Zaļmēslojumu un to maisījumu nozīme dārzkopībā

Izmantojot intensīvās dārzeņu un augļu audzēšanas tehnoloģijas, kad visu nosaka peļņa un augsne kā vide to ražošanai tiek spēcīgi degradēta, mēs esam grūtu izvēļu priekšā.

Ne velti cilvēces vēsture daudzkārt piedzīvojusi ļoti spēcīgu civilizāciju iznīkšanu tikai tādēļ, ka vairs nebija iespējams nodrošināt sevi ar pārtiku, jo augsnes tika pilnībā degradētas. Mēs atkal esam tuvu tam, ka pasaulē veidosies teritorijas, no kurām cilvēki būs spiesti migrēt tāpēc, ka ievērojamas lauksaimnieciskās platības aprij tuksnesis, nepareizas agrotehniskas rezultātā tās sasāļojas. Šķiet, ka mums, Latvijā, taču viss ir kārtībā, – ne tuksnesis nāk virsū, ne sasāļošanās vērojama. Bet ne viss ir tik rožaini, kā varbūt sākumā šķiet. Ievērojamā liellopu skaita samazināšanās ir novedusi pie tā, ka lielas lauksaimnieciskās platības vairs nesaņem kūtsmēslus, kas nodrošina augsnes pastāvēšanas ilgtspēju, un pat graudaugu salmu iestrāde pilnībā šo situāciju nerisina. Tā kā piena lopkopībai vēl ziedu laiki nav gaidāmi, bet gaļas lopkopībā kūtsmēslu savākšana praktiski nenotiek, ir jāmeklē vēl citi ceļi, kā nodrošināt to, lai augsnes netiktu noplicinātas vēl tālāk.

Zaļmēslojumu audzēšana Latvijā pazīstama salīdzinoši sen, tomēr to kā augsnes ielabotāju un augsnes degradācijas mazinošu kultūru audzēšana joprojām vēl ir nepietiekoša. Zaļmēslojumu kultūras dalās divās lielās grupās: tie ir sedzējaugi (cover crop) un zaļmēslojuma (green crop) kultūras. Kā vienā, tā otrā gadījumā var tikt izmantoti vieni un tie paši kultūraugi. Atšķiras tikai funkcijas un laiks, kad tie attiecīgi tiek audzēti. Par sedzējaugiem mēs saucam tās kultūras, kuras tiek audzētas laikā, kad pamatkultūra ir novākta, bet nākamā vēl netiek sēta vai stādīta. Tātad to audzēšanas periods ir starp vienu un otru dārzeņu kultūru. Dažkārt sedzējaugi tiek saukti arī par starpkultūrām. Ir gadījumi, kad sedzējaugi tiek iesēti kā pasēja zem virsauga, kura raža rudenī tiek novākta, bet turpmāk jau augs starpkultūra. Zaļmēslojuma kultūras parasti aug vienā veģetācijas periodā no sējas līdz iestrādei augsnē.

Kāpēc ir būtiski ķerties pie šo kultūru audzēšanas?

• Nodrošināt pēcaugus ar augu barības elementiem. Šim nolūkam var tik izmantoti arī tauriņzieži, kas ir ļoti nozīmīgi slāpekļa (N) piesaistītāji un nodrošina citus barības elementus.

• Ar dziļo sakņu sistēmu tie spēj no augsnes apakškārtas zonas jaunus barības elementu krājumus pacelt aramkārtā un padarīt tos pieejamus pēcaugiem.

• Ar sakņu sistēmas izdalītajiem bioloģiski aktīvajiem savienojumiem tie šķīdina grūti šķīstošus savienojumus, jo sevišķi fosfora.

• Spēcīgā sakņu sistēma irdina augsni, tā uzlabojot tās struktūru.

• Tā kā iestrādātā zaļā masa ir laba barības vide dažādiem mikroorganismiem, tad spēcīgi tiek uzlabota augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte.

