Plaša pieredzes apmaiņas programma Polijā

Augšdaugavas un Krāslavas novada lauksaimnieku, mājražotāju un lauku uzņēmēju grupa no 9. līdz 12. aprīlim viesojās Polijā, Podlases vojevodistē  pie vietējiem mājražotājiem un lauku uzņēmējiem, lai iepazītos ar lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšanu.

Vizītes sākumā Podlases Lauku konsultāciju un izglītības centrs Šepetovā iepazīstināja ar savu vēsturi, darbību, vadības struktūru un aktivitātēm lauksaimniekiem, lauku uzņēmējiem. 

Podlases Lauku konsultāciju un izglītības centram darbības struktūra līdzīga LLKC: arī konsultē, apmāca lauku uzņēmējus, lauksaimniekus, sniedz ekonomikas, grāmatvedības, lopkopības, augkopībās, biškopības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, augļkopības konsultācijas un pakalpojumus, kas saistīti ar šo novirzienu attīstību, organizē informatīvus seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus. Centrā nodarbināti lauksaimniecības speciālisti dažādas jomās. Darbs centrā notiek plaši un kvalitatīvi. Centru pārsvarā finansē valdība, ar šo atbalstu ir uzceltas mācību halles, kurās notiek zemnieku bezmaksas apmācības –  piena pārstrādē (sieru ražošana), gaļas sadalīšanas meistarklases, kūpinātas produkcijas gatavošana, ogu un augļu pārstrāde (sublimācija, sulu spiešana). Mums arī notika praktiskas un izglītojošas siera gatavošanas meistarklases, kuras vadīja Lauku attīstības nodaļas vadītāja Dorota Pultoraka sadarbībā ar lauksaimniecības ražošanas tehnologu-praktikantu Mihalu Kaļinovski. Meistarklašu galvenā tēma bija siera ražošana ar garšvielu pievienošanu, iepazināmies ar  tehnoloģisko procesu: no piena pagatavošanas, fermenta un baktēriju kultūru pievienošanas līdz biezpiena griešanai, sūkalu atdalīšanai, siera veidošanai un nogatavināšanai. Nodarbībās tika detalizēti apspriesti visi procesa posmi, akcentējot izejvielu kvalitātes, temperatūras, laika un darba higiēnas nozīmi produkta iegūšanai ar vēlamajām garšas īpašībām. Tika apsvērtas arī iespējas variēt siera garšu un aromātu, izmantojot dažādus garšaugus, ķiplokus un papriku.

Pēc tam apmeklējam Podlases Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperimentālos parauglaukumus Šepetovā. PODR speciālists Kšištofs Zavojskis stāstīja par aktuālajiem agrotehniskajiem pasākumiem un risinājumiem, ko izmanto graudu (kviešu, miežu un auzu) un pākšaugu (zirņu, lupīnas un vīķu) bioloģiskajā audzēšanā. 

Sadarbība ar Podlases Lauku konsultāciju un izglītības centru ar tā uzņēmējdarbības konsultanta Tomaša Sniecinska palīdzību Latvijas grupai bija saplānota plašā pieredzes apmaiņas programmā.

Mēs iepazināmies ar Agnešku un Dariušu Goralčukiem no Čuževas, kuri ir iesaistīti piena ražošanā un ir Eiropas Inovācijas partnerības (EPI) dalībnieki. Zemnieku saimniecība ir moderna, efektīvi pārvaldīta un dinamiski attīstās. Tā specializējas piena lopkopībā un izceļas ar augstu darba organizācijas līmeni, rūpēm par dzīvnieku labturību un inovatīvu tehnoloģisko risinājumu izmantošanu piena ražošanā. 

Saimniecībā nodarbojas ar A2A2 piena ražošanu – piens ar veselību veicinošām īpašībām, ko novērtē patērētāji, kuri meklē viegli sagremojamus un dabiskus produktus. Piena A2A2 ražošana bija iespējama, iepriekš veicot genotipēšanu visam ganāmpulkam, kas ļāva atlasīt govis, kas ražoja tikai šāda veida olbaltumvielas. Tas liecina par augsto informētības līmeni lopkopības jomā un saimniecību īpašnieku uz patērētāju orientēto pieeju.

