Ziemāju ražas potenciāls – labs

LLKC augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha. 

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: „Maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās „ķert momentus”. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.”

LLKC augkopības eksperti secina, ka ziemas kviešu ražas potenciāls valstī kopumā varētu būt ļoti labs. Lauki ar vislielāko potenciālu pagaidām ir Zemgalē un Kurzemē, kur ražas dažos laukos varētu būt virs 5–6 tonnām no hektāra. Augu biezība laukos vērtējama kā ļoti laba, un līdz ar to arī ražas potenciāls ir augsts. Lai to noturētu, nepieciešams veikt augu mēslošanu un augu aizsardzības pasākumus optimālā līmenī. Laukos, kur tas netiek darīts, tas ir, – augiem pietrūkst tādu barības elementu kā slāpeklis un sērs, kā arī augi inficējas ar slimībām, jau tagad redzams, ka daļa ražas netiks iegūta. Ar ziemas kviešiem Latvijā apsēti 275,9 tūkstoši ha (pērn – 164 tūkst. ha), vidējā ražība valstī patlaban tiek prognozēta 4,4 tonnas no ha (pērn – vidēji 3,4 t/ha) un kopraža varētu sasniegt 1,214 milj. tonnu (pērn – 525,6 tūkst. t).

Ziemas rapša lauki patlaban tuvojas ziedēšanas beigām. Mērenās gaisa temperatūras un pietiekamie nokrišņi veicina garāku ziedēšanas laiku, kas varētu dot papildu pāksteņus. Oskars Balodis uzskata, ka tas nodrošinātu rapšu rekordražu iegūšanu daudzos laukos. Latvijā ar ziemas rapšiem apsēti 65,8 tūkst. ha (pērn – 46,2 tūkstoši ha), vidējā raža prognozēta 3,4 tonnas no ha (pērn – 1,8 t/ha), un kopraža varētu sasniegt 223,8 tūkst. tonnu (pērn – 83,1 tūkst. t).

Rudzu un tritikāles lauki izskatās apmierinoši, bet to stāvoklis nav tik labs kā 2013. gadā, kad tika iegūtas ļoti labas ražas. Šos kultūraugus lielākoties sēj saimniecības ar ekstensīvāku saimniekošanu. Ar rudziem apsēti kopā 35,4 tūkst. ha, vidējā raža – 3,7 tonnnas/ha, kopraža – 130,9 tūkst. tonnu. Ar tritikāli apsēti 7 tūkst. ha, vidējā raža – 2,9 tonnas/ha un kopraža – 20,3 tūkst. tonnu.

Oskars Balodis: „Par reālajiem ražas datiem un prognozēm varēsim spriest pēc jūlija lauka apskatēm. Vēl priekšā vismaz divi mēneši līdz ražas vākšanai un, kā katru gadu, iespējami dažādi riska apstākļi, kas var ietekmēt ražu.”

Informāciju sagatavoja:

Iveta Tomsone,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja,

tālr.: 26004506,

Iveta.tomsone@llkc.lv,

www.llkc.lv; www.laukutikls.lv

Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 „Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražu. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem – jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem – jūlijā, augustā un oktobrī.