Zemnieku saimniecības Ozoli saimniekošanas principi ļāvuši sasniegt labus rezultātus piena lopkopībā un augkopībā

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) projektaBERAS Implementation ietvaros 2012. gada martā sāka sadarbību ar zemnieku saimniecību Ozoli un tās īpašnieku Andri Kalniņu, lai iepazītos ar viņa saimniekošanas metodēm, kas ir dabai draudzīgas un vienlaikus spēj dot labus rezultātus gan piena lopkopībā, gan augkopībā. Veiktās augsnes un komposta analīzes, to salīdzināšana ar rūpīgi fiksētiem rezultātiem divdesmit gadu garumā, kā arī vērojumi slaucamo govju turēšanā ļauj izdarīt secinājumus un sniegt atziņas, kuras var būt noderīgas un interesantas citiem Latvijas lauksaimniekiem.

Zemnieku saimniecība Ozoli ir sertificēta bioloģiskā saimniecība, kas atrodas Vecumnieku novada Stelpes pagastā. Saimniecība aizņem vairāk nekā 130 hektāru zemes. Sējumu platības sadalās sekojoši: graudaugi – 11 ha, kartupeļi – 1,3 ha, sētais zālājs – 54,74 ha, dabīgais zālājs, pļavas – 62,9 ha, dārzeņi – 0,6 ha. Saimniecībā tiek turētas 32 slaucamās govis, kuru vidējais izslaukums ir 6800 kg piena gadā.

Zemnieku saimniecības Ozoli saimniekošanas principi

Savus saimniekošanas principus plaši un argumentēti izklāsta z/sOzoli saimnieks Andris Kalniņš:
– Pirmskara Latvijas lauksaimniecības viensētas saimniekošanas modelis ir ekonomiski pamatots un atbilst dabas likumībām kopumā. Tiek ievēroti biodinamiskās lauksaimniecības pamatlicēja Rūdolfa Šteinera definētie postulāti. Šajā modelī veiksmīgi kopā saistās lopkopība un augkopība, kā arī visa apkārtējā materiālā un sociālā vide kā vienots dzīvs organisms. Saimniecības uzmanības centrā ir liellopi kā piena un gaļas produkcijas ražotāji, taču liela vērība tiek veltīta arī kūtsmēslu ieguvei. Govs bioloģiskās gremošanas funkcijas ievērošana ir pamats kopējās ķēdes darbībai: barība – govs –kūtsmēsli – barība u.t.t.

Nosacījumi labas kvalitātes lauksaimniecības produktu un kūtsmēslu ieguvei ir: nepārsniegt liellopu koncentrāciju (vienā novietnē ne vairāk kā 35 govis – mātes); neforsēt liellopa četru kuņģu bioloģisko gremošanas funkciju; lietot salmu pakaišus; sākotnēji nodalīt vircu; veikt kūtsmēslu kompostēšanu (paātrinātai nogatavināšanai tiek lietoti SIA Bioefekts Latvijā selekcionēto mikroorganismu preparāti).

Kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība tiek dalīta divās daļās: daudzveidīgas bioloģiskas pļavas – ganības ar tauriņziežu piesēju un kultivēta aramzeme pārējās lopbarības ieguvei.

Videi draudzīgi saimniekojot, vienam liellopam tiek nodrošināts aptuveni 2 ha LIZ. Pirmo LIZ platības daļu ganāmpulks sešus mēnešus (dienu un nakti) mēslo dabiskā veidā. Otrajā daļā tiek ievērots augu sekas princips atkarībā no audzējamajām kultūrām: rudzi, auzas ar zirņiem, kartupeļi, zālāji ar 25% tauriņziežu īpatsvaru.