Daniels Rogovskis no Krasovo-Vulkas ciema nodarbojas ar jēra gaļas ražošanu. Zemnieks jau trīs gadus saimnieko aptuveni 50 hektāru lielā saimniecībā, kurā dominē kvieši, tritikāle un lopbarībā izmantojamā  zāle. Visa saimniecības struktūra ir pakārtota vietējo aitu šķirņu audzēšanai, kuras ir ģenētisko resursu aizsardzībā – Vrzosovky un Zheleznyanskaya aitas. Pateicoties pareizai pārvaldībai un vēlmei saglabāt bioloģisko daudzveidību, saimniecība ne tikai atbalsta retu šķirņu aizsardzību, bet arī attīsta augstas kvalitātes jēra gaļas ražošanu. Finansiālais atbalsts, ko lauksaimnieks saņem programmas “Dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana lauksaimniecībā” ietvaros, būtiski palielina šīs aktivitātes rentabilitāti. Tas ļauj turpināt audzēšanu ilgtspējīgā veidā, ņemot vērā dzīvnieku labturību un vietējos vides apstākļus.

Mariušs Virzbickis no Bujenkas ciema ir alpaku audzēšanas aizsācējs  Polijā. Kopš 2004. gada viņš attīsta vienu no lielākajiem un daudzveidīgākajiem alpaku ganāmpulkiem Eiropā, kurā ir ap 200 Huayaca un Suri šķirņu īpatņu visās krāsās. Mariušam Virzbickim un viņa ģimenei pieder saimniecība, kas kļuvusi par vietu ne tikai vaislas lopu audzēšanai, bet arī izglītībai un atpūtai. Saimnieks pastāstīja arī par fermu "Rancz na Sówce", kas piedāvā apmeklētājiem iespēju sazināties ar dzīvniekiem, iegādāties alpakas vilnas izstrādājumus un piedalīties alpakas terapijas nodarbībās. Alpaku audzētava Bujenkā ir piemērs veiksmīgai aizrautības, uzņēmības un rūpēm par dzīvnieku labturību apvienojumam, kas veicina alpaku audzēšanas popularizēšanu Polijā. 

Grupa apmeklēja Bugas upes piekrastes vietējo produktu veicināšanas centru “Zagubek” Drogičinā. Objekta izveides projekts tika īstenots, pateicoties Podlases vojevodistes valdības atbalstam un ES fondu finansējumam. "Zagubeka" ir mūsdienīgs kultūras un vietējo tradīciju popularizēšanas centrs. Centrā atrodas plaša izstāžu zāle, darbnīca-virtuve un veikals, kas piedāvā vietējos produktus, piemēram, garšaugus, sierus, medu un citus gardumus no šī reģiona. Turklāt Zagubekā ir kvestu istaba, kas ir interaktīva atrakcija apmeklētājiem. Centra nosaukums cēlies no tradicionālā Podlases ēdiena – “zaguby”, t. i., pelmeņu mīklas rullīšiem ar kartupeļu pildījumu, kas iekļauts Zemkopības un lauku attīstības ministrijas tradicionālo produktu reģistrā. "Zagubek" darbojas kā izglītības un kultūras centrs, kas organizē kulinārijas meistarklases, seminārus un vietējo amatnieku rokdarbu izstādes. Tā ir vieta, kas popularizē vietējos ražotājus un amatniekus, atbalstot reģionālās identitātes un tūrisma attīstību. 

Nākamais pietura punkts bija Vides izglītības centrs Koricinas pilsētā. Tā ir neatņemama tūrisma kompleksa "Zaļā zona" sastāvdaļa. Šī ir unikāla vieta Podlases kartē, kas apvieno vides izglītību ar ārstniecības augu un agro tūrismā tradīcijām. Centra sirds ir Podlases botāniskais dārzs, kurā aug vairāk nekā 1500 ārstniecības un aromātisko augu sugu, tostarp stingri aizsargājamas sugas. Dārzs ir sadalīts sistemātiskajās un vides daļās, kā arī stādījumos pēc to īpašībām un izmantošanas, kas ļauj pilnībā izprast tradicionālajā un alternatīvajā medicīnā izmantotās floras daudzveidību. Centrā ir moderna laboratorija ar inovatīvu aprīkojumu, fitodarbnīca un mācību telpa, kurā notiek praktiskie kursi par augu ekoloģiju un fizioloģiju, kā arī nodarbības par tradicionālajām ārstniecības augu audzēšanas un pārstrādes metodēm.