• Zaļmēslojuma kultūras ar savu sakņu sistēmu izdala spēcīgus fitotoksīnus, kas nomācoši iedarbojas uz vairākiem kaitīgajiem organismiem – patogēnām sēnēm, nematodēm.

• Tās ir nozīmīgs organiskās vielas papildināšanas avots augsnē, ne tikai paaugstinot tās saturu augsnē, bet palielinot tās auglību. Tā var būt alternatīva kūtsmēsliem.

• Lai arī augsnes skābumu regulē ar kaļķošanu, tomēr regulāra sedzējaugu un zaļmēslojuma kultūru audzēšana var samazināt augsnes skābuma pH_kcl reakciju par 0,2–0,5 vienībām.

• Sevišķi vērtīga īpašība ir spēja likvidēt augsnes noguruma efektu, kas ir ļoti būtisks un nozīmīgs moments tieši gadījumos, kad ir nepieciešams atjaunot augļu dārzu, bet jaunas zemes nav pieejamas.

• Augmaiņā regulāri iekļaujot zaļmēslojuma audzēšanu, var būtiski uzlabot kultūraugu audzēšanas apstākļus.

• Zaļmēslojuma audzēšana ir draudzīga videi un mazina lauksaimniecības ietekmi uz to.

Zaļmēslojumam ir ne tikai daudzveidīga ietekme uz vidi, augsni un kultūraugiem, bet ir ļoti plašas tā audzēšanas iespējas. Atkarībā no tā, kurā veģetācijas perioda daļā tie tiek audzēti, tos iedala sekojoši:

·       Pamatzaļmēslojums – tiek iesēts, audzēts un iestrādāts viena veģetācijas perioda laikā.

·       Atāla zaļmēslojums – iesēj, audzē, un pirmo tā masu nopļauj, to var ļoti sekmīgi izmantot kā mulčas materiālu dobēm un apdobēm vai likt kompostā.

·       Starpkultūru zaļmēslojums – var tikt audzēts, pasējot zem priekšauga, un pēc priekšauga novākšanas tas augs tālāk. Iestrāde ir iespējama gan tā paša gada rudenī, piemēram, ziemājiem, gan pavasarī, tajā skaitā arī dārzeņiem.

·       Pēcpļaujas zaļmēslojums – tas tiek sēts pēc pamata dārzeņu kultūras novākšanas. Var izmantot pēc agri novācamiem dārzeņiem, kartupeļiem.

Slāpekļa piesaistītāji

Tauriņzieži ir viena no visplašāk pārstāvētajām un vērtīgākajām zaļmēslojuma kultūraugu grupām. To spēcīgākā īpašība ir spēja ar gumiņbaktēriju palīdzību no atmosfēras gaisa piesaistīt slāpekli, un, augu atliekām sadaloties, to atbrīvot augiem izmantojamā veidā. Tauriņziežu sugu ir ļoti daudz, līdz ar to gumiņbaktērijas arī ir atšķirīgas, tādēļ, lai tās spētu vislabāk piesaistīt slāpekli, ir ieteicama to apstrāde ar baktēriju preparātiem, kas domāti konkrētai sugai. Tas palīdz gumiņbaktērijām ātrāk uzsākt savu produktīvo darbību. Jo ilgāk tauriņzieži tiek audzēti, jo vairāk tie spēj piesaistīt slāpekli. Ja viengadīgie, piemēram, pupas, pupiņas, zirņi, viengadīgais inkārnata āboliņš spēj piesaistīt no 50–80 kg/ha slāpekļa tīrvielas, tad tādi daudzgadīgie tauriņzieži kā ziemas vīķi, lupīnas – šaurlapu, dzeltenā, baltā, daudzgadīgā, sarkanais āboliņš, lucerna spēj piesaistīt 100, 200, un pat vairāk nekā 300 kg/ha slāpekļa tīrvielas. Runājot par daudzgadīgo tauriņziežu izmantošanu, parasti tos izmanto lopbarībai, un tad pēdējā reizē, ataudzējot zelmeni, tos iear kā zaļmēslojumu. Izmantojami ir arī to maisījumi ar stiebrzālēm. Savukārt, lai būtu racionāla viengadīgo tauriņziežu iestrāde un tiktu piesaistīts atmosfēras slāpeklis, tie pēc sadīgšanas būtu jāaudzē vismaz 10–12 nedēļas. Labākai tauriņziežu augšanai ir jānodrošina fosfora pieejamība, bet tie paši savukārt augsnē papildus spēj piesaistīt kalciju.