Pašlaik kartupeļi tiek audzēti tikai pašpatēriņam saimniecībā – govīm un pārtikai, tādēļ augu sekas maiņas cikls ir 4–5gadi. Pamatojoties uz pieaugošo BIO kartupeļu cietes pieprasījumu un adekvātu kartupeļu iepirkšanas cenu, ir mērķtiecīgi kartupeļu platību palielināt, pārejot uz 5 gadu ciklu un mēslojot šo platību reizi piecos gados ar maksimālu kūtsmēslu devu 50 t/ha.

Vasaras periodā saimniekošana balstās uz Latvijas vērtīgo dabas resursu –ganību zāli. Ziemas perioda pamatbarība ir siens, vītināts atāla skābsiens rituļos, placināti graudi, smalcināti kartupeļi, dārzeņi un dabīgas izcelsmes minerālpiedevas.

Šādi saimniekojot, izslaukums ir sezonāla rakstura, piens lēts un labs (ar smaržu un garšu), govis veselas un apmierinātas, salīdzinot ar intensīvām un dārgām „piena fabrikām”. Tiek ietaupīti enerģētiskie resursi, veidojot zemo izmaksu saimniekošanu. Nemitīgi augot energoapgādes, minerālmēslu, graudu un proteīnbarības cenām, šāda saimniekošana kļūst arvien populārāka. Savā publikācijā to uzsver arī īru lopkopis Roberts Honners, kurš apsaimnieko 500 ha zemes (kons. firma H.B.Solution). Latvijā labi pazīstamais itāļu siera meistars Andželo Frosio iesaka respektēt govs fizioloģisko ciklu, lai iegūtu kvalitatīvus piena produktus. Mūsu valsts klimatiskā zona ir sevišķi labvēlīga pilnvērtīgai piena lopkopībai. Piens satur līdz 120 cilvēka organismam nepieciešamo barības vielu. Latvijas „brūnās” govs piena koncentrāta garšas īpašības Frosio dēvē par unikālām. 

Forsējot atgremotāju kuņģu darbību ar palielinātu proteīna barības devu, liellopu kūtsmēsli kļūst par piesārņojumu. Tiek pastiprināti izdalīts amonjaks un sērūdeņradis, kas iespaido elpošanas un nervu sistēmu, un ne tikai dzīvniekiem.

No pašu saimniecībā saražotas lopbarības iegūti kūtsmēsli kopā ar augsni veido funkcionālu vienību. Kā saka vācu etnobotāniķis Volfgangs Dīters Štorls: „Tā ir atgriezeniskā saite ar Māti Zemi un tiem augiem, kas aug govs ganībās”.

Liellopu koncentrāciju vienā novietnē nosaka ganību lielums un novietojums. Dzīvnieku daudzums fermā var iespaidot dzeramā ūdens kvalitāti (virca var nokļūt gruntsūdeņos), īpaši vieglas struktūras augsnēs. Liellopu koncentrācija veicina arī dzīvnieku agresivitāti (ragu problēma) un pasliktina ganāmpulka emocionālo stāvokli.

Ja saimniecības resursi atļauj paplašināties, tad iespējama lopkopības dažādošana (aitas, putni, cūkas), nepalielinot esošo LIZ platību. Savukārt palielinot LIZ platību, iespējams veidot atdalītu gaļas–piena krustojuma liellopu ganāmpulku.

Lai palielinātu saimniecībā ražoto produktu pievienoto vērtību, vēlams veidot pārstrādi nišas produktiem ar realizāciju lokālā tirgus ķēdē.

Necenšas iegūt maksimāli augstas ražas, bet vēlas saglabāt vides daudzveidību un saskaņu

Augkopības jomā paveikto raksturo Laura Ludevika, LLKC Augkopības nodaļas speciāliste bioloģiskajās lauksaimniecībā:
– Zemnieku saimniecība Ozoli ir sertificēta bioloģiskā saimniecība. Tās īpašniekam Andrim Kalniņam lauki un lauksaimniecība vienmēr bijuši sirdij tuvi. Viņš vienmēr ar interesi mēģinājis izzināt, kādi procesi notiek dabā kopumā, vēlāk šos secinājumus projicējot uz norisēm savā saimniecībā. Daudz pētījis arī pirmskara Latvijas lauksaimniecību, kad tai bija uzplaukstoša tendence, un cenšas izmantot pašreiz piemērotākās to laiku atziņas. Ozolos necenšas iegūt maksimāli augstas ražas, bet vēlas saglabāt vides daudzveidību un saskaņu, lai turpmāk te varētu dzīvot un strādāt arī saimnieka bērni un mazbērni.