Devāmies uz Evas un Valdemāra “Franchuk Domowa Oljarnia”  Kožāres pilsētā. Šis ir ģimenes uzņēmuma piemērs, kas apvieno aizraušanos ar veselīgu dzīvesveidu un tradicionālām ražošanas metodēm. Frančuku ģimene spiež eļļas (no melnajām ķimenēm, liniem, kaņepēm, ķirbjiem u. c.), izmantojot galvenokārt pašu ražas izejvielas. Sortimentā ir nerafinētas eļļas, kuras visu uzturvērtību saglabāšanas dēļ novērtē patērētāji, kuri meklē augstākās kvalitātes dabīgus produktus. Frančuku darbība atbilst tendencei popularizēt vietējos produktus un veselīgu uzturu, un ir nozīmīgs elements bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā reģionā. Ar savu apņemšanos un uzmanību kvalitātei Eva un Valdemārs Frančuki veicina tradicionālo ražošanas metožu popularizēšanu un vietējās sabiedrības atbalstu.

Viesojāmies Annas Gasovskas agrotūrisma saimniecībā "Sedlisko u Gaski" Idzki-Vikno. Šī ir mājīga saimniecība, kas apvieno tradīcijas, viesmīlību un vietējo garšu. Atrodas gleznainā Podlases nostūrī, piedāvā apmeklētājiem mieru, klusumu un autentisku lauku noskaņu. Saimniecībā ir mājīgas telpas, kas iekārtotas senatnīgā stilā, iedvesmojoties no Podlases tradīcijām, ar koka elementiem un krāsainiem aksesuāriem, kas rada siltu, mājīgu atmosfēru. Īpašumā ir arī koplietošanas ēdamistabas zona un dārzs, kur viesi var atpūsties ārā. Viena no "Siedlisko u Gaski" raksturīgajām iezīmēm ir tradicionālie Podlases konditorejas izstrādājumi, tostarp slavenie kraukšķīgie cepumi, kas 2024. gadā iekļauti Zemkopības un lauku attīstības ministrijas Tradicionālo produktu sarakstā un gatavoti pēc ģimenes receptēm. Saimniece ar entuziasmu dalās ar reģiona kulināro mantojumu. 

Annas un Mareka Senkeviču ģimenei pieder neliela saimniecība, kas atrodas Knišinas meža centrā, Natura 2000 teritorijā. Viņu bizness koncentrējas uz tradicionālo dārzeņu marinēšanu, izmantojot receptes, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Saimniecība specializējas marinētu gurķu, marinētu kāpostu galviņu un marinētu biešu sulas ražošanā. Kāposti tiek gatavoti, mucas dibenā ieliekot veselas kāpostu galviņas un pārlejot ar sulu no sasmalcinātiem kāpostiem. Šis produkts 2016. gadā iekļauts Zemkopības un lauku attīstības ministrijas Tradicionālo produktu sarakstā. Divus gadus vēlāk šim pašam sarakstam tika pievienota marinēta biešu sula, kas tika novērtēta tās atsvaidzinošās garšas dēļ, atzīstot labo ietekmi uz veselību. Senkeviču ģimene aktīvi piedalās vietējo kulinārijas tradīciju popularizēšanā, organizē marinēšanas meistarklases un prezentē savu produkciju reģionālajos pasākumos. Viņu centība šim mērķim cita starpā tika novērtēta ar balvu konkursā Agroliga 2022.

