Jauna bioloģiskās audzēšanas metode, lietojot „Terra+”

Lauksaimnieku un to kooperatīvu jumta organizācijas Copa - Cogeca darba grupā „Augļi un dārzeņi” Austrijas pētnieks Dr. Gregors Hoffmans prezentēja jaunu bioloģisko audzēšanas metodi – konteineros, kas pildīti ar speciāli sagatavotu substrātu „Terra+”.

Pirmoreiz par šo metodi runāja jau 2012. gadā, bet pagaidām tā nav guvusi pietiekami lielu atzinību bioloģisko dārzeņu audzētāju vidū.

Substrātu „Terra+” gatavo tikai un vienīgi no dabiskām izejvielām – bioloģiski ražotā komposta, sasmalcināta lavas pumeka un kaņepju sēnalām. Pašu kompostu gatavo no zaļmēslojuma, pievienojot tam arī derīgus mikroorganismus. Pumeks un kaņepju sēnalas nodrošina substrātam nepieciešamu struktūru. Augu papildmēslošanai piedāvā izmantot sertificētus šķidrus bioloģiskos mēslošanas līdzekļus. Latvijā ir populāra tā sauktā zaļā virca, bet var būt arī citi mēslošanas līdzekļi. Pēc audzēšanas cikla beigām substrāts tiek atkārtoti kompostēts, pievienojot tam atkal zaļmēslojumu un citus nepieciešamus komponentus (mikrobioloģisko mēslojumu vai kaļķi, ja vajadzīgs). Šādā atdzīvināta substrāta izmantošana var būt tikpat kā mūžīga.

Jaunajai metodei ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar audzēšanu augsnē

• Tiek pilnīgi izslēgti augsnes patogēni un kaitēkļi.
• Audzēšana bioloģiskā substrātā ir vadāma.
• Kļūst iespējams izmantot modernās audzēšanas metodes (piemēram, audzēšana renēs atvieglo kopšanas/vākšanas darbus).
• Tiek iegūta agrīnāka un augstāka kopējā raža.
• Ražošana kļūst drošāka, to mazāk apdraud ārējie faktori, piemēram, plūdi vai pēkšņa kaitēkļu invāzija.
• Šī ir efektīvāka ražošanas metode, kas ļauj intensificēt bioloģisko audzēšanu.
• Metodi ir iespējams izmantot kā lielražošanā, tā arī audzējot dārzeņus kaut vai uz palodzes.

Viss jaunais nāk ar grūtībām

Austrijas sertificēšanas iestāde Lacon Institut pārbaudīja jauno metodi un atzina, ka tā atbilst regulu EK Nr. 834/2007 un EK Nr. 889/2009 nosacījumiem, tātad var tikt uzskatīta par bioloģisko ražošanu, tādēļ šī iestāde sertificēja „Terra+” bioloģiskai ražošanai jau 2010. gadā. Šīs metodes kā vienas no ilgtspējīgām audzēšanas metodēm ieviešanu atbalsta arī Austrijas Lauksaimniecības kamera.

Tomēr bioloģiskie zemnieki vairākās valstīs joprojām uztver šo ideju samērā atturīgi. Galvenā problēma, pēc idejas autoru domām, ir ideoloģiskie aizspriedumi un bailes no konkurences.

Saskaņā ar regulas EK Nr. 889/2008 4. pantu bioloģiskajā ražošanā ir aizliegta hidroponikas izmantošana. Tā pati regula sniedz arī definīciju, kas ir hidroponiskā ražošana, - „augu audzēšanas metode, kad to saknes ievieto vienīgi minerālo barības vielu šķīdumā vai inertā vidē, piemēram, perlītā, grantī vai minerālvatē, kam pievieno barības vielu šķīdumu”. Vairākās valstīs uzskata, ka bioloģiskā augu audzēšana ir iespējama vienīgi augsnē un automātiski pieskaita hidroponikai audzēšanu visa veida konteineros – renēs, spaiņos vai kastēs. Visstriktāk tas ir Holandē. Savukārt Vācijā un Dānijā ir pieļaujama salātu un garšaugu bioloģiskā audzēšana podos, kas pildīti ar zemi vai kompostu. Pašlaik noris darbs par minētās regulas pilnveidošanas, to paredz papildināt arī ar nosacījumiem dārzeņu audzēšanai siltumnīcās. Austrieši cenšas iekļaut jaunos nosacījumos arī savu metodi un meklē sabiedrotos citu dalībvalstu vidū.

Pašlaik, lai uzsāktu dārzeņu bioloģisko audzēšanu siltumnīcā, pat nupat uzbūvētā, ir nepieciešams vismaz divu gadu garš pārejas periods, lai augsne attīrītos no kādreiz lietotas ķīmijas – minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem. Ja augus audzētu nevis zemē, bet podos vai renēs, kas pildīti ar speciāli sagatavotu substrātu, būtu iespējams uzsākt bioloģisko ražošanu jau pirmajā gadā.

Šīs metodes ieviešana praksē dotu iespēju palielināt dārzeņu ražību bioloģiskajās saimniecībās, uzlabotu to konkurētspēju vietējā tirgū, līdz ar to veicinātu saimniecību ekonomisko izaugsmi. Tieši bioloģiskās audzēšanas intensifikācija biedē daudzus ražotājus Rietumeiropā. Pēc viņu vārdiem „šādi ikviens varēs audzēt bioloģiski”. Iespējams, tas ir drauds holandiešiem vai beļģiem, bet šīs metodes atzīšana nacionālajā un starptautiskajā līmenī, Latvijā ļautu palielināt bioloģisko produktu piedāvājumu vietējā tirgū. Tieši šobrīd lielveikali ir gatavi vairāk piedāvāt vietējos bioloģiskos produktus. Ja šo iespēju neizmantos vietējie ražotāji, nišu aizņems importa produkcija no citām valstīm, no tās pašas Nīderlandes vai pat Ķīnas, un tad iekļūt lielveikalu tīklos būs daudz grūtāk.

Sagatavoja agronome

Mārīte Gailīte

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 8 (101)