Saimniecības dzīvniekiem nepieciešamais lopbarības apjoms tiek saražots uz vietas. No dabīgo pļavu un sēto zālāju zāles tiek gatavots siens un skābsiens. Gadu gaitā saimniecībā izveidota sabalansēta un pamatota augu maiņas sistēma, kas nodrošina gan nepieciešamā lopbarības daudzuma saražošanu, gan augsnes auglības uzturēšanu un uzlabošanu, kā arī nezāļu, kukaiņu un slimību ierobežošanu ar dabiskām metodēm, nevis augu aizsardzības līdzekļiem.

Augu maiņā iekļauti graudaugi – rudzi, auzu/zirņu mistrs, kartupeļi un zālājs ar sarkanā āboliņa īpatsvaru vismaz 25%. Augu maiņa uzskatāma par sabalansētu, jo tajā iekļauti ne tikai augi „ņēmēji” – rudzi, auzas, kartupeļi, kuri barības vielas tikai patērē, bet arī augi „devēji” – zirņi, sarkanais āboliņš, kas slāpekli piesaista no gaisa. Protams, tikai ar tauriņziežu piesaistīto slāpekļa daudzumu kultūraugu ražas nodrošināšanai nepietiek, tāpēc kultūraugu mēslošanai tiek izmantoti kompostēti pakaišu kūtsmēsli.

Kūtsmēslu kompostēšana tiek veikta izmantojot bio–kompostētāju (mikrobioloģisku preparātu). Tas tiek darīts, jo saimnieka pieredze rāda, ka kompostēti kūtsmēsli ir lielisks mēslošanas līdzeklis, kas ne tikai palielina organisko vielu daudzumu augsnē, bet arī palielina augsnes mikrobioloģisko aktivitāti – atdzīvina to. Komposts ir augsnes bagātinātājs un sīkbūtņu barotājs. Izmantojot kompostu:

• tiek uzlabots augsnes irdenums un struktūra;
• palielinās augsnes spēja noturēt ūdeni un barības vielas;
• uzlabojas augu imūnsistēma, pretestība pret slimībām.

Kūtsmēslu apjoms ir ierobežots, tāpēc kompostēti kūtsmēsli katrā no augu maiņas laukiem tiek iestrādāts reizi piecos gados. Tomēr tas ir pietiekoši augiem nepieciešamo barības vielu nodrošināšanai, jo no kompostētajiem kūtsmēsliem organiskā viela, salīdzinot ar nekompostētiem kūtsmēsliem, mineralizējas divas reizes lēnāk, līdz ar to mēslojuma pēcietekme ir ilgstošāka un vērtīgo barības vielu izskalošanās – mazāka.

Uz to, ka šāda augu maiņas un mēslošanas sistēma ir sabalansēta, norāda gan kultūraugu ražas, gan augšņu agroķīmisko analīžu rezultāti.

Saimniecībā 2012. gadā rudzu ražība bija 3,5 t/ha, auzu/zirņu mistram – 3,0 t/ha, kartupeļiem – 25 t/ha un sienam – 4,2 t/ha, kas bioloģiskajā saimniecībā uzskatāmi par ļoti labiem rezultātiem un ir augstāki par valsts vidējiem rādītājiem. Salīdzinājumam var minēt, ka valstī vidējā rudzu ražība 2012. gadā prognozēta (oficiālā statistika vēl nav publicēta) 3,1 t/ha, auzu/pākšaugu mistram – 2,2 t/ha, kartupeļiem – 17 t/ha.

Labus rezultātus uzrādīja arī augšņu agroķīmiskās analīzes, tās apstiprināja saimnieka novērojumus, ka augsne saimniekošanas laikā kļuvusi auglīgāka un uzlabojusies tās struktūra. Analīžu rezultāti parādīja, ka augu maiņas sistēmā iekļautajos un ilggadīgi apsaimniekotajos laukos ir optimāla augsnes reakcija, optimāls, dažviet pat augsts, organiskās vielas saturs un vidējs fosfora un kālija nodrošinājums. Bet līdzās esošajos laukos, kuri saimniecības īpašumā nonākuši pēdējo gadu laikā, fosfora un kālija nodrošinājums ir zemā vai pat ļoti zemā līmenī, daļā lauku arī augsnes reakcija ir pazemināta.

Iespējams saimniekot arī savādāk

Lopkopības nozarē paveikto raksturo Kārlis Zauers, LLKC Lopkopības nodaļas speciālists lopkopībā:
– Zemnieku saimniecībā Ozoli ir 32 slaucamās govis, kas vidēji dod 6800 kg piena gadā, tai pat laikā pastāvot potenciālai iespējai izslaukumu krietni palielināt. Tomēr saimniecībai svarīgākais ir nevis iegūt maksimālu izslaukumu, bet gan saglabāt veselas govis, slaukt veselīgu pienu un neradīt kaitējumu apkārtējai videi. Viens no govs veselības rādītājiem ir apsēklošanas reižu skaits (jo mazāks, jo labāk). Ja valstī vidējais apsēklošanas rādītājs ir 1,8 reizes, tad šajā saimniecībā tas ir 1,4 reizes.

Lai iegūtu veselu teļu, svarīgi ir pievērst uzmanību pirms atnešanās periodam, lai auglim nepietrūktu barības vielu un lai vienlaikus topošā mamma netiktu pārbarota. Tāpēc ir būtiski novērtēt dzīvnieka kondīciju. Pirms atnešanās slaucamās govs barojumam vajadzētu būt 3,5 balles, kas ļautu iegūt veselīgu teļu, un dotu iespēju sagatavoties maksimālai piena ražošanai. Pēc atnešanās ļoti svarīgi nodrošināt optimālus turēšanas apstākļus, lai neradītu stresu. Labturības nodrošināšanai nozīmīgs ir arī fakts, ka saimniecībā teļi pēc atnešanās netiek pilnībā nošķirti no govs.

Lai izaugtu vesels teļš, tam jāsaņem kvalitatīvs pirmpiens vai kvalitatīvs tā aizvietotājs. Piedzimstot teļam nav izveidojusies sava imunitāte, to optimāli nodrošina vienīgi mātes pirmpiens. Tā kā saimnieks necenšas iegūt maksimālo piena daudzumu, govs iepriekšējās laktācijas laikā saglabā labu imunitāti, kas savukārt ļauj arī pirmpienā nodrošināt augstu imūnvielu daudzumu.

Laižot govis ganos, vēl jo svarīgāk nodrošināt sabalansētu ēdināšanu. Ja govij uzturā kaut kā pietrūkst, govs to „ņem” no savām rezervēm, kas samazina tās imunitāti. Vispirms cieš kāju veselība, kas izraisa klibumu, un dzīvnieks nespēj brīvi pārvietoties un saplūkt pietiekoši daudz nepieciešamās barības. Saimniecībā Ozoli lielu uzmanību pievērš tam, lai govs spētu saņemt visu barībā nepieciešamo. Šajā saimniecībā to panāk, govis ganot ne tikai uz sētajiem zelmeņiem, kas dod kvalitatīvu rupjo lopbarību, bet arī, izmantojot dabīgās pļavas ar savu daudzveidību, kurās govis kā aptiekā spēj sameklēt sev vajadzīgās zālītes.