Intensīvā diena noslēdzās Šepetovā, tiekoties ar piena fermu īpašniekiem Valdemāru un Kšištofu Kosinskiem no Rudkas. Šī ir viena no modernākajām fermām reģionā. Prezentācijas laikā viesiem bija iespēja uzzināt par saimniecības vēsturi, struktūru un attīstības virzieniem, kā arī noskatīties filmas, kas dokumentē tās paplašināšanos un ikdienas aktivitātes. Kosinsku ģimene iepazīstināja ar saimniecību, kuru kopīgi apsaimnieko tēvs Valdemārs, kurš to jau daudzus gadus attīstīja viens pats, un dēls Kšištofs, kurš turpina ģimenes tradīcijas, pielietojot mūsdienīgu pieeju saimniekošanai un investējot inovācijās. Šobrīd saimniecībā ir 500 hektāru zemes, kurā audzē lopbarības kultūras, kā arī 600 slaucamo lopu un 600 gaļas liellopu. Noskatījāmies filmu, kurā redzama modernās fermas celtniecība, kā arī tās aprīkojums. Šī ferma ir pilnībā mehanizēta, automatizēta un pielāgota, lai nodrošinātu maksimālu dzīvnieku komfortu un augstu ražošanas efektivitāti. Saimnieki dalījās arī ar saviem nākotnes plāniem, tostarp biogāzes stacijas celtniecību, kas ļaus labāk izmantot saimniecības potenciālu un palielināt tās enerģētisko neatkarību

Apmeklējām izstādi “Podlasie Agro-Food Technologies (PCTRS)” centrā Šepetovā. Demonstrācijā tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar vietējo cūkgaļas šķirņu izmantošanu. Tas bija izglītības pasākums Polijas un Latvijas lauksaimniekiem cūkgaļas liemeņu sadalīšanai. Dalībnieki uzdeva jautājumus semināra vadītājam Pjotram Lenartam, vienam no ievērojamākajiem ekspertiem Polijā gaļas pārstrādes jomā.

Apmeklējot mājražotāju un pārstrādes saimniecības, mēs redzējām, kādas poļiem ir attīstības iespējas, kā uzņēmēji darbojas, pārstrādā nelielās zemes platībās saražoto produkciju un piedāvā gala patērētājiem. Poļu zemniekiem, lauksaimniekiem, mājražotājiem ir unikālā spēja ar nelielu īpašuma platību iegūt maksimālu labumu un peļņu, izmantojot katru centimetru sava lauku, telpas saimniecības attīstībā, pārsvarā iesaistīti tikai ģimene locekļi.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Podlases reģionu Polijā sniedza dalībniekiem daudzpusīgu ieskatu mūsdienu lauksaimniecības, pārstrādes un agrotūrisma praksē, kā arī iedvesmu no vietējo zemnieku un konsultāciju centra darbības. Īpaši vērtīga bija iespēja salīdzināt Podlases  Lauku konsultāciju centra struktūru un funkcijas ar Latvijas LLKC darbību, kā arī praktiski iepazīt siera ražošanas tehnoloģijas, bioloģiskās lauksaimniecības pieejas, A2A2 piena ieguves metodes, ģenētisko resursu saglabāšanu lopkopībā un tradicionālo produktu pārstrādi. Tika iegūtas zināšanas par vietējo produktu pievienoto vērtību, ilgtspējīgas saimniekošanas principiem, kā arī sadarbības iespējām starp lauksaimniekiem, konsultantiem un izglītības centriem.

Brauciens izcēlās ar savu praktisko un izglītojošo vērtību – katra tikšanās un apmeklētā saimniecība deva iespēju gūt jaunas atziņas, idejas un profesionālus kontaktus. Tā bija lieliska iespēja smelties iedvesmu no saimniecībām, kurās tiek veiksmīgi apvienota tradīcija ar inovāciju, kvalitatīva ražošana ar vietējās identitātes saglabāšanu. Brauciens bija ne tikai noderīgs profesionālajā ziņā, bet arī motivējošs un iedvesmojošs, radot vēlmi attīstīt savas zināšanas, dalīties pieredzē un īstenot redzēto arī Latvijā. 

Pieredzes brauciens notika LAP 2014.-2020. apakšpasākuma
“Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” ietvaros
par tēmu “Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana”
LLKC Daugavpils biroja sadarbībā ar Podlases Lauku konsultāciju un izglītības centru Šepetovā.

Materiālu sagatavoja:

Elvīra SOKOLOVA
LLKC Daugavpils biroja uzņēmējdarbības konsultante

Dace VIKŠERE
LLKC Daugavpils biroja augkopības konsultante