumiem un tamlīdzīgām problēmām uzsvaru lika uz izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata izmaiņām (tehnikas un fermu modernizācija, lai mazinātu ogļskābās gāzes izmešus), kā arī lepojās ar bioloģiski sertificētu platību pieaugumu Vācijā. Vienlaikus viņš uzsver, ka glifosātu jautājums sabiedrībai ne vienmēr tiek precīzi izskaidrots, jo diemžēl bez augu aizsardzības līdzekļiem, kas lietojami gudri un saprātīgi, Vācijai būs grūti noturēt līderpozīcijas pārtikas ražošanā Eiropā.

Par to, ka augu aizsardzības līdzekļi tomēr tiek lietoti aizvien saprātīgāk, liecina Vācijas augu asardzības līdzekļu (AAL) ražotāju asociācijas dati – AAL lietošana pērn salīdzinājumā ar 2016. gadu Vācijā samazinājusies par 2,1%, un tirgum Eiropā ir lejupejošas tendences, ko diktē precīzo tehnoloģiju ieviešana.

Savukārt Eiropas lauksaimniecības komisārs Fils Hogans uz preses konferenci šogad bija atnācis kopā ar veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti. Aktuālā tēma – Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatība Eropā. Kamēr mēs, Latvijā, ar šo mežacūku kaiti jau esam apraduši, Viduseiropas valstīm tā ir jaunums un rada ļoti nopietnas bažas. Par to liecināja arī žurnālistu asie jautājumi – kā EK grasās rīkoties, lai slimību ierobežotu. Atbilde – ar biodrošības pasākumiem un īpašu atbalstu ĀCM ierobežošanai valstīs, kur tas jau plosās.

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja

UZZIŅA

• “Zaļajā nedēļā” piedalījās: z/s “Kalnu medus” biškopis Sandris Akmaņs ar savu medus produkciju, IK “55 mārītes” ar tējām, SIA “Baltic Wild” ar medījumu gaļu un konserviem, “IR avots” ar putoto medu, z/s “Jāņkalni” ar sukādēm un sīrupiem, SIA “Skrīveru pārtikas kombināts” ar konfektēm “Gotiņa”, bērzu sulu pārstrādes uzņēmums “Sula”, kompānija “Kurzemnieku ražojumi” ar žāvētiem āboliem un to čipsiem, SIA “Rozīne” ar Skrīveru mājas saldējumu un sorbetu, kā arī SIA “Nuteko” ar riekstu sviestu.
• Latvijas stendā varēja iegādāties: “Kurzeme GB” nēģus, zīmola “Kārums” (“Rīgas piensaimnieks”) svaigo ķimeņu sieru un biezpiena sieriņus, piena pārstrādes uzņēmuma “Smiltenes piens” biezpienu un “Talsu piensaimnieks” sierus “Talsu ritulis zaļais” un “Talsu ritulis sarkanais”, uzņēmuma “Rānda” mencu aknu krēmu, kompānijas “Karavela” zīmola “Kaija” siļķi “Matje”, kā arī ķilavu filejas, šprotes, sardīņu filejas, zivju pārstrādes uzņēmuma “Brīvais vilnis” šprotes un sardīnes, kā arī “Gamma A” šprotes, uzņēmuma “Aibi” aļņa konservus un liellopu desiņas. Tāpat izstādē bija pieejama maiznīcu “Dona” un “Lāči” produkcija, “Rēzeknes gaļas kombināta” desas un kūpinājumi, “Brāļa alus” un “Ilgezeem” produkcija, kā arī “Warasula” sīpolu džems un “Lotes” rotaļlietas.