Saglabājot labu govs veselību, to iespējams slaukt ievērojami ilgāk, nebrāķējot tāpēc, ka pēkšņi rodas veselības problēmas vai krītas izslauktā piena daudzums. Pieaugot ilgmūžībai, savukārt iespējams iegūt rentablāku govi, jo lielu daļu no govs izmaksām veido tieši telītes izaudzēšana. Jo vairāk govju ar vairāk laktācijām ir ganāmpulkā, jo proporcionāli mazākas ir teles izaudzēšanas izmaksas uz laktāciju.

Zāles kvalitāte ir viens no veiksmes faktoriem, – tā ir pamats, lai bez liekām problēmām varētu izslaukt 8000 kg no govs gadā. Ja saimniecība rūpējas par kvalitatīvas rupjās lopbarības iegūšanu, ir iespējams iegūt rupjo lopbarību ar 16–18 % un vairāk kopproteīnu sausnā, tāpēc nav nepieciešams papildus iepirkt citas piedevas. Saražojot lopbarību savā saimniecībā, tās izmaksas iespējams samazināt līdz minimumam. Protams, šādā variantā, nepērkot no malas papildus barību, nav iespējams iegūt izslaukumus 12 000 kg un vairāk, tomēr mazie izdevumi un efektīva pašu resursu izmantošana ļauj saimniekam iegūt pietiekamus ienākumus iegūstot kvalitatīvu pienu un saglabājot veselu govi.

Nevēlamās mikrofloras attīstību pakaišos Ozolu saimnieks novērš, izmantojot tur pat kūtī esošā ūdens boilera sildīšanas procesa blakusproduktu – pelnus, tādā veidā „nošaujot divus zaķus” vienlaikus– pakaiši kļūst baktērijām nedraudzīgi un labāk uzsūc mitrumu, bet pelnos esošās minerālvielas kopā ar kūtsmēsliem atgriežas barības vielu apritē uz lauka.

Uzziņai
SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) projektaBERAS Implementation ietvaros 2012. gada martā noslēdza sadarbības līgumu ar zemnieku saimniecības Ozoli īpašnieku Andri Kalniņu. Saskaņā ar to LLKC speciālisti saimniecībā laika posmā no parakstīšanas brīža līdz 2013. gada 30. septembrim veic un turpinās realizēt sekojošus pasākumus: 1) noņem augsnes paraugus un veic augsnes analīzes, iegūtos rezultātus salīdzinot ar saimniecības rīcībā esošajiem pagājušā gadsimta 90-to gadu analīžu rezultātiem, tādējādi nosakot ekoloģiski sabalansētas lauksaimniecības ietekmi uz augsnes kvalitāti; 2) noņem paraugus un veic saimniecībā saražotā komposta analīzes, nosakot tā sastāvu, un iegūtie rezultāti tiks izmantoti, aprēķinot saimniecības augu barības vielu bilanci; 3) veic saimniecības augu barības vielu bilances aprēķinus, ja nepieciešams, sniedzot konsultācijas par ražošanas procesa optimizāciju, lai nodrošinātu maksimāli sabalansētu augu barības vielu apriti.

Projektā BERAS Implementation – Baltic Ecological RecyclingAgriculture and Society (tulkojumā – Ekoloģiski sabalansēta lauksaimniecība Baltijas jūru saudzējošā sabiedrībā) iesaistīti 25 partneri no deviņām valstīm. Kopējais projekta ieviešanas laiks ir no 2010. gada septembra līdz 2013. gada septembrim. Projekta mērķi ir:veicināt ekoloģiski sabalansētas lauksaimniecības prakses ieviešanu bez papildus iegādātiem minerālmēsliem, importētas barības un augu aizsardzības līdzekļiem, tādējādi samazinot Baltijas jūras piesārņojumu no lauksaimnieciskās ražošanas; samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu apjomu lauksaimniecībā un pārtikas piegādes (loģistikas) sistēmās; veicināt reģionālu lauku attīstību.

Publicēšanai sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Foto: Jānis Kažotnieks