Augsnes ielabotāji un atveseļotāji

To labā īpašība ir spēja uzlabot augsnes fizikālās īpašības, mainīt tās struktūru. Īpaši vērtīga ir to spēja ar savu sakņu sistēmu izdalīt augsnē fito fumigantus, kas pietiekoši agresīvi spēj iedarboties uz daudziem augu patogēniem organismiem, kas atrodami augsnē. Ar saknēm, kas iestiepjas dziļi zem augsnes aramkārtas, tie spēj pacelt augšup jaunus barības elementu krājumus, tā nodrošinot pēcaugiem ražas pieaugumu. Šai grupai pieder dažādu dzimtu augi. Tie ir rudzi, eļļas rutks, baltās sinepes, ziemas rapsis, facēlija, griķi un saulespuķes. Tie īpaši nebagātinās augsni ar barības elementiem, bet atdos to, ko ir saistījuši savas augšanas laikā.

Zaļmēslojumu maisījumu izmantošana saimniecībā “Puteņi”

Latvijā ir ļoti minimāla pieredze ar dažādu zaļmēslojuma maisījumu izmantošanu. Tā kā katrs no zaļmēslojuma augiem atsevišķi atstāj spēcīgu pēcietekmi, tad, pareizi un ar noteiktu mērķi tos liekot kopā maisījumā, var panākt ievērojamāku ietekmi uz augsni un uz pēcaugiem. Ilgtermiņā maisījumu izmantošana rada lielāku labvēlīgu ietekmi uz vidi un saimniekošanu kopumā. Jo lielāka sugu daudzveidība tiek izmantota dārzeņkopībā un augļkopībā, jo stabilāka un prognozējamāka kļūst ražu ieguve.

Tā kā Latvijā ir daudzas bioloģiskās saimniecības, kuras vēlas saimniekot bioloģiski, bet nav mājlopu, tās ir lielu problēmu priekšā, kā nodrošināt normālu organiskās vielas papildināšanu augsnē un augus – ar barības elementiem. Lai sekmīgi risinātu šo problēmu, arī tapa demonstrējums bioloģiskajā piemājas dārzkopības saimniecībā “Puteņi” sadarbībā ar z/s “Ķiveļi” un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.

Pētījumiem tika iesēti trīs dažādiem nolūkiem paredzēti zaļmēslojuma maisījumi. Maisījums AUSLA, kura sastāvā ietilpst vīķi, zirņi, viengadīgais āboliņš un saulespuķes, īpaši paredzēts papildu slāpekļa saistīšanai augsnē. Šajā maisījumā slāpekļa saistītāju kultūru īpatsvars sastāda 90%, kā balstaugs kalpoja saulespuķes. Maisījums AUDZI paredzēts dziļai augsnes ielabošanai, kas īpaši svarīgi, no jauna ierīkojot augļu dārzu. Tādēļ šajā maisījumā tika iekļauti augi ar spēcīgām sakņu sistēmām. Tā sastāvā ir zirņi, vīķi, lupīna, viengadīgais Ēģiptes āboliņš, facēlija, un kā balstaugs kalpoja auzas. Maisījums AUVEL paredzēts augsnes veselīguma uzlabošanai un augsnes patogēnu nomākšanai. Tā sastāvā ir griķi, auzas, eļļas rutks, viengadīgais inkārnata āboliņš, saulespuķes un facēlija. Kā balstaugs kalpoja saulespuķes. Plašāka informācija par demonstrējumu būs pieejama noslēguma lauku demonstrējumu seminārā Ozolniekos 8. decembrī un topošajā brošūrā.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Iveta Tomsone