​Sākas meža stādīšanas sezona!

Meža stādīšana ir vissvarīgākais posms meža atjaunošanā, neizmantotu zemju apmežošanā vai plantāciju ierīkošanā. Tādēļ svarīgi to izdarīt pareizi un bez kļūdām.

Kas jāņem vērā, pērkot stādus?

Stādus meža stādīšanai Latvijā piedāvā vairāk nekā 30 meža kokaudzētavas (kokaudzētavu sakarsts pieejams www.mkpc.llkc.lv sadaļā “Informatīvie materiāli”). Pieredze liecina, ka bieži pavasarī stādu trūkst, jo kokaudzētavas liekus stādus neaudzē. Tāpēc vislabāk stādus pasūtīt jau laikus.

Meža kokaudzētavās piedāvā: kailsakņu stādus, kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu (uzlabo stāda ieaugšanu), dižstādus (liela izmēra stādus) un ietvarstādus vai konteinerstādus (ar kompaktu sakņu sistēmu, kas ietverta kūdras substrātā), tos var stādīt no pavasara līdz pat rudenim.

Pērkot stādus, jāpievērš uzmanība arī stādu kategorijai atkarībā no to ģenētiskās vērtības: ieguves vieta zināma, atlasīts uzlabots, pārāks.

Jāatceras, ka kokaudzētavā jāpaņem pavadzīme un etiķete ar atsauci uz sertifikātu, kas apliecina stādu izcelsmi un atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām, vai stādi ir pārbaudīti atbilstoši fitosanitārajām prasībām. Visi dokumenti būs nepieciešami, kad Valsts meža dienestā (VMD) iesniegsiet Pārskatu par meža atjaunošanu vai ieaudzēšanu, lai jauno mežaudzi piereģistrētu kā mākslīgi atjaunotu un varētu saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.

Transportējot stādus, nedrīkst pieļaut sakņu apžūšanu vai stādu sakaršanu. Nedrīkst sablīvēt iepakotos stādus, kraujot maisu virs maisa.

Kad un kā pareizi stādīt?

Meža stādīšanu vislabāk veikt pavasarī tūlīt pēc zemes atkušanas līdz pumpuru saplaukšanai, īpaši, ja tiks stādīti kailsakņi. Pavasarī vispirms stāda agri plaukstošās lapu koku sugas un lapegli.

Ietvarstādus var stādīt gandrīz visu veģetācijas periodu, bet nav pieļaujams stādīt sausā augsnē, ilgstošos sausuma periodos.

Stādvietu attālumam rindā un starp rindām jābūt tādam, lai nodrošinātu ieteicamo stādvietu (normatīvos noteikto) skaitu noteiktā platības vienībā (ha), lai stādu izvietojums uz platības būtu pēc iespējas vienmērīgs.

Stādīšanu veic rindās ar vidējo attālumu starp rindām 2,0–2,3 m, savukārt attālums rindā starp kociņiem jāizvēlas tā, lai nodrošinātu nepieciešamo kociņu skaitu uz hektāra. Jāņem vērā, ka ne visi kociņi ieaugs, tāpēc parasti stāda apmēram par 10% vairāk.

* Priede – 3300 gab./ha,  stādīšanas shēma 1,5x2,0 m.

* Egle, bērzs, melnalksnis, lapegle – 2200 gab./ha, stādīšanas shēma 2,2x2,0 m.

* Cietie lapu koki, piemēram, ozols, osis, kļava –1650 gab./ha, stādīšanas shēma 2,0−3,0 m.

Svarīga ir stādvietas izvēle cirsmā. Vislabāk, ja augsne ir sagatavota jau rudenī un velēna paspējusi nosēsties. Tad vieglās smilšainās augsnēs stāda vagas dibenā.

Ja stāda mitrās un smagās augsnēs, tad stāda uz tiltiņa − vagas slīpās nogāzes augšējās daļas vai uz atgāztās velēnas tā, lai stāds tiktu iestādīts minerālaugsnē, kas atrodas zem velēnas. Ja stāds tiks iestādīts tikai atgāztajā velēnā, tas var izžūt un aizies bojā.

Bieži atvestie stādi netiek stādīti tūlīt, bet uzglabāti maisos, kuriem atraisīti gali, un izvietoti blakus cits citam. Ja ir aizdomas, ka stādi paspējuši apžūt, tos pirms stādīšanas jācenšas “atdzirdīt”, uz vairākām stundām iemērcot ūdenī. Stādot kategoriski aizliegts pārvietoties pa cirsmu ar stādiem rokās! Pavasara saule un vējš tos ļoti ātri izžāvē, un stādi, kaut arī labi iestādīti, tomēr var aiziet bojā. Stādiem jābūt saliktiem spainī vai citā slēgtā traukā.

Kādus darba rīkus izmantot meža stādīšanai?

Pirms meža stādīšanas svarīgi izvēlēties piemērotākos darba rīkus un iemācīt stādītājus pareizi rīkoties ar tiem.

Kailsakņu stādus parasti stāda ar lāpstu, ar asmeni ne īsāku par 25 cm. Nekādā gadījumā saknes nedrīkst satīt vai noraut. Ja kāda sakne ir izteikti gara, tad saknes ar asu cirvi vai mačeti uz celma jānocērt. Stāds stādīšanas spraugā jāieliek līdz sakņu kaklam un pēc iespējas taisni (vertikāli), tad stingri jāpiemin ar papēdi, lai saknes piespiestu augsnei un nepaliktu gaisa spraugas. Ja, iestādīto stādu viegli pavelkot ar trim pirkstiem, tas neizraujas − iestādīts labi! Stādot ar lāpstu − vislabāk strādāt pārī, viens izveido stādspraugu, otrs − stādu rūpīgi ieliek stādīšanas spraugā, un abi stingri piemin no abām pusēm.

Ietvarstādus visērtāk stādīt ar speciālo stādāmo stobru, kura diametram jābūt par 15% lielākam nekā ietvarstāda diametram. Ar stādāmo stobru stāda sagatavotā augsnē. Stāds jāstāda tādā dziļumā, lai minerālaugsne nosegtu ietvarstāda augsnes substrātu 1−2 cm biezumā, bet kūdras augsne 3−5 cm biezumā, obligāti pieminot ar papēdi. Tas tāpēc, lai, minerālaugsnei sēžoties, stāds ar substrātu neiekalst. Stādāmajām stobram var mainīt stādīšanas dziļumu.

Interesentiem iesaku noskatīties AS “Latvijas valsts meži” veidoto filmiņu “Meža atjaunošana”, mājaslapā www.mkpc.llkc.lv sadaļā “Informatīvie materiāli”.

Mairita Bondare,  MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante